Eiropas atbilde bēgļu politikai. Desmit punktu plāns

Jāīsteno tāda Eiropas patvēruma politika, kas balstās uz solidaritātes principa un cilvēcīguma kopējām vērtībām

Eiropai ir jāpaveic apjomīgs uzdevums. Vēl nekad tik daudz cilvēku nav devušies bēgļu gaitās politiskās vajāšanas vai kara dēļ. Daudzi no viņiem meklē patvērumu Eiropā. Mums jārēķinās ar to, ka, ņemot vērā kaimiņu krīzes, šāda situācija varētu saglabāties vēl ilgus gadus. Mūsu, eiropiešu, pienākums pašiem pret sevi un visu pasauli ir atbilstīgi pārvarēt izaicinājumus, kas saistās ar palīdzību meklējošajiem cilvēkiem.

Ir nepārprotami skaidrs, ka līdzšinējā reakcija neatbilst prasību līmenim, kādas Eiropai jāizvirza pašai pret sevi. Eiropa vairs nedrīkst vilcināties, Eiropas Savienībai tagad ir jārīkojas. Tāpēc mums jāīsteno tāda Eiropas patvēruma, bēgļu un migrācijas politika, kas balstās uz solidaritātes principa un cilvēcīguma kopējām vērtībām. Galvenā uzmanība pievēršama desmit punktiem:

Pirmkārt, visā Eiropā bēgļu uzņemšanai jānotiek cilvēciskos apstākļos atbilstoši ES standartiem, kas ir jāievēro katrā ES dalībvalstī.

Otrkārt, vienotam Eiropas Patvēruma kodeksam jānodrošina, ka bēgļiem, kam vajadzīga aizsardzība, tiek piemērots visā ES teritorijā spēkā esošs patvēruma statuss. Tas liecina par jaunas, daudz ambiciozākas Eiropas patvēruma politikas integrācijas nepieciešamību.

Treškārt, mums jāpanāk godīgs bēgļu sadalījums Eiropā. Mūsu valsts iedzīvotāji ar neredzētu aktivitāti iesaistās bēgļu uzņemšanā un sabiedriskajā integrācijā. Ilgtermiņā šāda solidaritāte varēs pastāvēt tikai tad, ja visi redzēs, ka Eiropā tiek ievērots taisnīguma princips. Pašreizējā situācija, kad tikai dažas dalībvalstis uzņemas visu atbildību, ir tikpat maz pieņemama kā sistēma, kad viss smagums gulstas uz to dalībvalstu pleciem, kuras vienkārši atrodas pie ES ārējās robežas. Tālab mums ir nepieciešamas pastāvošās Dublinas sistēmas reformas. Mums jāizstrādā saistoši un objektīvi saprotami uzņemšanas kvotu kritēriji, kas attiecas uz visām dalībvalstīm un tiek piemēroti atkarībā no to kapacitātēm.

Ceturtkārt, Eiropai ir vajadzīga kopīga robežu pārvaldība. Te runa nevar būt tikai par robežu nostiprināšanu, bet galvenokārt par lielāku Eiropas atbildību, reģistrējot un aprūpējot ienākošos bēgļus.

Piektkārt, nekavējoties jānodrošina palīdzība patlaban visvairāk noslogotajām ES dalībvalstīm. Vācija bija vienīgā ES valsts, kas sniedza ātru palīdzību, lai uzlabotu bēgļu stāvokli, kuri apmetās Grieķijas salās. Šajā ziņā ES un dalībvalstīm ir jārīkojas efektīvāk, nekavējoties, praktiski un finansiāli atbalstot tās valstis, kurās bēgļi nonāk vispirms. Vācijai ir jārūpējas par to, lai arī tās pašvaldības spētu pārvarēt milzīgos izaicinājumus, pašvaldībām piešķirot sistemātisku ilgtermiņa valsts finansiālo atbalstu.

Sestkārt, mēs nedrīkstam mierīgi noskatīties, ka cilvēki ceļā pie mums riskē ar dzīvību. Vidusjūra nedrīkst kļūt par izmisušu bēgļu masu kapiem. Uz spēles ir likta Eiropas humānā sūtība, pat mūsu Eiropas cilvēciskais tēls. Tāpēc mēs pavasarī apvienojām spēkus, lai kopīgi piedalītos cilvēku glābšanas operācijās Vidusjūrā. Šādas aktivitātes jāpielāgo ilgtermiņa apstākļiem un ES jānodrošina ar attiecīgām kapacitātēm.

Ilgtermiņā mēs tikai tad varēsim palīdzēt bēgļiem, kam nepieciešama aizsardzība, ja cilvēki, kuriem nav tiesību uz patvērumu, atgriezīsies savās izcelsmes valstīs. Tādēļ, septītkārt, attiecību centrā ar attiecīgajām valstīm atpakaļuzņemšanai jākļūst par galveno tēmu, kā arī mums jābūt gataviem sasaistīt tām piešķirto tehnisko un finansiālo atbalstu ar konstruktīvu sadarbību. Varētu domāt arī par motivāciju, piemēram, pastāvošo vīzu režīma atvieglojumu paplašināšanu.

Astotkārt, mums ES līmenī jāvienojas par to, kas mūsu skatījumā ir drošas izcelsmes valstis. Visas Rietumbalkānu valstis vēlas iestāties ES. Mēs tām pamatoti paveram iestāšanās perspektīvu. Tādā gadījumā mēs nevaram vienlaicīgi uzskatīt, ka tur notiek vajāšana. Perspektīvā vajadzētu būt tā, ka valsts, kas izpilda ES kandidātvalsts kritērijus, visā ES tiek uzskatīta par drošu izcelsmes valsti.

Devītkārt, Vācijai ir nepieciešams imigrācijas likums. Mums jāveido gudra, noregulēta ieceļošanas politika, kas paver iespējas legāli iesaistīties darba tirgū un jāatbrīvo patvēruma sistēma no šī sloga.

Eiropas patvēruma, bēgļu un migrācijas politikas kontekstā, desmitkārt, jāskata arī jaunas politikas iniciatīvas bēgšanas cēloņu apkarošanai Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīs. Brūkošo valstu stabilizācija, vardarbības un pilsoņu kara samazināšana jāveic paralēli ar kopīgiem centieniem saimnieciskās attīstības un reālu ekonomikas un sociālo perspektīvu radīšanai, sevišķi izcelsmes valstīs dzīvojošajiem jauniešiem. Visi starptautiskās sabiedrības, it īpaši Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju aktivitātes, jāorientē tieši šajā virzienā.

Minētais liecina par to, ka politiskās rīcības ietvars jau sen ir pārsniedzis nacionālo valstu robežas, jo īpaši bēgļu un migrācijas politikas ziņā. Tikai kopīgiem spēkiem, tikai Eiropas līmenī mēs vispār varam atrast saprātīgus risinājumus. Tāpēc patlaban bēgļu un migrācijas politika ir visnozīmīgākā politikas joma, kur mums ātri un pārliecinoši jāvirza Eiropas integrācijas projekts.

Vācija ir gatava aktīvi virzīt solidāras bēgļu politikas kopīgo projektu.

Autori ir Vācijas ekonomikas ministrs un vicekanclers Zigmārs Gabriels un Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers