Valdība apstiprina 2016.gada budžeta projektu (papild.)

Koalīcija vienojas minimālo algu nākamgad palielināt līdz 370 eiro un atbalsta solidaritātes nodokļa ieviešanu

Ārkārtas valdības sēdē pirmdien ministri panāca galīgo vienošanos par būtiskākajiem nākamā gada budžetā atbalstāmajiem jautājumiem – nolemts, ka minimālā alga tiks palielināta līdz 370 eiro, kā arī tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, vienlaikus par desmit eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums.

Nākamā gada budžets vēl jāpieņem Saeimai, ziņo LETA.

Viens no risinājumiem nodokļu progresivitātei ir diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana, kas būtiski mazinās slogu mazo algu saņēmējiem un palielinās to ienākumus. To pakāpeniski ieviešot, 2020.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem būs 160 eiro mēnesī.

Savukārt solidaritātes nodoklis, kas skars tikai 4700 lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 400 eiro, ļaus novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Tas, ka nodokļu slogs minimālās algas saņēmējiem ir teju tāds pats kā daudzreiz lielāku algu saņēmējiem, rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu.

Solidaritātes nodoklis veicinās taisnīgumu un dos papildu ieņēmumus valsts sociālo pabalstu izmaksai. Tāpat, gatavojot nodokļu pamatnostādnes, Finanšu ministrija plāno pārskatīt arī nodokļu regulējumu attiecībā uz kapitāla un patēriņam nodokļiem.

Lai vēl vairāk palielinātu iedzīvotāju ienākumus, paredzēts neapliekamo minimumu paaugstināt par 10 eiro – no pašreizējiem 75 uz 85 eiro. Šīs izmaiņas izjutīs ikviens darba ņēmējs. Atbalstīts arī Finanšu ministrijas ierosinājums palielināt minimālo algu līdz 370 eiro, kas uzlabos zemo algu saņēmēju finansiālo situāciju.

Nākamā gada budžetā galvenie nodokļu palielinājumi gaidāmi tādās jomās, kas neskar plašu sabiedrības daļu, bet gan šauru nodokļu maksātāju loku. Palielināti tiks tie nodokļi, kas ierobežo kaitīgus ieradumus, – akcīzes nodoklis tabakas lapām, elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

Jau ziņots, ka no kopējiem 800 000 nodarbināto solidaritātes nodoklis būtu jāmaksā tikai 4700 darba ņēmēju, kuru darba alga gadā kopumā sasniedz 48 000 eiro jeb vidēji 4000 eiro mēnesī. Kopējais šo personu darba vietu skaits ir 7843, kas ir vidēji 1,6 darba vietas uz katru personu.

Savukārt par minimālo algu iepriekš koalīcijas partneru starpā neizdevās panākt vienošanos. “Vienotība” piedāvāja paaugstināt minimālo algu līdz 380 eiro, kam bija gatava piekrist arī Nacionālā apvienība, taču Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) uzskatīja, ka minimālā alga būtu jāsaglabā 360 eiro apmērā.

Šodien gan ZZS vienojās, ka būtu gatava atbalstīt minimālās algas paaugstināšanu, ja tiek piedāvāts kompensējošs mehānisms iestādēm, kuras skars šīs izmaiņas, aģentūrai LETA sacīja ZZS valdes loceklis Edgars Tavars. Viņš gan atzīmēja, ka šorīt notikušajās ZZS vadības sarunās ar Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem šāds mehānisms “nebija skaidri izteikts”, taču Tavars pieļāva iespēju, ka vienošanās šajā jautājumā varētu tikt panākta vai virzība uz to varētu notikt vēlāk.

Minimālās algas celšana vairākām valsts iestādēm rada budžeta deficītu un lielā mērā šis solis skar veselības jomas iestādes, norādīja ZZS valdes loceklis. Tāpēc “Vienotībai” kā minimālās algas celšanas iniciatoriem arī ir pienākums piedāvāt kompensējošo mehānismu, skaidroja politiķis.

Kā ziņots, labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) iepriekš uzsvēra, ka Labklājības ministrijas piedāvājums ir nepalielināt minimālo algu vispār vai palielināt to līdz 367 eiro, jo lielāks palielinājums neesot ekonomiski pamatots.

Tam piekrita Latvijas Darba devēju konfederācija, savukārt pretējs viedoklis bija Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai (LBAS), kas, atsaucoties uz jaunākajiem datiem par vidējās algas pieaugumu valstī, uzstāja, ka minimālā alga jāpaaugstina līdz 380 eiro mēnesī. Vienlaikus būtu nepieciešams paaugstināt neapliekamo minimumu, tādējādi līdzsvarojot algu fondu, pauda LBAS pārstāvis Egils Baldzēns. Viņš uzsvēra, ka darba ražīgums ir lielāks, nekā tiek apgalvots.

Latvijas Darba devēju konfederācija pauda uzskatu, ka minimālā alga nav jāpaaugstina, bet tā vietā vajadzētu paaugstināt neapliekamo minimumu, kas dotu lielāku efektu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) jau iepriekš bija skaidrojis, ka pašreizējā minimālās algas apmēra palielināšanas telpa ir no 360 līdz 370 eiro, taču lielāka tā nebūs.

(papildināta no sākuma)