Kopš žurnālists Aidis Tomsons iemācījies sarunāties ar Dievu, viņa nervi kļuvuši stipri
Pierādiet, ka homoseksualitāte iedzimst! – sauc kāda dāma Latvijas radio gaitenī, iznākusi no žurnālista Aida Tomsona vadītās diskusijas Krustpunktā par Stambulas konvenciju. Viņas oponente dod pretī: lasījusi pētījumu – homoseksualitāte esot slimība. Es, būdama žurnāliste, neizturu un iespraucos: «Visneārstējamākā slimība ir stulbums.» Aidis Tomsons uz mums noraugās, mīļi smaidot.
Kā viņš spēj stundu klausīties tādā tumsonībā?! Kā saglabā iekšējo mieru? Krustpunktam taču zvana hiperaktīvi Latvijas pensionāri, un studijā vēl viesojas varas vīri. Katru darba dienu. Aidis smaida. «Ja tu prasi, vai man ir grūti vadīt Krustpunktu, tad atbildu – nē, nav. Šodien pirms raidījuma sev pateicu, ka man nebūs viedokļa. Ļaušu diskusijas dalībniekiem sarunāties. Mans darbs ir rosināt radioklausītājus domāt, un vislabāk tas izdodas, ja esmu neitrāls. Ja cilvēks ēterā kaut ko pasaka, tas jau uzreiz nenozīmē, ka klausītāji to pieņem. Viņi tam vai nu piekrīt, vai nepiekrīt.»
Nupat raidījumā viņš izmetis tikai pa kādai frāzei, lai saruna nezaudētu nervu un saglabātu formu. Diskusijas vadīt viņam patīk, un Aidis to labprāt dara arī ārpus radio. Ļoti gribētos novadīt kādu paneļdiskusiju, kurā teoloģijas mācībspēki un dažādu konfesiju pārstāvji diskutētu par teoloģiski grūtiem jautājumiem. «Bet baznīcas jau savā starpā nevēlas sarunāties,» nosaka Aidis. Diskutēt par garīgumu izdodas savā draudzē, kur viņš vada bībeles izpētes stundu: izvēlas kādu tēmu un runājas. Aidis ir Septītās dienas adventists.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.