Ministre: OIK dēļ mājsaimniecībām elektrības rēķini var pieaugt par 7% – 8%

Iepriekšējos gados tikuši pieņemti bezatbildīgi lēmumi, kuru dēļ Latvija var kļūt par enerģētiski nabadzīgāko valsti

Ja netiks panākta vienošanās par obligātās iepirkumu komponentes (OIK) saglabāšanu līdzšinējā apmērā, mājsaimniecībām elektrības rēķini var pieaugt par 7-8% vai pat vairāk, LTV raidījumā “Rīta Panorāma” teica ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ļoti būtiski OIK pieaugumu izjutīs arī ražotāji, kuri jau pašlaik maksā pārāk lielus elektrības rēķinus, uzskata ministre.

Viņa uzsvēra, ka iepriekšējos gados tikuši pieņemti bezatbildīgi lēmumi, kuru dēļ Latvija var kļūt par enerģētiski nabadzīgāko valsti un uzņēmēji var aiziet no Latvijas, lai citās valstīs attīstītu savas ražotnes, vēsta LETA.

Reizniece-Ozola uzskata, ka OIK pieauguma mazināšanai jāizmanto AS “Latvenergo” peļna. Šo naudu nedrīkstot izmantot citu valsts budžeta caurumu lāpīšanai.

Viņasprāt, neatrisinot šo problēmu būtu ļoti tuvredzīgi. Nedaudz palielinot minimālo algu, vai nodrošinot nelielu ienākumu pieaugumu iedzīvotājiem, tas viss tiks “noēsts” ar OIK kāpumu un elektrības cenas pieaugumu.

Nākamgad OIK saglabāšanai līdzšinējā apmērā – 26,79 eiro par megavatstundu (MWh) – no valsts budžeta nepieciešami 4 413 486 eiro, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā konceptuālajā ziņojumā “Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai”.

EM norāda, ka elektroenerģijas izmaksas ir svarīgas gan uzņēmumu konkurētspējas, gan mājsaimniecību maksātspējas uzlabošanai. Līdz ar to ir svarīgi sabalansēt dažādas komponentes, kā piemēram, OIK, subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) un lietotāja maksājumus par elektroenerģijas nodokli.

Problēmas risināšanai ministrija ir izstrādājusi divus risinājumus, taču valdībai tiks piedāvāts akceptēt to, kas paredz, ka valsts budžeta apakšprogrammā “Elektroenerģijas lietotāju atbalsts” tiek iekļauti līdzekļi no AS “Latvenergo” dividendēm 2016.gadā 19 252 123 eiro apmērā, kā arī līdzekļi no SEN ieņēmumiem, kas 2016.gadā plānoti 33 876 000 eiro apmērā.

Tā kā OIK tiek noteikta periodam no kārtējā gada 1.aprīļa līdz nākamā gada 31.martam, valsts budžeta dotāciju publiskajam tirgotājam paredzēts iekļaut budžetā un izmaksāt proporcionāli OIK maksājumiem, respektīvi, trīs ceturtdaļas no nepieciešamās subsīdijas izmaksāt no kārtējā gada budžeta, savukārt atlikušo ceturtdaļu iekļauj vidēja termiņa budžeta ietvarā nākamajā gadā.

Šī risinājuma rezultātā no 2016.gada 1.aprīļa OIK pieaugtu līdz 27,67 eiro par MWh. Tiesa, EM uzsver, ka, izvēloties šo risinājumu, elektroenerģijas lietotāju kopējā cena aizvien samazināsies, jo tiek prognozēta elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanās.

Taču, ja papildus minētajam finansējumam no 2016.gada valsts budžeta elektroenerģijas lietotāju atbalstam būtu iespējams novirzīt 4 413 486 eiro, tad būtu iespējama OIK saglabāšana līdzšinējā līmenī – 26,79 eiro par MWh apmērā.

EM norāda – lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu arī 2018.gadā, SEN būtu jāturpina pēc 2017.gada, selektīvi izvērtējot, kurām tehnoloģiju grupām ir pārsubsidēšanas risks.