Zinātnieki raduši apstiprinājumu pārejas posmas no indoeiropiešiem uz baltiem
Krievijas Kaļiņingradas apgabalā arheologi atraduši līdz šim nezināmas protobaltu kultūras pēdas, pavēstīja Kaļiņingradas Baltijas Federālās universitātes (BFU) preses dienests. Atbilstīgi augstskolas zinātnieku versijai “protobalti bijuši pārejas posms starp indoeiropiešiem un baltiem”, vēsta aģentūras LETA-LENTA.RU.
Kā paskaidroja pētnieciskās grupas vadītājs BFU docents Edvins Zaļcmans, protoindoeiropieši izzuda otrās tūkstošgades pirms mūsu ēras sākumā, bet balti parādījās uz otrās un pirmās tūkstošgades pirms mūsu ēras robežas. “Sanāk, ka vairāk nekā 500 gadu šeit neviens nedzīvoja. Bet tas nav iespējams! Arheologi, vēsturnieki ir izdarījuši pieņēmumus, ka šajā pustūkstotī gadu bija cita kultūra, un tagad mēs varam uzrādīt reālus šīs kultūras pierādījumus,” sacīja zinātnieks.
Protobaltu apmetnes pēdas, kā arī keramikas, darbarīku un rotājumu fragmentus arheologi atraduši meža malā, kādas pārpurvojušās attekas krastā, kas agrāk tecējusi uz līci. Apmetne, kas datējama ar 1600.-1400.gadu pirms mūsu ēras, bijusi samērā liela.
Zinātniekiem vēl priekšā liels darbs, bet jau tagad ir pamats runāt par “nozīmīgu zinātnisku atklājumu arheoloģijas jomā”, sacīja BFU Humanitāro zinātņu institūta direktors Valērijs Gaļcovs. Izrakumu vietā vēl ir jāveic virkne analīžu, lai precizētu atradumu vecumu un to, kādas kultūras kultivējuši protobalti, viņš piebilda.
Komentāri (36)
Charlie Hebdo 21.08.2015. 22.54
Kāds brīnums! Pirms huņņu iebrukuma baltu zemes bija no Mokšas līdz Oderai un Baltijas jūras līdz Melnai jūrai.
0
solono 22.08.2015. 16.48
Vai tad viņi “nezina”, ka tās ir senprūšu zemes…
1
Pēteris > solono 23.08.2015. 20.35
Var aizrakstīt docentam Zaļcmanam un pajautāt, ko viņi tur darījuši: [email protected]. Cerams, nav apgānījuši protobaltu kapus. Diez vai atklājums tik liels, jo vispār jau ir zināms, ka indoeiropiešu pāreja baltos un zināmajās baltu tautās notikusi tepat tuvumā un bez lielas pārvietošanās un jaukšanās.
Acu priekšā turot atmiņas par nemākulīgi uzlieto asfaltu uz Prūsijas pilsētu bruģa un pa to brīvi klīstošiem kārnu liellopu bariem, nerodas ilūzijas par iestādi, kas piesavinājusi Kanta vārdu. Taču caur to realizētās moskaļu “tautiešu” izglītības programmas runā pašas par sevi: tajās var pieteikties “Ropažu iela 122/12 ist. 24, Riga, LV-1006 Latvia, Tel: +371 67 55 12 09”.
0
Ivars Alksnis 22.08.2015. 20.37
Maz mēs te, Latvijā, zinām šo vēsturi un, ja zinām, tad ļoti vienpusīgi, bieži vien tendenciozi sakropļoti.
…..
Senos prūšus (vāciski -Prussen vai Puzzen, atšķirībā no Prūsijas vāciskajiem iedzīvotājiem – Preussen) mēs mazliet vienkāršoti uzskatām par trešo baltu nāciju (piemirstot jatvingus un galindus, kā arī faktu, ka kādreiz senatnē bijis daudz baltu cilšu un baltu valodu – kuršu, sēļu, zemgaļu, kas vēlāk kļuvušas par pamatu lietuviešu un latviešu valodu veidošanai, skat. P.U. Dini “Baltu valodas”, Rīga 2000). Taču prūšu, galindu, jatvingu dēļ baltu valodu izplatības areāls kādreiz Baltijas jūras dienvidu piekrastē un tālu kontinentālajā Austrumeiropā bijis daudz, daudz plašāks
*
Dzīvajām baltu tautām – lietuvjiem un latviešiem – senprūšu liktenis ir bijis bieds, vēstures brīdinājums, atgādinājums, aicinājums turēt godā senās identitātes vērtības, kopt nacionālo pašapziņu, folkloru.
*
[Prūsijas] beigas 1945. gadā bija visai dramatiskas – pēc Otrā pasaules kara ar uzvarētāju valstu lēmumu Prūsijas valsts Vācijas sastāvā tika likvidēta, iedzīvotāji, kas tur mita kopš gadsimtiem, ieskaitot senprūšu tālīnus pēcnācējus, padzīti. Tā bija drausmīga vēstures atmaksa par drausmīgo Ādolfu Hitleru, savā ziņā arī senprūšu likteņa atkārtojums, varbūt pat dramatiskākā variantā. Rietumprūsija tika galīgi iekļauta Polijā; Austrumprūsija kļuva par anonimitātes, depersonalizācijas, antitradīciju apzīmogotu Kaļiņingradas apgabalu, kur tika izdeldēta gan prūsiskā, gan vāciskā vēstures atmiņa un kuras statuss jaunajā paplašinātajā Eiropas Savienībā kļūst par īpašu problēmu.
*
…vēstures restaurācijas interese skārusi ne tikai senprūšus, bet visu Prūsijas vēsturi kā tādu. Vācijā pašreiz vērojamās tendences saistās ne tikai (un pat ne tik daudz) ar senprūšiem, cik ar Prūsijas identitāti vispār. Saprotams, šī tēma ir ārkārtīgi delikāta un potenciāli eksplozīva.
No akad. Jāņa Stradiņa subjektīvām piebildēm Otrundas Brunhilde Hēlas grāmatai Patiesa sāga par kādu baltu tautu jeb senprūšu Dzintara istaba lpp.178.-182
7
0
-7
Atbildēt
+1
-6
Atbildēt
0
-3
Atbildēt
+5
-3
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
+7
0
Atbildēt
@Ivars Alksnis > Ivars Alksnis 22.08.2015. 23.17
Es nefanoju ne par vienu ģēniju nevienā sfērā (izņēmums varētu būt Evarists Galuā un Mikola Amosovs – varat nosaukt vēl kādu patiesi lielu mūsdienu cilvēku?)
*
Ja kādam tīk Hitlers, TAD viņš, manuprāt, ar abām rokām balso arī par Staļinu un Trumenu. JA Hitleram būtu tomēr paveicies? Manuprāt, latviešu un Latvijas valsts problēma pa-Saulē JAU vairs nepastāvētu, jo mēs būtu sekojuši prūšiem un par mums varētu tikai izlasīt grāmatās
0
Ivars Alksnis > Ivars Alksnis 23.08.2015. 00.36
Taisnība … . Ja lielniekus baltie būtu iedzinuši nebūtībā … tad jau arī. Un pirms tam arī bija ka tik ne desmitiem reižu, kas mums varēja būt liktenīgas.
Kāpēc tomēr esam? Tak laikam kādas varenas civilizācijas pēcteči.
0
Ivars Alksnis > Ivars Alksnis 23.08.2015. 10.44
KO uzskatīt par mūsdienām un mūsdienīgu – tas patiesi ir subjektīvi un vienmēr strīdīgi: no kāda subjektīva vai specifiska skatu punkta skatās – tā izskatās.
*
Var skatīties pēc tā sauktā oficiālā vēstures iedalījuma – tad Jaunie laiki un t.s., “Jaunais laikmets” sākas ar 1789. gadu un tad Galuā ir mūsdienu cilvēks. Var skatīties pēc kādas valsts t.s., oficiālās vai izplatītākās reliģijas vai kristietības konfesijas un atskatīties uz kaut vai Mārtiņu Luteru – tad iznāk, ka Krievija nav bijusi un tai nespīd būt mūsdienīgai valstij.
*
Arī uz Otrā Pasaules kara laika vēsturi un Hitleru, Staļinu un Trumenu var skatīties dažādi. Vispirms skaidrs, ka tie bija dažādi cilvēki. Protams arī starp viņiem kāds man tomēr simpātiskāks. Neteikšu kurš un kāpēc. Tomēr lielas riebeklības no ķēdes palaida visi viņi. Trumens atšķirībā no pirmajiem diviem TO darīja tikai …. vispolitkorektāk.
0
Charlie Hebdo > Ivars Alksnis 22.08.2015. 23.06
ivars_alksnis
Tā bija drausmīga vēstures atmaksa par drausmīgo Ādolfu Hitleru
Nebijis Hitlera ģēnija un viņa sarīkotais preventīvais uzbrukums 1941. gada 22. jūnijā, Staļina beztiesīgie vergi, visdrausmīgākie briesmoņi, kādus vien sātanam bija izdevies radīt, būtu noslīcinājuši visu Eiropu asinīs vēl 1941. gada vasarā un šodien vairs nebūtu Eiropas tautu. Visu teritoriju apdzīvotu vien izbadējusies, noskrandusi, tumsonīga un agresīva krievvalodīga bidlomasa.
0
Charlie Hebdo > Ivars Alksnis 23.08.2015. 11.10
ivars_alksnis
Ja kādam tīk Hitlers, TAD viņš, manuprāt, ar abām rokām balso arī par Staļinu un Trumenu.
Aiz Staļina es uzreiz novietotu nolādēto fizisko un garīgo kropli, Rūzveltu, kurš kopš 1932. gada aktīvi piedalījās WWII gatavošanā, industrializējot fašistisko izdzimteņu Krieviju un līdz zobiem apbruņojot sātana sūtni, Staļinu, visu kara lauku piespieda amerikāņus vergot Staļina kara mašīnai un ir personīgi vainīgs netaisnīgā kara iznākumā. Ja tas izdzimtenis nebūtu laicīgi nospādzis, krievi būtu visā Eiropā, kā arī Japānā un Korejā.
0
J.Biotops > Ivars Alksnis 23.08.2015. 07.36
Nu gan te brīnumi lasāmi.
Par „labajiem zēniem” – ja „mūsdienu” robežas paplašinātas līdz Galuā, tad tik garā laika nogrieznī gan jau atradīsies vēl šis tas interesants.
Par „sliktajiem” – ar staļiniem un hitleriem viss ok, bet kā pie viņiem gadījies Trumens? Par to, ka izbeidza karu ar minimāli iespējamo upuru skaitu, par Staļina apturēšanu vai par Maršala plānu? Par Rietumberlīnes nosargāšanu? Ja krieviem un rusofīliem kreisajiem viņš tiešām nīstams, tad šeit rakstošajiem vērts padomāt – kuri no mums vispār būtu pasaulē bez Trumena vadītās kara beigu un pēckara politikas (manis nebūtu pavisam noteikti).
0
Ēriks > Ivars Alksnis 23.08.2015. 00.19
Kas būtu,ja būtu…krieviem gandrīz izdevās.
0