Trudo apstiprina plānus izvietot Latvijā Kanādas karavīru kaujas grupu

Paziņojumā nav teikts, tieši cik daudzi karavīru tiks nosūtīti uz Latviju

Drīzumā Latvijā tiks izvietota Kanādas karavīru kaujas grupa līdz ar vērā ņemamu militāro tehniku, šādi īstenojot savaldīšanas stratēģiju pret Krieviju, piektdien paziņojis Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.

Kanādas valdība arī no jauna apliecinājusi savu apņemšanos nodrošināt sešus iznīcinātājus “CF-18” Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijai, ziņo LETA/CBC.

NATO pastāvīgās taktiskās grupas sastāvā arī turpmāk piedalīsies Kanādas flotes fregate. “Kanādai pasaulē ir spēcīga, konstruktīva loma,” teikts Trudo paziņojumā.

Kanādas ieguldījums militārajās aprindās tiek raksturots kā “ietvarbataljons”, un tas nozīmē, ka Kanāda nodrošinās mugurkaulu vienai no četrām kaujas grupām.

Trudo paziņojumā nav teikts, tieši cik daudzi karavīru tiks nosūtīti uz Latviju, tomēr sagaidāms, ka katrā no četriem NATO daudznacionālajiem bataljoniem, kas tiks izvietoti Baltijas valstīs un Polijā, būs aptuveni 1000 vīru.

Lielbritānija jau apliecinājusi, ka NATO daudznacionālajā bataljonā piedalīsies 650 tās karavīru, norāda Kanādas raidorganizācija CBC, pieļaujot, ka arī Kanāda varētu nosūtīt līdzīgu karavīru skaitu.

Sagaidāms, ka Kanāda bez kājnieku rotām nodrošinās štāba pārraudzību, vadību un citas svarīgākās atbalsta vienības, kas bataljonam ļaus funkcionēt un cīnīties.

Polijas mediji jau ceturtdien ziņoja, ka Latvijā dislocētajā NATO daudznacionālajā bataljonā būs arī Polijas, Dānijas, Francijas un Slovākijas karavīri.

Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis atzinis, ka ir “gandarīts par Kanādas lēmumu uzņemties daudznacionālās kaujas grupas vadību Latvijā”.

Viņš uzsvēra, “ka NATO samita lēmumi gan neatcels mūsu saistības. Tieši otrādi, lai arī nākotnē sabiedrotie iestātos par mūsu valsts drošību, mums pašiem jāturpina iesāktais darbs pie aizsardzības budžeta palielināšanas, Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanas, kā arī jāpilnveido uzņemošās valsts atbalsta spējas, jāattīsta infrastruktūra, tostarp militāro mācību infrastruktūra, lai varētu uzņemt sabiedrotos”.

Jau 14.jūnijā Briselē, tiekoties NATO aizsardzības ministriem, tika pieņemts stratēģisks lēmums par četru kaujas grupu izveidošanu un izvietošanu alianses austrumos – pa vienai kaujas grupai katrā no trim Baltijas valstīm, kā arī vienu Polijā. Šodien valstu un valdību vadītāji ir apstiprinājuši panākto vienošanos.

No 8. līdz 9.jūlijam Polijā, Varšavā, notiek NATO samits, kurā piedalās alianses valstu un valdību vadītāji. Varšavas samits ir iespēja atskatīties uz to, kas jau ir sasniegts kopš Velsas samita. NATO ir mainījusies un spērusi būtiskus soļus kolektīvās aizsardzības stiprināšanā.