Igauņiem darbojas, mums – “mērķarhitektūra”

Kamēr Igaunijā jau ilgāku laiku visiem obligātas ir eID kartes un ir savietojamas IT datu bāzes, Latvijā VARAM uzticēta IT projektu koordinācija “vienotā arhitektūrā”

“Nevar teikt, ka digitalizācija Latvijā būtu zemā līmenī un viss šeit būtu peļams,” – tā pāris teikumos “Ir” atbildēja valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS), kad tika lūgts komentēt, kā vērtē mūsu valsts īstenotos digitalizācijas projektus un pakalpojumus iedzīvotājiem.

Iepriekšējā žurnāla numurā publicējām kiberdrošības ekspertes Ievas Ilvesas viedokli, kurā viņa kritizēja valsti par nespēju īstenot politisko gribu, lai Latvijā neizšķērdētu valsts līdzekļus daudzos, savstarpēji nesavietojamos un arī nesekmīgos IT projektos.

Ilvesa uzskata, ka problēmas sakne ir “valsts kopējā pieejā – tās neesamībā”. Ilvesa norāda, ka katra ministrija īsteno savus projektus, paņemot ES naudu, bet rezultāti ne tikai nav savietojami, bet pat dublējas ar citu institūciju projektiem.

“Ir” pēc raksta publicēšanas uzdeva jautājumus Valsts kancelejai, ko darīt, lai tā nebūtu un lai mēs digitalizācijas iespējās līdzinātos kaimiņiem igauņiem. Kanceleja atbilžu sniegšanu uzticēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Publicējam pilnībā jautājumus un atbildes, kuras “Ir” sniedza VARAM valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Edmunds Beļskis.

Vai ir domāts par obligātu eID un e-paraksta ieviešanu Latvijā (tāpat kā tas ir Igaunijā)? Kad tas var notikt? Ja ne, tad kāpēc?

Pašlaik VARAM kopā ar iesaistītajām ministrijām un iestādēm diskutē un gatavo informāciju valdībai lēmuma pieņemšanai par stratēģisku virzību jautājumā par personas apliecību (eID karti) kā primāro identifikācijas līdzekli elektroniskajā vidē. Valdībai tiks piedāvāts komplekss rīcības scenārijs, ko īstenojot tiks panākts, ka pārskatāmā laika periodā (piem., līdz 2022. gadam) katra rīcībspējīga Latvijas iedzīvotāja rīcībā ir eID karte un ar to iedzīvotājs var saņemt gan valsts un pašvaldību e-pakalpojumus, gan komersantu piedāvātos e-pakalpojumus, gan elektroniski parakstīt dokumentus kā saziņai ar valsti, tā arī privātajā sektorā.

Tā kā šobrīd aktīvi norisinās ERAF IKT investīciju projektu izstrāde un plānošana, lai iespējami efektīvi sasniegtu iepriekš minēto izvirzīto stratēģisko mērķi, VARAM plāno, ka valdībā šo jautājumu varētu skatīt tuvākajā laikā.

Jāuzsver, ka piedāvātais risinājums nekādā mērā neierobežos līdzšinējās identifikācijas iespējas iedzīvotājiem saņemt valsts e-pakalpojumus ar jau ierastajiem un plaši izmantotajiem banku identifikācijas rīkiem. Tieši pretēji – risinājums radīs priekšnosacījumus tālākai atvasinātu elektroniskās identifikācijas pakalpojumu attīstībai komercsektorā un nodrošinās prognozējamu un uzticamu vidi e-komercijas attīstībai. Lai nodrošinātu publiskajā pārvaldē izmantojamo elektroniskās identifikācijas rīku vienotu pārvaldības un drošas izmantošanas ietvaru, izstrādāts un stājies spēkā Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums.

Savukārt no tehnoloģiskā aspekta universālai dažādu identifikācijas pakalpojumu sniedzēju integrācijai publiskās pārvaldes e-pakalpojumos, Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) ir izveidojusi vienotās pieteikšanās moduli, ko uz šo brīdi izmanto jau vairāk nekā 30 publiskās pārvaldes iestāžu e-pakalpojumu portālos.

Tādējādi VARAM iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir nodrošinājis kompleksu, savstarpēji papildinošu risinājumu dažādu elektroniskās identifikācijas rīku izmantošanai elektroniskās pārvaldes pieejamībai.

Kā valsts var kopīgi koordinēt visus ministriju patlaban atsevišķi īstenotos IT projektus, kuru savietojamība vienotā bāzē patlaban nav iespējama?

Valsts jau pašlaik koordinē “ministriju atsevišķi īstenotos IKT attīstības projektus”, izstrādājot un ieviešot valsts pārvaldes IKT vienoto arhitektūru. Tas tiek darīts, īstenojot 2013. gadā valdības apstiprināto IKT pārvaldības daļēji centralizētās pārvaldības modeli. Tas paredz IKT pārvaldības centralizāciju pa resoriem (ministrijām), valsts līmeņa centralizētai pārvaldībai (VARAM struktūrā strādājošai valsts IKT pārvaldības vienībai) nododot valsts līmeņa koordinācijas funkcijas – tostarp arī vienotas arhitektūras pārvaldību.

2014. gadā ir izstrādāta un 2015. gadā martā valdībā ir apstiprināta publiskās pārvaldes informācijas sistēmu konceptuālā arhitektūra. Tādējādi ir noteikta ilgtermiņa attīstības vīzija un 40 principi, kas ir jāievēro attīstot publiskās pārvaldes informācijas sistēmas un organizējot publiskās pārvaldes IKT atbalstu. Šobrīd tiek pakāpeniski papildināta t.s. “mērķarhitektūra” – IKT risinājumu kopums, kas tiks izstrādāts un ieviests, īstenojot ES fondu plānošanas perioda 2014.-2020.gadam attīstības projektus. “Mērķarhitektūrā” tiek iekļauti tikai konceptuālajai arhitektūrai atbilstoši projekti, tādējādi nodrošinot, ka šo projektu īstenošanas rezultātā tiks panākti uzlabojumi gan informācijas sistēmu sadarbspējā, gan IKT risinājumu efektivitātē.

Kam būtu jāuzņemas iniciatīva to izdarīt?

Ievērojot iepriekš minēto, VARAM ir uzņēmusies iniciatīvu un nodrošina IT projektu koordināciju vienotā arhitektūrā, nodrošinot, ka vienlaikus ar katras iestādes procesu elektronizāciju un pilnveidi tiek veidots komplekss savstarpēji papildinošs vienots un sadarbspējīgs valsts IKT risinājumu tīkls.

Cik daudz valsts un ES fondu naudas ir izmantots dažādos ministriju īstenotos e-projektos pēdējo piecu gadu laikā?

VARAM pārziņā esošo aktivitāšu ietvaros ES fondu 2007.-2013.g. perioda ietvaros (projektu īstenošana tika pabeigta 2015.gada 31.decembrī) tika īstenoti IKT projekti par ES fondu finansējumu ~140 milj. EUR apmērā, no tiem:

*3.2.2.1.1.apakšaktivitātes “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” ietvaros tika īstenoti 63 projekti par kopējo ES fondu finansējumu ~138 milj. EUR apmērā;

*3.2.2.1.2.apakšaktivitātes “Publisko interneta pieejas punktu attīstība” ietvaros tika īstenoti 75 projekti par kopējo ES fondu finansējumu ~2 milj. EUR apmērā (kā arī pašvaldību līdzfinansējums ~355 tūkst. EUR).

Kāpēc Latvijā nav iespējams īstenot līdzīgu konceptu ar “viena loga” principu kā tas ir Igaunijā?

Latvijā minētais princips ir viens no valsts pārvaldes darbības pamatiem. Princips – „informē vienreiz” nozīmē, ja iestādei nepieciešamā informācija jau ir kādas citas valsts iestādes rīcībā, iestādei šī informācija ir jāiegūst no šīs iestādes, un to nedrīkst vēlreiz jautāt no iedzīvotāja/uzņēmēja (piem. izziņas veidā).

Tā, piemēram, aizpildot nodokļu deklarāciju, visa informācija no Valsts reģistriem tiek iegūta automātiski, tāpat publiskajos iepirkumos vairs nav jāiesniedz izziņas par sodāmību, maksātnespēju un nodokļu parādu neesamību – informācija par nodokļu parādu neesamību automātiski tiek iegūta arī no visām 119 pašvaldībām, tādējādi iepirkuma procedūrās vien šis princips uzņēmējiem un valstij gadā ļauj ietaupīt vairāk kā 1 miljonu eiro. Tāpat, līdz ar elektroniskās algas nodokļu grāmatiņas ieviešanu, automātiski tiek saņemta informācija par atvieglojumiem, kas pienākas darbiniekiem (bērniem, invaliditātes, utt.). Tāpat šis princips darbojas aizsargājamo grupu personām, kurām pienākas elektroenerģijas atlaides. Šīs atlaides tiek aprēķinātas un iekļautas rēķinos automātiski – personai nav jānes nekādas izziņas uz “Latvenergo” – tas iespējams tikai dēļ valsts, pašvaldību un enerģijas pakalpojumu sniedzēju sistēmu sadarbības. Ir daudz citu piemēru, kur šis princips darbojas, taču mēs to ikdienā neredzam, jo šī principa būtība ir – viss tiek organizēts bez iedzīvotāja iesaistes – iestādēm sadarbojoties. Lai arī praksē šī pieeja tika iedibināta pamazām, praktiski netiek saņemtas sūdzības par vienas iestādes izziņu iesniegšanu citā.

Iedzīvotājam ir iespēja arī apskatīt, kāda informācija par viņu ir būtiskākajos valsts reģistros, piem., Iedzīvotāju reģistrā, Kadastra reģistrā, Zemesgrāmatā, Biometrijas datu apstrādes sistēmā, virknē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras reģistru, VID reģistros, Kredītu reģistrā, u.c. Plašāku informāciju iespējams iegūt šeit: https://www.latvija.lv/DzivesNotikumi/tiesibu-aizsardziba/informacija-par-mani

Kopš 2015.gada “viena loga” principu esam attīstījuši vēl tālāk – Latvijā ir uzsākts darbs pie vienas pieturas aģentūru tīkla izveides, kur nu jau 56 novadu nozīmes un 3 reģionālas nozīmes Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros persona vienuviet var saņemt ne tikai savas pašvaldības pakalpojumus, bet arī virkni valsts iestāžu pakalpojumus, kā arī palīdzību valsts e-pakalpojumu izmantošanā. Plašāk: https://www.latvija.lv/pakalpojumucentri