Pagājušo trešdien BBC2 parādītā filma Trešais pasaules karš (World War Three: Inside The War Room) lika kārtējo reizi vaicāt, ko citas Eiropas valstis un ASV darītu, ja Krievija uzbruktu Baltijas valstīm. Ir labi, ka britu sabiedriskā televīzija pievērsa savas plašās auditorijas uzmanību šim jautājumam.
Diemžēl autori arī parūpējās, lai ikviens, kuram pieklātos atbildēt uz šo jautājumu, varētu neatbildēt, aizbildinoties ar parādītā kara scenārija neiespējamību. Sak, vai tad mums jāgatavojas arī marsiešu vai zombiju uzbrukumam?
BBC filmā trešais pasaules karš sākas, kad Kremlis sāk īstenot Latvijā (garāmejot pieminēta arī Igaunija) 2008. gadā Gruzijā un 2014. gadā Ukrainā izmēģinātās «hibrīdkara» taktikas kompilāciju. Par Lielbritānijas rīcību šādā situācijā filmā diskutē un lemj desmit bijušie politiķi, diplomāti un ģenerāļi bunkurā Londonā.
«Latgaliešu separātisti» ar Daugavpils mēra atbalstu (filmā tas gan nav Jānis Lāčplēsis no Latgales partijas) ieņem pilsētas domi, kā to darīja «zaļie cilvēciņi» Krimā, un pieprasa referendumu par neatkarību no Rīgas jūga. Latvijas varas iestādes ir apjukušas, lēmēji Londonā diskutē, «vai mēs esam gatavi mirt par Daugavpili?», tikmēr separātisti sagrābj vēl vismaz 20 pilsētas (nez, kādā Latgales kartē BBC izdevās tik daudz saskaitīt?) un Krievija sūta tiem talkā «humānos konvojus» ar ieročiem un karavīriem kā iepriekš Donbasā.
Briti un amerikāņi sāk sauszemes uzbrukumu. Krievija dod kodoltriecienu britu aviācijas bāzes kuģim, taču atvainojas par «kļūdu», un briti nolemj neatbildēt ar prettriecienu. Toties amerikāņi gan liek lietā taktisko kodolieroci, un filma beidzas, kad ir skaidrs — tūlīt pār rietumvalstu galvaspilsētām nobirs Krievijas atombumbas.
Latvijā lielāko sašutumu izraisīja Latgales iedzīvotāju iztēlošana par prokrieviskiem separātistiem. Filmas autoru attieksme pret reāliem cilvēkiem reālā Latvijā nudien var viest aizdomas par impēriska rasisma atraugu. Par diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju kāds no lēmējiem bunkurā bilst, ka to esot tikai tik, cik kādas metropoles priekšpilsētā. Toties par krievu sagūstītajiem četriem britu karavīriem šaubu nav — «mūsu puiši» jāatbrīvo! Un specvienība to sekmīgi izdara, protams. Fantastiski? Toties politkorekti.
Savukārt Latvijā noteikti nebūs politiski korekti teikt, ka filmā rādītais «Latgales separātisms» nav gluži fantastisks. Bijušais SAB direktors Jānis Kažociņš jau 2014. gada pavasarī pateica, ka Krimā tobrīd izspēlēto «zaļo cilvēciņu» scenāriju Krievija patiesībā gatavojusi Latvijai un Igaunijai 2017. gadā, taču Maidana notikumi pamudinājuši to izmantot Ukrainā.
Filmā rādītais ir neticams ne tāpēc, ka vispār nebūtu iespējams, bet gan tāpēc, ka vairs nav iespējams. Otrreiz Putins to pašu taktiku neizmantos, jo tagad Rietumi tai ir gatavi.
Tāpēc visneticamākais filmā ir nevis Latgalē, bet gan Londonā notiekošais. Filmas anotācijā apgalvots, ka desmit reālie, vārdā nosauktie drošības eksperti tieši tā ir diskutējuši bez iepriekš uzrakstīta scenārija. Tad būtu jāsecina, ka šie eksperti vismaz pēdējos divus gadus pavadījuši BBC bunkurā bez sakariem ar ārpasauli.
Filma, kas it kā brīdina par iespējamo nākotni, patiesībā ir par pagātni. (Vietumis arī šokējoši burtiski — «ziņas» par separātistu izdarībām Igaunijā ilustrē dokumentāli kadri par «Bronzas karavīra» nekārtībām Tallinā 2007. gadā.) Bunkura ekspertu diskusijas, vai notiekošais jāuzskata par NATO līguma 5. panta situāciju (ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visām), risinājušās jau divus gadus, un pagājušā gada nogalē NATO oficiāli apstiprināja jaunu hibrīdkara stratēģiju, ka šādi uzbrukumi var iedarbināt līguma 5. pantu. BBC filmas varoņi par to vēl diskutē.
Krievijas apdraudējums Baltijai ir reāls. Taču kara scenāriji būtu pilnīgi citādi nekā filmā. Un citādi nekā ar tās pirmizrādi sakritušajā, laikam tāpēc tik lielu ažiotāžu Latvijas medijos izraisījušajā kārtējā, šoreiz domnīcas RAND militāro analītiķu pētījumā, kurā secināts, ka Krievijas armija sakautu NATO spēkus Baltijā trijās dienās.
Ja Krievija izlemtu karot ar NATO, karš sāktos ne Daugavpilī, kā filmā, un ne Narvā, kā RAND «kara spēlē». Pēc krievu bumbvedēja notriekšanas virs Turcijas pērn novembrī no Maskavas atskanēja piedraudējumi, ka konflikta eskalācijas gadījumā Krievijai varot nākties okupēt Baltijas valstis. Putinam jebkurš līdzīgs incidents varētu būt iegansts karam, ja viņam vispār vajadzētu ieganstu.
Karotu ne tikai NATO valstis. Zviedrijā militārie plānotāji uztraucas, ka nespētu nosargāt stratēģisko Gotlandes salu, somiem līdzīgas bažas par Ālandu salām. Par to laikam neko nezina BBC ļaudis, kuri apgalvo, ka filmā attēlotie notikumi Latgalē esot balstīti uz ekspertu rūpīgu analīzi.
ASV valdība ir nosaukusi Krieviju par lielāko apdraudējumu pasaules drošībai un plāno būtiski palielināt savu militāro klātbūtni Eiropā. NATO jau nākamnedēļ lems par karaspēka skaita palielināšanu austrumu flangā. Bet BBC bunkura stratēģiem arvien rūp, kā nelikt Putinam zaudēt seju.
Filma ir profesionāli uztaisīts izklaides produkts, kurā atražotas Krievijas propagandas un dažu rietumnieku banālāko aizspriedumu klišejas par Baltijas valstīm. «Biezputra» — par Rietumu pielaidīgumu Krievijai filmā saka viens no «kara istabas» desmita, bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Īens Bonds. Apdraudējums Eiropas drošībai ir nopietns, BBC uzdotais jautājums ir svarīgs, taču filmā rādītais ir otrreiz uzsildīta putra, kas drīzāk novērš uzmanību no reālajām briesmām un tātad arī no atbildēm.
Viedoklis
Māris Rumaks, Latgales karoga autors
Aicinu šo filmu uztvert tikpat nopietni, cik fantāzijas kino par citplanētiešu uzbrukumu Ņujorkai. Grūti spriest, vai Latgales karogu kā separātistu simbolu BBC atainoja apzināti. Katrā ziņā Latgalē neviens to neuztver kā separātistu simbolu un nevēlas Ukrainas scenārija atkārtošanos. Tā to mēģina pasniegt Vladimirs Lindermans ar domubiedriem, kam ar Latgali nav nekāda sakara. Protams, latgaliešiem tas ir aizvainojums — mums būs grūti savu simbolu, kuram ir vienotības un piederības nozīme, atkal izmazgāt baltu, taču esmu gatavs visiem to skaidrot.
Pagaidām nav neviena komentāra