Ķerot vienu, iekrīt citi

Kādu ietekmi radījusi skaļā Imantas pedofila lieta?

Pusotru gadu meklētais Imantas pedofils ir aizturēts, bet policijas pastiprinātā uzmanība pedofilijas problēmai, kas tika veltīta pedofilu meklēšanai un sodīšanai, samazinājusi seksuālo noziegumu skaitu pret mazgadīgajiem, irir.lv skaidro Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Šogad līdz 30.jūnijam Latvijā reģistrēti 24 gadījumi, kad veiktas seksuāla rakstura darbības ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu, kā arī 27 gadījumi, kad persona pavesta netiklībā vai ir pamudināta iesaistīties seksuālās darbībās. Līdz šim atklāti 36 gadījumi, un 12 no tiem nosūtīti kriminālvajāšanas sākšanai.

Gadījumu vairāk
Bērnu centra ”Dardedze” valdes locekle Laila Balode stāsta, ka reālo seksuālo noziegumu skaits pret bērniem ir krietni lielāks nekā policijā reģistrētie gadījumi. Ik gadu centrs sniedz palīdzību ap 200 no vardarības cietušiem bērniem. Divas trešdaļas no visiem ir seksuālās vardarbības upuri. Viņa skaidro: ”Bērniem pēc notikušajiem noziegumiem ir kauns, bailes un vainas sajūta. Nereti viņi uzdrošinās par notikušo kādam izstāstīt tikai tad, kad kļuvuši pieauguši. Un pat tad – ne visi.”

Šie noziegumi bieži vien ir grūti pierādāmi, jo bērns ir liecinieks vai cietušais ar īpašām vajadzībām. Viņam ir grūti pastāstīt, kas ar viņu ir izdarīts un kas to ir darījis. Balode stāsta: ”Dažreiz ir tā, ka nav šaubu – bērns ir cietis no seksuālas vardarbības, par to liecina visas pazīmes, bet viņš nespēj pastāstīt, kurš to ir darījis.”

Pašlaik Krimināllikums noteic, ka par seksuālu vardarbību pret nepilngadīgu personu soda ar brīvības atņemšanu no 3 līdz 12 gadiem, bet, ja tas raisījis smagas sekas, piespriežams no 10 līdz 20 gadus ilgs cietumsods vai mūža ieslodzījums. Savukārt par 16 gadus nesasniegušas personas pavešanu netiklībā pilngadīgas personas soda ar brīvības atņemšanu līdz 3 gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un probācijas uzraudzību līdz 3 gadiem.

Pēc vairākiem skaļiem pedofilijas skandāliem sodi tiks palielināti. Par pavešanu netiklībā varēs piespriest cietumsodu no 3 līdz 5 gadiem, bet sods par seksuālu vardarbību pret nepilngadīgo būs vismaz 20 gadi cietumā.

Skandāli palīdz
”Skaļie skandāli drīzāk palīdz [atklāt noziegumus], jo par šo tēmu tiek atklāti runāts,” stāsta Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Toms Sadovskis. Viņš skaidro: ”Dzimumnoziegumi izceļas ar augstu latentātes līmeni – upuriem nereti ir kauns vai bailes stāstīt par notikušo. Taču, kad publiski par šo tēmu tiek runāts, ir redzams, ka policija nopietni izmeklē šos gadījumus un cenšas pasargāt upuru identitāti, tas iedrošina arī citus cietušos vērsties policijā, iedrošina kaimiņus un citus līdzcilvēkus ziņot par aizdomīgiem novērojumiem.”

Laila Balode piekrīt, ka skaļie skandāli palīdz saņemties par noziegumiem izstāstīt arī citiem cietušajiem, kuri līdz šim notikušo slēpuši. Dzirdētais un redzētais ļauj upuriem saprast, ka viņi nav vienīgi, kuri saskārušies ar šādu problēmu. Centrs ”Dardedze” ievērojis, ka pēc skaļajiem skandāliem pa uzticības tālruni nereti zvana pieaugušie, kas vēlas ar kādu parunāt par saviem bērnības pāridarītājiem.

Kā iepriekš informēja Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas vadītājs Andrejs Sozinovs, 12.augustā tika aizturēts pusotru gadu meklētais Imantas pedofils. Gan DNS analīzes, gan paša aizturētā vaļsirdīga atzīšanās ir apstiprinājusi – viņš ir īstais noziedznieks. Imantas pedofils ir 20 gadus jauns bezdarbnieks, kurš iepriekš policijas redzeslokā bija nonācis par narkotiku lietošanu un sīkām zādzībām. Aizturēšanas brīdī pie puiša atrasts gāzes ierocis.

Četras stadijas
Policija cenšas izprast pedofila rīcības motīvus un sistēmu, kā izvēlējies upurus. Viņa paša liecības apstiprina, ka upurus viņš ilgstoši novērojis bērnu laukumos, sekojis vairākiem upuriem, arī tādiem, kuriem nav radusies izdevība uzbrukt. Par izmeklēšanas gaitu viņš uzzinājis no interneta. Ar Imantas pedofilu saistīti četri uzbrukumi, taču policija cenšas noskaidrot, vai nav bijuši vēl kādi gadījumi, par kuriem nav ziņots.

Laila Balode skaidro, ka pedofiliem nav vienojoša profila, taču viņi pirms nozieguma izdarīšanas pārdzīvo četras psiholoģiskas stadijas. Pirmā ir motivācija. Pedofils jūt seksuālu uzbudinājumu un vajadzību pēc bērna. Lai apkarotu potenciālo noziegumu jau šajā posmā, Laila Balode iesaka nodrošināt uzticības tālruni un bezmaksas psihologa pakalpojumus cilvēkiem, kas ar šādu pretdabisku motivāciju saskaras un paši vēlas no šīm sajūtām tikt vaļā. Iespējams, ka tas apturētu daudzus potenciālos noziedzniekus. Otrā stadija ir iekšējo aizspriedumu pārvarēšana un sevis pārliecināšana par labu noziegumam.

Trešā stadija ir ārējo apstākļu pielāgošana, kas nozīmē – pedofilam ir jātiek pie bērna. Šajā posmā ir ļoti svarīgi, lai ģimenes locekļi ir izglītoti par seksuālo vardarbību un pamanītu, ka viņu bērns var kļūt par upuri. Laila Balode stāsta, ka pedofili rīkojas ļoti gudri un pārdomāti. Nereti viņi meklē konkrēta vecuma un dzimuma bērnus, tāpēc uzsāk attiecības ar vientuļajām mātēm, kurām ir viņu interesēm atbilstīgas atvases. ”Ārēji viņi šķiet kā gādīgi audžuvecāki, taču patiesībā viņi ir scenārija autori savam noziegumam,” stāsta Balode.

Pēdējā stadija ir bērna pretestības pārvarēšana. Ir svarīgi, lai vecāki bērnam ir iemācījuši, ka sveši cilvēki nedrīkst aizskart bērna intīmās vietas un, tiklīdz rodas kādas neērtas situācijas, bērnam ir jāizstāsta par notikušo vecākiem. ”Vecākiem ir jādzird, ko bērns saka, nevis jāatrunājas – tev jau tikai likās, tā jau nevar būt…” uzsver Laila Balode.

Citāda ”infekcija”
Speciāliste stāsta, ka nereti pedofili ir ļoti pacietīgi, viņi pamatīgi izvēlas savus upurus un var veltīt pat vairākus gadus, lai iekarotu bērnu uzticību un tiktu līdz iespējai izdarīt noziegumu. Pedofili nereti novēro bērnu laukumus, ievēro bērnus, kuriem ir upuru tips – kuri nesūdzās par problēmām, ļauj sev darīt pāri, kuri ir introverti un vāji emocionāli saistīti ar saviem vecākiem.

Balode vērtē, ka seksuālā vardarbība, ja tā netiek ārstēta, ir kā sava veida infekcija. Ja māte ir cietusi no seksuālas vardarbība bērnībā, tad ir ļoti iespējams, ka viņa, pat neapzinoties, var izvēlēties par savu partneri pedofilu, kurš līdzīgā veidā izmantos viņas bērnu. Centrā ”Dardedze” ir bijuši vairāki gadījumi, kad no seksuālas vardarbības ģimenē cietušas sievietes trīs paaudzēs. Laila Balode skaidro, ka tas saistīts ar briesmu sensoru, kas līdzīgi cietušām sievietēm nenostrādā un neļauj pamanīt, ka baisie noziegumu atkārtojas.

Pazīmju kopums
To, ka bērns ir cietis no seksuālas vardarbības, nevar pateikt pēc vienas vai divām pazīmēm, ir jābūt pazīmju kopumam. Taču šādās situācijās raksturīgi, ka bērnam ir savam vecumam neatbilstīgas zināšanas par seksu, bērns atdarina seksuālu darbību kustības, piedāvā bērnudārza grupas biedriem kopā izpildīt kādas seksuālas aktivitātes.

Nereti bērns ir noslēdzies, kļūst agresīvs, apzināti dara sev pāri, zēniem raksturīga fekāliju nesaturēšana. Reizēm pret vainīgo pedofilu bērnam ir histēriskas bailes, un viņš nevēlas ar viņu palikt divatā, bet reizēm gluži pretēji – bērns ļoti vēlas būt kopā ar šo personu, jo tā viņu pievilinājusi ar uzmanības apliecinājumiem, dāvanām. Laila Balode stāsta, ka pedofili zina, kas bērnam katrā vecumā ir emocionāli vajadzīgs, tāpēc ar ļaunprātīgu nodomu to viņiem sniedz.

Bērniem, kas cietuši no seksuālas vardarbības, ir ļoti ilgstoša un sarežģīta rehabilitācija, stāsta Balode. Kopā ar speciālistiem viņiem jāsaprot, kā sadzīvot ar pagātni un nepieļaut ko līdzīgu nākotnē. Visticamāk, cilvēkam būs vajadzīga speciālistu palīdzība vai uzraudzība svarīgos pārmaiņu brīžos, piemēram, sākoties pubertātei, uzsākot attiecības ar vienaudžiem vai dzemdējot savu bērnu.