Kozlovskis nav dzirdējis, ka kāda valsts būtu pret Junkera bēgļu uzņemšanas mehānismu

Lietuva un Igaunija piekrīt Junkera plānam, Latvijai nav pozīcijas

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) nav dzirdējis, ka kāda Eiropas Savienības (ES) valsts būtu konceptuāli iebildusi pret Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera trešdien piedāvāto bēgļu uzņemšanas mehānismu, ziņo LETA.

Šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” Kozlovskis uzsvēra, ka Latvija dažādos ES jautājumos parasti ieņem tādu pašu pozīciju kā Lietuva un Igaunija, taču šajā gadījumā abas minētās kaimiņvalstis jau paziņojušas, ka piekrīt Junkera plānam, kamēr Latvija šajā jautājumā, visticamāk, ieņems noraidošu vai arī neieņems nekādu pozīciju.

“Tas nozīmē, ka Latvijai nebūs pozīcijas vai arī tā būs negatīva, jo šādās padomēs, kad ir jāpauž oficiāla valsts pozīcija, es nevaru runāt savā vārdā, es runāju valsts vārdā. Līdz ar to, ja nav nacionālas pozīcijas, visticamāk, Latvija paliks izolēta kā vienīgā valsts Eiropā, kas nepiedalās šajā mehānismā,” skaidroja iekšlietu ministrs.

Viņš norādīja, ka sekas tam varētu iestāties jau diezgan drīz un tās varētu būt saistītas “gan ar finansiāliem jautājumiem, gan ar drošības aspektiem”. Ministrs atgādināja, ka valstīm, kuras piedalīsies Āfrikas bēgļu uzņemšanas mehānismā, Junkers ir apsolījis ES atbalstu arī Ukrainas bēgļu pieplūduma gadījumā. “Es domāju, tas ir nākotnes jautājums. Tas vairs nav politisks koalīcijas jautājums, bet gan valsts jautājums, kur mēs esam – vai paliekam Eiropā un sniedzam savu roku, kad [citiem] vajag palīdzību, vai arī tikai prasām, bet, kad ir grūti citiem, mēs stāvam malā,” skaidroja ministrs.

Lūgts skaidrot, par ko tieši ES iekšlietu ministri plāno vienoties pirmdien, 14.septembrī, gaidāmajā sanāksmē, Kozlovskis informēja, ka šajā tikšanās reizē dalībvalstu pārstāvjiem iecerēts vienkārši mutiski apliecināt gatavību piedalīties bēgļu uzņemšanā. Uz jautājumu, vai tādā gadījumā viņam šajā sanāksmē būs jājūtas kā pelēkajam zvirbulim, Kozlovskis atbildēja, ka “to pat par pelēko būtu grūti nosaukt”.

Neraugoties uz minēto, iekšlietu ministrs nedomā, ka bēgļu jautājuma dēļ kritīs Latvijas valdība.

Kā ziņots, valdību veidojošo partiju koalīcija šodien Saeimā ārkārtas sanāksmē pārrunās bēgļu uzņemšanu Latvijā.

Sasaukt koalīcijas sanāksmi rosināja “Vienotība”. Šī politiskā spēka Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Kārlis Šadurskis norādīja, ka šis jautājums ir jāizrunā ar partneriem, ņemot vērā, ka par Latvijas pozīciju ES tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē šodien lems Saeimas Eiropas lietu komisija. Neskatoties uz līdz šim pausto noraidošo partneru attieksmi, “sarunām ir jēga”, uzskata Šadurskis. Vienlaikus viņš bažījas – ja Latvijas pozīcija jautājumā par bēgļu uzņemšanu būs krasi atšķirīga no citām valstīm, tas negatīvi ietekmēs mūsu valsts intereses.

Pārējie koalīcijas partneri savu noraidošo attieksmi pret papildu bēgļu uzņemšanu mainīt neplāno. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze un ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka politiskais spēks joprojām ir pret papildu bēgļu uzņemšanu. Valsts kapacitāte un mērs ir izsmelts ar piekrišanu uzņemt 250 bēgļus, iepriekš pauda Krauze. Brigmanis norādīja, ka premjerministre Laimdota Straujuma (V) bija iepriekš sacījusi, ka 250 bēgļu uzņemšana būs vienreizējs pasākums. Līdz ar to viņš jūtas zināmā mērā piekrāpts – gan ne tieši no Straujumas puses, bet kopumā, jo bēgļu jautājuma kārtošanā ir iesaistītas vairākas personas. Taujāts par to, vai Latvija varēs uzturēt “pret” pozīciju, ja citas valstis piekritīs bēgļu uzņemšanai, viņš norādīja, ka nevar atbildēt par pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu rīcību.

Savukārt Nacionālā apvienība vēlas panākt īpaša statusa noteikšanu Latvijai, ņemot vērā vēsturiskus aspektus. Tas nozīmētu, ka Latvijai bēgļi nebūtu jāuzņem. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš akcentēja, ka Latvijas pozīcijā būtu jāiekļauj punkti par to, ka nepieciešams stiprināt ES robežu, izstrādāt plānu cīņai ar imigrantu kontrabandistiem, kā arī izveidot sistēmu, kas atsijātu kara bēgļus no ekonomiskā labuma meklētājiem.

Iepriekš neoficiāli tika pieļauta iespēja, ka ES tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē Latvijas pārstāvji varētu norādīt, ka nepieciešams ilgāks laiks priekšlikuma izskatīšanai par papildu bēgļu uzņemšanu. Tomēr, ņemot vērā, ka, piemēram, Lietuva un Igaunija varētu paust konkrētu nostāju, atbalstot papildu bēgļu uzņemšanu, arī Latvijai būtu jāpauž skaidra pozīcija.

Pagaidām, pēc neoficiālās informācijas, Latvija varot palikt teju vienīgā valsts ar šādu noraidošu pozīciju, līdz ar to “Vienotība” mēģināšot skaidrot partneriem iespējamas konsekvences un riskus. Tiek uzsvērti drošības un ekonomikas riski, proti, tas, ka šāda pozīcija varētu ietekmēt ES struktūrfondu līdzekļu apmēru, ietekmēt drošību, jo, piemēram, Latvijas gaisa telpu iepriekš patrulēja Itālija, bet tagad arī Ungārija. Tāpat atsevišķi politiķi uzsver, ka šī jautājuma dēļ nedrīkst krist valdība.

Partneriem tikšot iezīmētas iespējamas konsekvences, tāpat paredzēts norādīt, ka Eiropas Komisiju (EK) prasīs cīnīties ar problēmas cēloņiem, nevis sekām. Tāpat tiks runāts par bēgļu jautājuma darba grupas veikumu, proti, būtu ātrāk jānonāk pie rezultāta. Atsevišķi “Vienotības” politiķi norāda, ka vairākas darba grupā pārstāvētas ministrijas, kuras ir partneru pārziņā, varētu strādāt aktīvāk.

Ja partnerus neizdosies pārliecināt, tad “Vienotības” politiķi varētu lūgt Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sasaukt Nacionālās drošības padomes sēdi šajā jautājumā. Politikas kuluāros tiek pausts, ka VL-TB/LNNK pagaidām savu pozīciju nemainīšot, tomēr ZZS nostāja varētu nebūt tik kategoriska.

Kā ziņots, EK ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi. Latvija iepriekš bija paudusi piekrišanu 250 bēgļu uzņemšanai.