Čekisti bunkuru aplēja ar benzīnu un aizdedzināja
Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais Konstantīna Dolgovs nosodījis pieminekļa uzstādīšanu Īles nacionālajiem partizāniem un viņu atbalstītājiem Dobeles novadā. Tā esot nacistisko noziedznieku līdzskrējēju slavināšana. Kāpēc Īles nacionālo partizānu gandrīz trīs stundas ilgusī 1949. gada 17. marta kauja ar čekistu karaspēka pārspēku izsaukusi amatpersonas dusmas?
Īles partizāni – cīnītāji pirms 1949.gada marta deportācijas
Vairāk nekā 20 cilvēku lielā Visvalža Brizgas vadītā latviešu-lietuviešu Īles nacionālo partizānu grupa ar savu darbību sagādāja nopietnas galvassāpes 1949.gada iedzīvotāju deportācijas sagatavotājiem. Represīvās iestādes gan Maskavā, gan Rīgā centās nepieļaut pat mazākās pretošanās izpausmes, kas traucētu mierīgo civiliedzīvotāju deportēšanai uz Sibīriju. Viens no Īles partizāniem, dzejnieks Modris Zihmanis teic: „Ja būtu kaut mazākā informācija par deportācijām, mēs būtu gājuši no meža ārā un būtu tomēr kaut ko darījuši. Un ļoti žēl, ka tas tā nenotika!”.
PSRS un LPSR drošības iestāžu plānus Īles partizāni nevarēja zināt. Arī to, ka divas dienas pirms izšķirošās cīņas ar čekistiem tika nolemts veikt militāras operācijas pret partizāniem. Un tieši pret aktīvajiem partizāniem, kuri varēja kavēt deportācijas norisi.
Lai izvestu cilvēkus, Latvijā koncentrēja 8313 PSRS Valsts drošības ministrijas Iekšējā karaspēka militārpersonas. Karaspēka 36. strēlnieku pulka 120 kareivji, izmantojot skaitlisko pārsvaru, 17. martā no visām pusēm aplenca Īles bunkuru. Neskatoties uz varonīgo cīņu, partizāni no tā izlauzties nevarēja. Neglāba arī ap bunkuru izliktās mīnas. Čekisti bunkuru aplēja ar benzīnu un aizdedzināja. 15 partizāni krita, bet deviņus sagūstīja. Sekoja netraucēta iedzīvotāju deportācija no Dobeles un tās apkārtnes, partizānu grupas atbalstītāju aresti.
Deportācija – noziegums pret cilvēci
1949. gada 25. marta deportācija noteikti vērtējama kā noziegums pret cilvēci. Izsūtītajiem tīši tika radīti tādi dzīves apstākļi, lai tos pilnīgi vai daļēji iznīcināti. Tā no Latvijas ceļā uz nometinājumu mira 229 cilvēki, bet nometinājumā mira 5231 cilvēks – vairāk kā 12% no deportētajiem. Sliktie apstākļi nometinājumā, pārtikas trūkums, smags fiziskais darbs, biežie gadījumi, kad daļa no ģimenes palika Latvijā vai atradās ieslodzījumā, bet otra ģimenes daļa izsūtījumā neveicināja bērnu dzimšanu.
Šā nozieguma veicēji bija ne tikai iepriekš minētās 8313 čekas militārpersonas. Nozieguma organizētāji bija ne tikai ēkas galvenajā mītnē Lubjankā, bet vēl augstāk – Kremlī. Šķiet, lai nesauktu vārdā masveida noziegumu veicējus un nepieļautu viņu starptautisku nosodīšanu, viens otrs Krievijas Ārlietu ministrijā nosoda Latvijas nacionālos partizānus. Pie reizes cenšoties nomelnot Latvijas valsti.
Autors ir Dr.hist, 12.Saeimas deputāts, Nacionālā apvienība
Komentāri (18)
rinķī apkārt 22.09.2015. 09.34
….Lai izvestu cilvēkus, Latvijā koncentrēja 8313 PSRS Valsts drošības ministrijas Iekšējā karaspēka militārpersonas….+++ vissliktākais šajā stāstā ir tas, ka šodien Latvijas pilsoņi uz noziegumiem, kuri tika pastrādāti pret Latvijas iedzīvotājiem, sāk lūkoties vienaldzīgi – piedodoši. Ar ” toleranci” pieņem to, ka 9. maijā tiek slavināti un godāti slepkavas un noziedznieki. Ar ” toleranci” pieņem to, ka šādus pasākumus organizē un finansē LR lielākais ienaidnieks Krievija. Tolerances vārdā pieņem to, ka LR galvaspilsētā valda kremlini, un tā es varētu uzskaitīt bez gala.
2
edge_indran > rinķī apkārt 22.09.2015. 18.52
———Ritvars Jansons:”ievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais Konstantīna Dolgovs nosodījis pieminekļa uzstādīšanu Īles nacionālajiem partizāniem un viņu atbalstītājiem Dobeles novadā. Tā esot nacistisko noziedznieku līdzskrējēju slavināšana.(..)
Īles partizāni – cīnītāji pirms 1949.gada marta deportācijas.”
===============================================================================
Var būt Īles partizāni līdz 1949.g.17.martam pacīnījās plecu pie pleca ar bēdīgi slaveno standartenfīreru V.Veisu, bēdīgi slavenājās policijas bataljonu operācijās 1943.g. Baltkrievijā u.c.?
http://www.lacplesis.com/LATVIESU_BATALJONI_PIE_Lenningrade/latviesu_bataljoni_pie_leningrad_clip_image002_0006.jpg
0
ierados > rinķī apkārt 22.09.2015. 10.44
Tolerance diez vai šeit ir tas piemērotākais vārds. Drīzāk tās daļas valdošās elites spices, kura savlaik braši piederēja pie “uzvarētājtautas”, dreifs bijušās slavas ūdeņos. Nav jēgas gaidīt sākot no bijušajiem rūdītajiem partiju sekretāriem un beidzot ar dedzīgajiem komjauniešiem, ka viņi iedrošināsies kustināt kremļa skudrupūzni, jo paši var smagi ciest. Dzīvs piemērs ar čekas maisu pētīšanu un slepenošanu.
0
traductrice 22.09.2015. 08.51
Vakar izskanēja ziņas, ka tiek tiesāta kāda 91 gadu veca Vācijas koncentrācijas nometnes darbiniece.
Tai pat laikā, nav dzirdēts, ka daudzu simtu tūkstošu cilvēku deportācijas tiktu OFICIĀLI klasificētas kā noziegums pret cilvēci ar visām no tā izrietošām sekām. Neceru, ka kāds PSRS koncentrācijas nometnes darbinieks varētu piedzīvot tiesu de facto, kā to piedzīvo tagad šī 91 gadu vecā sieviete, bet vismaz PSRS noziegumi tiks kādreiz atbilstīgi klasificēti?
1
edge_indran > traductrice 22.09.2015. 18.36
———
Nav dzirdēts, ka 2.Pasaules kara uzvarētājvalsts ASV vēlētos atvainoties par nogalinātajiem civiliedzīvotājiem Japānā.
https://www.youtube.com/watch?v=Z6_eXfssseo
In August 1945, during the final stage of the Second World War, the United States dropped atomic bombs on the Japanese cities of Hiroshima and Nagasaki. The two bombings, which killed at least 129,000 people, remain the only use of nuclear weapons for warfare in human history.
0
elmars_salmis 25.09.2015. 09.56
Kopā ar Visvaldi Brizgu mācījos Nīcas pamatskolā 1941-42.g.Viņš bija vecāks par mani,tāpēc visvairāk kontaktējāmis skolas internātā.Viņš bija slaiks,izskatīgs ,gara
auguma puisis,kurš ar mums – mazajiem – uzturēja ļoti biedriskas attiecības.
Man ir saglabājušās vissiltākās atmiņas par viņu.
0