FOTO: Par līgošanas “rosolu” Daugavmalā Rīgas dome samaksājusi 273 tūkstošus

Skatītāji apšauba Rīgas domes rīkotā Jāņu vakara gaumīgumu

Nekas neliecināja par Līgo svētkiem, nebija nevienas Līgo dziesmas, tikai latviskie ornamenti uz skatuves mākslinieku tērpiem, – pat dažas nedēļas pēc Jāņiem tik skarbi LTV translēto koncertu “Līgosim Krastmalā” raksturo kāda Latvijas Radio klausītāja. Rīgas domes rīkotā ikgadējā Līgo svinēšana 11.novembra krastmalā šogad izpelnījusies kritiku arī sociālajos medijos, koncertu nodēvējot par Raimonda Paula “šlāgerfestivālu, kam nav nekāda sakara ar Jāņiem”. Kritizēti arī modes mākslinieka Dāvida veidotie tērpi dziedātājiem un muzikantiem, kas salīdzināti ar klaunu, nevis Jāņu bērnu tērpiem.

Rīgas domes līgošanas lielkoncerts Daugavmalā bijis “tūristu plaši apmeklēts”, Ir.lv stāsta daudzu šādu uzvedumu un koncertu režisors Uģis Brikmanis. Šogad koncertu režisēja Svetlana Rudzīte, ar kuru Ir.lv neizdevās sazināties. 

Iespaidīga ir arī summa no pilsētas budžeta, ko ik gadu šim krastmalas pasākumam tērē pilsēta – kopējā šā Līgo pasākuma tāme ir 273 800 eiro, Ir.lv informē domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Sarmīte Baltmane. Tiesa, šogad izmaksas par 20 000 eiro bijušas mazākas nekā pērn, bet lielākas nekā 2014.gadā, kad rīdzinieku maciņš sedza 249 000 eiro izdevumus.

Katru gadu Līgo svētku koncertā krastmalā mākslinieki skatītājus pie TV ekrāniem un uz vietas Daugavmalā pārsteidz ar jauniem tērpiem. Šogad tērpus dziedātājiem Agnesei Rakovskai, Daumantam Kalniņam, Ievai Kerēvicai, Kristapam Rasimam, Normundam Rutulim, Aijai Andrejevai, Aijai Vītoliņai, Mārtiņam Ruskim un vadītājam Dzintrim Kolātam veidoja modes mākslinieks Dāvids.

Ar stilizētiem latviskiem ornamentiem apdrukātie tērpi, kas kopumā 45 cilvēkiem izmaksājuši pāri par astoņiem tūkstošiem eiro, divējādas sajūtas raisījuši arī modes profesionāļiem. Modes blogere Beāte Ligere uzskata, ka tie ir pārspīlēti. “Redzot šos tērpus, sajūtas ir divējādas. No vienas puses, ļoti patīk modernais skatījums, dzīvespriecīgās krāsas un humors. No otras puses, liekas, ka ir nevajadzīgi pārspīlēts. Apspēlējot vēsturiskos tautas simbolus, pret tiem jāizturas ar cieņu. Var modernizēt, piemērot mūsu laikam, bet nevajadzētu veidot tik lielu “rosolu”. Gribētos koptēlu padarīt daudz tīrāku, ne tik pārspīlētu,” Ir.lv redzēto raksturo modes blogere.

Citādu ainu nekā to raksturo Latvijas Radio klausītāji un sociālo tīklu lietotāji Jāņu naktī līgotājiem Rīgā gribējuši uzburt pasākuma producenti, kas Ir.lv norāda, ka “šogad krastmalā tika piedzīvoti skaistākie dzīves un mīlestības stāsti, kur Latvijā iemīļoti mākslinieki izdziedāja emocijām bagātākās Raimonda Paula melodijas”. Galvenais “Līgosim Krastmalā 2016” uzvedums “Reiz Jāņu naktī” bijis “līdz šim nedzirdēts stāsts par dažādu paaudžu mīlestības piedzīvojumiem Jāņu naktī”.

Arī Brikmanis teic, ka uz īsu brīdi Jāņu vakarā bija iegriezies Daugavmalā. Viņaprāt, “Līgosim Krastmalā” mērķis sasniegts, jo tas bijis plaši apmeklēts, īpaši daudz bijuši tūristi. “Tūristi mums ir ļoti svarīgi, jo rada papildu ienākumus,” saka Brikmanis. Tiesa, pats gan līgot devies citur – uz Dzegužkalnu, kur tajā vakarā līgošana notika latvisko tradīciju garā.

Par šāda koncerta izmaksām Brikmanis Ir.lv teica, ka tad, “ja cilvēki ir apmierināti, izklaidēti un priecīgi, ir vērts ieguldīt”. To varēšot pateikt pēc pasākuma, izanalizējot tā apmeklējumu, reitingu televīzijā un skatītāju reakciju. 

Taču pētījumu firmas TNS šāgada jūnija raidījumu TOP 20 Jāņu uzvedums Daugavmalā nav iekļuvis, bet, pēc RD pārstāvju aplēsēm, kopā ar svētku svinētājiem Dzegužkalnā apmeklētāju bijis 80 000. Te jāpiebilst, ka vienādu līgotāju skaitu – 80 000 – RD kā rādītāju Daugavas krastmalas Jāņu vakara apmeklējumam min ne jau pirmo gadu – tāds tas oficiālajās atskaitēs bijis kopš 2013.gada.

No kopējiem 273 tūkstošiem eiro 83 400 eiro tika māksliniekiem honorāros, un šajā summā ietilpa arī tērpu darināšana, skaidro Baltmane. Vairāk nekā 100 tūkstoši eiro tika izlietoti apgaismojumam, skatuves tehniskajam aprīkojumam, scenogrāfijai, dažādiem scenārijā paredzētiem elementiem, piemēram, ugunskuriem, video utt. Gandrīz 30 tūkstoši eiro samaksāti apsardzei, par satiksmes organizēšanu un medicīniskās palīdzības dežūrām.