Pie Horvātijas robežas ierodas pirmie imigranti

Tas nozīmē, ka pēc Ungārijas robežas slēgšanas potenciāli veidojas jauns bēgļu ceļš uz Eiropu

Trešdien pie Horvātijas un Serbijas robežas ieradās pirmie imigranti, kas nozīmē, ka pēc Ungārijas robežas slēgšanas potenciāli veidojas jauns bēgļu ceļš uz Eiropu, ziņo LETA/AFP.

Apmēram 30-40 cilvēku, galvenokārt sīriešu vai afgāņu imigranti, agri no rīta ieradās Serbijas pierobežas pilsētā Šidā. Viņi bija atceļojuši ar autobusu no Maķedonijas robežas Preševā, kas atrodas 500 kilometrus uz dienvidiem.

Viens no ceļotājiem grupā, kurā bija dažādu vecumu vīrieši, sievietes un bērni, bija 35 gadus vecais Amadu no Mauritānijas. “Mēs dzirdējām, ka Ungārija ir slēgta un policija teica, ka mums jābrauc šajā virzienā,” sacīja Amadu, “mēs nezinām, ko mums tagad darīt. Vai mums jākāpj kuģī?”

Viņš bija priecīgs dzirdot, ka ūdens nav jāšķērso un līdz robežai ir tikai desmit kilometri. Viņš bija arī pārsteigts dzirdēt, ka grupa tiek uzskatīta par pirmo, kas mēģina pa šo ceļu nokļūt Eiropas ziemeļos.

Līdz šai nedēļai lielākā daļa imigrantu un bēgļu ceļoja no Grieķijas cauri Maķedonijai un Serbijai uz Ungāriju, taču Ungārija pirmdien slēdz savu dienvidu robežu, veicot plašus pret imigrāciju vērstus pasākumus.

Jaunais ceļš ved imigrantus uz Horvātiju, no kurienes viņiem būs jāceļo uz Slovēniju, lai nokļūtu Eiropas ziemeļos. 

Tāpat kā citi grupas cilvēki Šidas autoostā, Amadu nekad nebija dzirdējis par Horvātiju un nezināja, ka tā ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. “Mēs gribam doties jebkur, kur ir miers,” sacīja Amadu, “Maurinānijā ir tik daudz ciešanu, tik daudz problēmu mūsu ģimenei, nav darba.”

Viņš un viņa draugs izskatījās ļoti vāji, noguruši un mazliet nobijušies. Daudzi mēģināja atpūsties pēc ilgā brauciena ar autobusu. Kāds vīrietis, kurš gulēja zemē guļammaisā, pēkšņi pagriezās un jautāja: “Kurā valstī mēs esam?” Viņš gribēja nokļūt Francijā un gribēja zināt, cik maksā autobusa biļete. Lai no kļūtu no Preševas Šidā, viņi bija samaksājuši 35 eiro.

Muhameds Kadirs, kuram ir 20 gadu, bija no Pakistānas un arī nekad nebija dzirdējis par Horvātiju. Viņš tikai gribēja strādāt. “Tur, no kurienes es nāku, nav naudas, nav pārtikas, nav elektrības. Man ir jānopelna nauda brāļiem un māsām,” sacīja jaunietis.