Apšaudē iepirkšanās centrā Minhenē nogalināti deviņi cilvēki, 21 ir ievainots
18 gadus vecais jaunietis, kurš piektdien sarīkoja apšaudi Minhenē, bijis psihiski nenosvērts, bet nekas neliecina par viņa saistību ar islāmistiem, sestdien paziņojusi Vācijas policija.
“Nav nekādas saistības ar [teroristu grupējumu] “Islāma valsts”,” paziņoja Minhenes policijas priekšnieks Hubertuss Andrē.
Tomēr jaunietis, kurš pēc apšaudes izdarīja pašnāvību, bijis apsēsts ar grāmatām un rakstiem par maniakiem un masu slepkavībām, ziņo LETA/AFP.
Minhenes prokuratūra atklāja, ka aizdomās turamais cietis no depresijas un saņēmis psiholoģisko palīdzību.
Jau ziņots, ka apšaudē Minhenes iepirkšanās centrā piektdienas vakarā nogalināti deviņi cilvēki, 21 ir ievainots, no viņiem trīs ir smagā stāvoklī, ziņo Dw.de.
Jau ziņots, ka piektdienas vakarā Minhenes Olimpiskajā iepirkšanās centrā izcēlās apšaude. Pilsētā tika mobilizēti policijas spēki un pa īpašu mobilo telefonu aplikāciju izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Pēc jaunākajām ziņām, noziegumu pastrādājis viens cilvēks. Iespējamais slepkava ir 18 gadus vecs Irānas izcelsmes vīrietis, kurš vairāk nekā divus gadus dzīvoja Minhenē. Iepriekš viņš nav nokļuvis policijas redzeslokā.
Bruņojies ar ieroci, jaunietis piektdienas vakarā atklāja uguni pie ātrās ēdināšanas restorāna “McDonald” un pēc tam devās uz iepirkšanas centru, kur turpināja šaut uz cilvēkiem.
Jau drīz pēc tam, kad viņš sāka apšaudīt garāmgājējus, ap plkst. 17.50 viņu viegli ievainoja policisti, kas notikuma vietā ieradās un bija tērpti civilajā apģērbā. Vēlāk jauneklim izdevās paslēpties. Aptuveni ap plkst. 20.30 noziedznieku atrada mirušu kādā no pilsētas ielām netālu no tirdzniecības centra. Pēc policijas ziņām, viņš izdarījis pašnāvību.
Minhenes policijas priekšnieks Hubertuss Andrē naktī sasauktajā preses konferencē paziņoja, ka sākotnējās aizdomas, ka šāvēji ir vairāki, neapstiprinājās. Tāpat nav apstiprinājusies informācija, ka noziedznieks izmantojis garstobru ieroci – viņam līdzās tika atrasta pistole.
Par noziedznieka rīcības motīviem un kontaktiem Andrē pagaidām nevarēja neko vairāk pastāstīt.
Savukārt federālā kanclera administrācijas vadītājs Peters Altmaiers teica, ka neizslēdz terorakta iespējamību. Izmeklētāji strādājot arī pie šādas versijas izpētes.
Tikmēr Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriels aicināja “nespekulēt” ar Minhenes uzbrukumu. Ārlietu ministrs Franks Valters Šteimeiers paziņoja, ka Minhenes nozieguma motīvi pagaidām ir neskaidri. “Pierādījumi joprojām ir prerunīgi,” teica ministrs.
Sestdien Berlīnē notiks Vācijas valdības sēde, kurā piedalīsies kanclere Angela Merkele. Viņa vadīs tikšanos ar ārlietu, aizsardzības, iekšlietu ministriem un kancleres administrācijas vadītāju.
Minhenes šaušanas dēļ Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs piektdien pārtrauca savu vizīti ASV, kur bija devies atvaļinājumā.
Saistībā ar šaušanu tirdzniecības centrā Minhenē pilsētā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Ar īpašas sistēmas “Katwarn” palīdzību iedzīvotāji savos mobilajos tālruņos saņēma ziņojumu ar lūgumu neatstāt savas mājas. Bavārijas pavalsts arī lūdza citu Vācijas zemju un federālās policijas palīdzību. Pilsētā ieradās īpašo uzdevumu vienības no citām federālajām zemēm, ieskaitot elites specvienību “GSG9”.
Pilsētā pilnībā bija apstājusies sasbiedriskā transporta kustība, tāpat arī nekursēja piepilsētas transports. Slēgta un ielenkta galvenā dzelzceļa stacija. Policija aicināja arī autovadītājus pamest auto lielmaģistrāles Minhenes tuvumā. Tomēr ap plkst. 2 naktī sabiedriskais transports atsāka kursēt.
Kā teica pilsētas policijas priekšnieks Andrē, Minhenes policija drošības apsvērumu dēļ neredz nepieciešamību to masu pasākumu atcelšanai, kas bija ieplānoti brīvdienās.
Latvijas valstspiederīgie apšaudē Minhenē nav cietuši, aģentūra LETA uzzināja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Vakar un šonakt saņemti vairāki zvani saistībā ar Latvijas valsts piederīgajiem, kuri ir Minhenē, un viņi visi ir drošībā, informēja ĀM.
Latvijas valstspiederīgie Minhenē, kuriem ir nepieciešama konsulārā palīdzība, tiek aicināti zvanīt uz ĀM diennakts tālruni ārkārtas situācijām +371 26 337 711. Ar ĀM Konsulārās palīdzības nodaļu var sazināties arī, rakstot uz e-pasta adresi “[email protected]”.
(papildināta visa ziņa)
Komentāri (77)
rinķī apkārt 22.07.2016. 20.47
ES robežās nu jau tas notiek pat biežāk, kā reizi nedēļā
7
Aldis-2 > rinķī apkārt 24.07.2016. 17.32
Franču mediji šodien raksta par pēcterorakta skandAlu.
Pēc terorakta Nicas mērs pārmeta valdībai, ka tā nav nodrošinājusi drošību Nicā, savukārt premjerministrs apgalvoja, ka valsts bija nosūtījusi ap 185 policistu un kaŗavīru pasākuma drošības nodrošināšanai (papildus neapbruņotiem pašvaldības policistiem).
No franču pilsētām Nica ir visvairāk aprīkota ar videonovērošanas kamerām (ap 1400 videokameru policijas rīcībā). Videonovērošanas centra policistei, kas dežurēja terorakta brīdī, bija jāsniedz Iekšlietu ministrijai pārskats par terorakta norisi.
Policiste apgalvo, ka Iekšlietu ministrija esot pieprasījusi, lai viņa pielabotu pārskatu un norādītu, ka tur bija arī valsts policijas posteņi, savukārt viņa apgalvo, ka ja viņi tur arī bija, tad no videokamerām viņus nevarēja redzēt, līdz ar to viņa nevar rakstīt pārskatā, ka viņi tur ir bijuši.
Tad Iekšlietu ministrija ir pieprasījusi, lai pašvaldības policija iznīcinātu 6 videokameru ierakstus, lai … tie nejauši netiktu publiskoti, lai … aizsargātu personu datu drošību. Pašvaldības policija atteikusies iznīcināt videoierakstus, apgalvojot, ka no viņu datubAzēm videoieraksti vēl nekad netika nopludināti.
Iekšlietu ministrs draud iesniegt prasību tiesā pret videonovērošanas policisti par … neslavas celšanu. Kâ izpaužas “neslavas celšana”, es tâ arī neesmu sapratis.
Vispār liekas, ka pēc Nicas terorakta visi mēģina no tā atkratīties. Nicas mērs, liekas, nemaz nav laimīgs, ka viņš vispār par mēru tika ievēlēts. Būtu ievēlēts viņa konkurents (FN pārstāvis), tad tagad varētu visu uzkraut uz viņa.
Jāsaka, ka franču politiķi nerīkojas tâ, kâ Dombrovskis pēc Zolitūdes. Visi prasa, lai premjerministrs un Iekšlietu ministrs atkāptos, bet viņi ar zobiem turas pie amatiem. Pat trīs lieli terorakti pusotra gada laikā neizraisa viņos vēlmi atkāpties. Sociālistu varaskāre… Tiesa gan, Putina draugs Sarkozis nav ne par mata galu labāks. Starp citu, Sarkoža valdīšanas laikā Francijā esot ieradušies vairāk nekâ miljons imigrantu. Tagad viņš sola cīnīties ar imigrāciju. Vai franči ticēs?..
0
moonlight > rinķī apkārt 25.07.2016. 02.12
Aldis
Jāsaka, ka franču politiķi nerīkojas tâ, kâ Dombrovskis pēc Zolitūdes.
Ja Prezidents nebūtu premļjakam parādījis biezo kompromatu mapi, tas mēsls nebūtu notinies. Ne velti iegāja piepūties kā gailis, bet iznāca nomīzies un nobimbājies. Kad atklājās, ka viņš savus parādus ir uzkrāvis uz sabiedrības pleciem tam čekistu piesmietam izdzimtenim, morālam kroplim pat plakstiņš nenoraustījās.
0
Merilī > rinķī apkārt 23.07.2016. 11.10
Aldi
Integrējušies imigranti vislabāk saprot, kas draud, gan tāpēc, ka viņi zina džungļu likumus (no kuriem tie, kuri imigrēja pirms 20-30 gadiem tiešām burtiskā nozīmē aizmuka), gan tāpēc, ka saprot to, kas notiks, ja francūžu, vāciešu, britu u.c. dusmas vērsīsies pret visiem imigrantiem.
0
Aldis-2 > rinķī apkārt 23.07.2016. 11.01
“Le Figaro”:
Pour que cette guerre ne soit pas civile
(Lai šis kaŗš nekļūtu par civīlkaŗu)
Une expression tourne dans les conversations, une expression terrible, qui résume l’angoisse latente: guerre civile.
>>> [Cilvēku] sarunās cirkulē izteiciens, šausmīgs izteiciens, kas rezumē slēpto uztraukumu: civīlkaŗš.
Ce n’est pas l’État islamique qui veut instaurer la guerre civile chez nous entre les «communautés», c’est nous qui courons à la guerre civile si nous fabriquons artificiellement ces communautés.
>>> Tā nav Islāmiskā valsts, kas grib izraisīt pie mums civīlkaŗu starp “kopienām”, tie esam mēs, kas skrien uz civīlkaŗu, mākslīgi radot šīs kopienas.
Vēl “Le Figaro”:
Malek Boutih : «Au PS, on a beaucoup plus débattu de Macron que de la sécurité nationale»
([berbeŗu izcelsmes parlamenta deputāts] Butihs: “Sociālistu partijā mēs vairāk runājam par [ekonomikas ministra] Makrona [dīvainībām] nekâ par nācionālo drošību”
Šis berbeŗu izcelsmes deputāts drausmīgi baidās, ka par prezidenti varētu ievēlēt Lepenu. Viņam esot šāda priekšnojauta (“Tas tuvojas”). Vienlaikus viņš TV raidījumos vienmēr uzsveŗ, ka nedrīkst pieļaut, lai Francijā veidotos nācionālās kopienas, nedrīkst pieļaut, lai imigrantiem būtu iespēja saglabāt savas valodas, ka visiem ir jākļūst par frančiem un jārunā tikai franciski – tas ir vienīgais veids, lai izveidotu vienotu nāciju.
[Boutih]: «En mars, le président aurait dû constituer un gouvernement de guerre, dans lequel chaque ministre aurait été recruté pour faire face. Il a fait un gouvernement de campagne électorale, c’était une erreur».
>>> “Martā prezidentam bija jāizveido kaŗa apstākļu valdība, kuŗā katram ministram būtu uzdevums stāties tam [kaŗam] pretī. Bet viņš ir izveidojis priekšvēlēšanu kampaņas valdību, tā bija kļūda.”
«Quand une force politique comme le Front national représente 30% de l’électorat et qu’on parle de la sécurité de la communauté nationale, on ne la met pas de côté. Il n’y a pas une France de droite et une France de gauche pour les islamistes», note Malek Boutih.
>>> “Ja politisks spēks kâ FN pārstāv 30% vēlētāju, tad runājot par nācionālo drošību, nevar to [FN] atstāt malā. Islāmistiem neeksistē labējo Francija un kreiso Francija” – piezīmē Butihs.
Avec sa proposition, il veut rompre «la chaîne des causalités» où «personne, ni à droite ni à gauche», ne s’est «montré à la hauteur de la situation ces trente dernières années».
>>> Ar savu priekšlikumu viņš grib pārtraukt “cēloņsakarību ķēdi”, kad “neviens, ne labējie, ne kreisie” “nebija uzdevuma augstumos šos pēdējos 30 gadus”.
Kas tik nenotiek pasaulē, ja jau pat berbeŗu izcelsmes sociālists grib sadarboties ar Nācionālo fronti un nosoda pēdējo 30 gadu bezatbildīgo imigrācijas un integrācijas politiku…
0
Aldis-2 > rinķī apkārt 23.07.2016. 11.24
“Le JDD”:
Munich, une ville déserte et paralysée par la terreur
(Minchene – tukša un terora paralizēta pilsēta)
Pendant une nuit, de vendredi à samedi, Munich a connu un véritable état de siège suite à la fusillade qui a fait neuf morts en début de soirée. Cette ville d’1,5 million d’habitants s’est arrêtée et vidée en l’espace d’une heure.
>>> Naktī no piektdienas uz sestdienu Minchene ir saskarusies ar īstu aplenkuma stāvokli pēc apšaudes … Šī pilsēta 1,5 miljoniem iedzīvotāju ir izbeigusies un iztukšojusies vienas stundas laikā.
Jamais, depuis la Seconde guerre mondiale, la ville ne s’était vidée de ses habitants.
>>> Nekad vēl kopš 2.pasaules kaŗa pilsēta nebija savu iedzīvotāju pamesta.
Pietiek ar vienu imigrantu, lai paralizētu pusotra miljona iedzīvotāju pilsētu…
Nicai arī ir pieticis ar vienu imigrantu…
0
Aldis-2 > rinķī apkārt 23.07.2016. 11.35
Merilī raksta: “Integrējušies imigranti vislabāk saprot, kas draud, gan tāpēc, ka viņi zina džungļu likumus (no kuŗiem tie, kuŗi imigrēja pirms 20-30 gadiem tiešām burtiskā nozīmē aizmuka), gan tāpēc, ka saprot to, kas notiks, ja franču, vāciešu, britu u.c. dusmas vērsīsies pret visiem imigrantiem.”
(1) Ja paklausīties franču TV, tad visvairāk pret imigrāciju iebilst:
Polijas ebŗu izcelsmes filozofs
Alžīrijas ebŗu izcelsmes žurnālists un rakstnieks
Marokas izcelsmes žurnāliste
Alžīrijas izcelsmes socioloģe
utt.
Viņi ir vienīgie, kas nebaidās, ka viņus varētu pieskaitīt pie FN.
Īstiem frančiem vārda brīvības izpausme nozīmē, ka viņus uzreiz pieskaitīs pie rasistiem, višistiem, nācistiem.
Kad franči runā, ka no imigrantu kvartāliem mūk projām īstie franči, viņi mēdz pieminēt, ka no turienes mūk arī civīlizētie imigranti. Civīlizētie imigranti grib dzīvot kopā ar frančiem un negrib dzīvot kopā ar saviem “etniskiem brāļiem”.
(2) Aizvakar vienā raidījumā kāds franču ģeopolitikas eksperts pieminēja, ka ja mazākuma pārstāvis sarīkotu līdzīgu teroraktu kādā Latīņamerikas, Afrikas vai Azijas valstī, tad nākamajā dienā vairākuma pārstāvji sarīkotu īstu slaktiņu mazākuma kvartālos. Savukārt Francijā cilvēki ir civīlizēti un tâ nerīkojas. Ir tikai viens BET – Francijā ir ap 13 miljoniem cilvēku, kas ir ieradušies no valstīm, kas nav tik civilizētas kâ Francija, un pases izsniegšana nemaina viņu mentālitāti.
0
Aldis-2 > rinķī apkārt 23.07.2016. 11.10
Apskatījos bildes, kas pievienotas šim rakstam.
“No tirdzniecības centra evakuē cilvēkus.” – cilvēki iet ar paceltām rokām, apkārt bruņotie kaŗavīri. Multikultūrālisma idille.
Eiropiešiem bija gaŗlaicīgi dzīvot savā mierīgajā Eiropā. Vajadzēja uzaicināt “izklaidi”.
0
Austras koks 22.07.2016. 21.47
Ja jau uzbrucēji būtu baltie, tad tas uzreiz tiktu ziņots. Tā kā mūslaikos droši var teikt, ka uzbrucēji ir no tuviem austumiem vai ziemeļāfrikas, ja netiek raksturots to ārējais izskats.
1
valdemir > Austras koks 23.07.2016. 09.23
Tur jau tā lieta – īpaši tiek uzsvērts, ka šāvējs ir persietis, nevis arābs, ticība vispār nav pieminēta. Tiem, kas vēl nebļauj velkam, velkam, līdz ar to jāsaprot, ka tikpat labi tas varēja būt soms, vai latvietis.
0
fretka 23.07.2016. 13.29
Interesanti, ka vakarvakarā, kamēr vācu policija Minhenē skaitīja līķus un tvarstīja aptrakušo musulmani, vācu televīzija ZDF raidījumā “aspekte” 23.55 par Vroclavas kultūras dzīvi vaimanāja par demokrātijas trūkumu Polijā partijas “Likums un Taisnība” “diktatūras” apstākļos.
Ļoti aktuāls raidījums.
http://www.zdf.de/ZDFmediathek/beitrag/video/2793196/aspekte-in-Breslau—Teil-2#/beitrag/video/2793196/aspekte-in-Breslau—Teil-2
7
+3
-10
Atbildēt
+2
-8
Atbildēt
+4
-9
Atbildēt
+1
-5
Atbildēt
+9
-11
Atbildēt
+10
-11
Atbildēt
+8
-9
Atbildēt
@Anonīms > fretka 23.07.2016. 14.29
Polijā ir problēmas ar demokratiju tāpat kā visā Austrumeiropā. Katrs otrais strādnieks Vācijā ir no Austrumeiropas.
Trauslās demokrātijas ierobežošanas procesi AE man šķiet tikpat bīstami,kā piespiedu islamizācija. Un nevajag te mani taisīt par lielāku komunisti kā esmu.
y
0
lno > fretka 24.07.2016. 11.41
Kur tad Skaisle šodien? Krūmos pie Ķīšezera ķer mazgadīgos?:)
0
fretka > fretka 23.07.2016. 18.15
Skaisle, tu atkal izlasīji manā komentārā to, ko pati nezin kādēļ vēlies tur saskatīt, lai gan nepieminēju tevi. Nejūtos vainīgs, jo, kā saka poļi – “Chcącemu nie dzieje się krzywda”. Bet pirms viņiem to pašu teica senie romieši: “Volenti non fit iniuria” :)
0
edge_indran > fretka 23.07.2016. 16.16
———-Merilī lno:”okupantu pieminekļu nojaukšanu tiešām var nosaukt par okupantu tiesību ierobežošanu,…”
================================================================================
Var arī jaunus pieminekļus uzcelt, lai vecos ienaidniekus no jauna radītu.
Eiropieši savā starpā karojuši gadsimtiem ilgi, tāpēc ienaida ogles nav grūti par liesmām padarīt. Skat’, tikko Polijas Seima pasludinājusi 11. jūliju par Volinjas genocīda dienu, kas ir kā atbilde Ukrainas nacionālistu rīcībai, kuri centrālo ielu Kijevā pārdēvēja S.Banderas vārdā:
Polish Sejm labels Volyn killings “genocide”
http://cdn5.img.sputniknews.com/images/102591/36/1025913686.jpg
“The Polish Sejm passed a resolution on Friday, July 22, to commemorate July 11 as a National Day of Remembrance for the Poles and remember the victims of the genocide committed by the Ukrainian Insurgent Army (UPA), according to Radio Poland.” http://www.unian.info/politics/1432207-polish-sejm-labels-volyn-killings-genocide.html
0
Merilī > fretka 23.07.2016. 15.03
Skaisle,
Pastāstiet, kā tieši Jūsu demokrātiskās tiesības praksē (nevis kāda špīgeļmarksista teorētiskā interpretācijā) tiek ierobežotas Austrumeiropā.
0
lno > fretka 23.07.2016. 15.20
Merilī. Skaisli līdz sirds dziļumiem aizvaino okupantu pieminekļu nojaukšana Polijā:)
0
Merilī > fretka 23.07.2016. 15.31
lno
okupantu pieminekļu nojaukšanu tiešām var nosaukt par okupantu tiesību ierobežošanu, un līdzjutējos tas var radīt sirdssāpes ;), tomēr saukt to par “problēmām ar demokrātiju” ir dīvaini
0