Varakļānu veselības aprūpes centrā atklāj citus būvnormatīvu pārkāpumus
Varakļānu veselības aprūpes centra vadītājai Dinai Inķēnai, kura ir arī novada domes deputāte no saraksta “Vienoti novadam”, varētu izteikt aizrādījumu pēc tam, kad viņas vadītās iestādes lifta šahtā iekrita un letālas traumas guva divgadīgs bērns, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.
Kā informēja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Gundars Trops, 10.augustā vecāki ar 1,8 gadus vecu zēnu SIA “Varakļānu veselības aprūpes centrā” apciemoja vecmāmiņu. Dodoties prom, zēns pirmais no ģimenes iegājis liftā un šķietami pazudis no vecāku acīm. Liftā starp kabīni un sienu bija 34 cm sprauga, jo nebija nolaistas drošības žalūzijas. Zēns pa atveri iekrita no trešā stāva lifta šahtā, guva politraumas un 11.augusta naktī Rēzeknes slimnīcā nomira.
Lifts, kas daļā dokumentu tiek dēvēts par pacēlāju, aprūpes centra ēkā darbojas četrus gadus. Liftu ikdienā lietojuši ļoti daudz cilvēku, un neviens nav tā bīstamību pamanījis. Lifts esot pārvietojies ar ļoti minimālu ātrumu, sacīja centra vadītāja Inķēna. Viņa gan atzīst, ka lifta tehniskais risinājums bijis nepilnīgs, jo drošības žalūziju var nolaist tikai pirmajā stāvā. Ja kabīne pacēlusies ar nenolaistu žalūziju, to vairs nolaist nevarot.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis, ka tehniski lifts ir kārtībā, taču tā drošības risinājums ir nepietiekams un nepilnīgs. PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa LTV Panorāmai sacīja, ka nav nozīmes, kā ierīci dēvē. Vai nu lifts vai pacēlājs – lai arī uzstādīšanas prasības ir atšķirīgas, taču cilvēkiem tajos abos ir jābūt drošībā. Kabīne nedrīkstēja kustēties, ja drošības žalūzija nav nolaista, norādīja Vītoliņa, piebilstot, ka tas uzskatāms par uzstādīšanas procesā pieļautu pārkāpumu.
Presei nenosauc uzņēmumu un būvuzraugu, kas atbildēja par iekārtas ierīkošanu Varakļānu aprūpes centra ēkā. Visu dokumentāciju atsavinājusi policija.
Tomēr Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs Pēteris Druķis pavēstīja, ka iestādes inspektoru pārbaudē konstatēti vairāki citi pārkāpumi, kas ēkā pieļauti būvniecības gaitā. Piemēram, došanās laukā pa vienu no avārijas izejām beigtos ar kritienu, jo pie tām ārpusē demontētas kāpnes. ”Nepilnības uzdots novērst, bet cilvēki ēkā var turpināt tur atrasties,” sacīja Druķis, ”tā ir pašvaldības īpašumā esoša ēka, un pašvaldība atbild par drošību tajā.”
Kā pastāstīja Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs (“Vienoti novadam”), pašvaldība šobrīd vēl gaida negadījuma izmeklēšanas rezultātus, taču tiek pieļauta doma, ka aizrādījumi centra vadītājai tiks izteikti. Viņš piebilda, ka SIA “Varakļānu veselības aprūpes centrs” vadītāja strādā ļoti enerģiski un daudz, un šobrīd ir grūti pateikt, kas būs pēc izmeklēšanas rezultātu noskaidrošanas.
“Šo situāciju ir grūti komentēt. Protams, jebkurš no mums gribētu, lai tas tā nebūtu noticis. Bet ir notikusi vairāku apstākļu sakritība, piemēram, pacēlāja konstrukcija, kas nelaimi izraisījusi,” sacīja priekšsēdētājs. Ja kāds ekspluatācijas laikā būtu iedomājies, ka varētu notikt šāda nelaime, lifts, protams, netiktu pieņemts, norādīja Justs.
Policijā sākts kriminālprocess. Izmeklēšanā iesaistīts arī PTAC un Valsts darba inspekcija, tuvākajā laikā tiek gaidīts atzinums. Bojāgājušā bērna vecāki grasās tiesā iesniegt civilprasību pret aprūpes centru.
Komentāri (24)
traductrice 20.08.2015. 22.28
ok, vadītājai aizrādījums. Bet ne jau vadītāja var vērtēt tehnisko risinājumu drošumu. Par ierīces drošumu ir jāatbild ražotājam un uzstādītājam, ne tā?
0
haralds 26.08.2015. 12.36
es tā lasu un domāju. vai nevajadzētu izteikt aizrādījumu arī MaXXXimas traģēdijas vaininiekiem?
https://www.youtube.com/watch?v=Tux6D0A27_0
0
Arturs Pērkons 21.08.2015. 08.16
Iemesli ir 2 – zemākā iepirkuma cena un Valsts būvinspekcijas likvidācija.
Pacēlājs ir lētāks nekā lifts.
Pašvaldība ietaupīja, lai sev vai kādiem citiem samaksātu prēmiju par labu darbu.
Izvilkums no Zolitūdes traģēdijas Saeimas Parlamentārās komisijas gala ziņojuma:
“Būtībā, izvēloties pretendentu, kurš piedāvā zemāko cenu, jau a priori tiek izslēgta iespēja iegūt kvalitatīvu rezultātu. Komisija ir vienisprātis ar Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centru un uzskata, ka Publisko iepirkumu likumā ir jāiestrādā regulējums, kas nepieļautu zemākās cenas dominēšanu.”
Vienotības ministra Kampara vadībā tika likvidēta pašvaldību būvinspektoru darba kontrole, tādējādi vietējais būvinspektors kļūst noteicējs par sasniedzamo būvniecības kvalitāti un drošību.
Vienotības valdība šo kontroli pār vietējiem būvinspektoriem manipulatīvi nosauca par funkciju dublēšanos un tā argumentēja likvidēšanas pamatotību.
No Komisijas gala ziņojuma:
“Komisijas atzinums: Valsts būvinspekcijas likvidācija ievērojami samazināja būvniecības uzraudzību, tādējādi palielinot Zolitūdes traģēdijas iespējamību. Par Valsts būvinspekcijas likvidāciju solidāra atbildība ir jāuzņemas 9.Saeimai un tās apstiprinātajai valdībai, bet it sevišķi Ekonomikas ministrijai, kas, būdama atbildīgā par būvniecības jomu, iniciēja Valsts būvinspekcijas likvidāciju.”
Paradoksāli, bet tieši sevi par gaišajem spēkiem saucošās partijas reāli padarītais būvniecībā tautai atnes cilvēku upurus.
6
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
+5
-2
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
@Arturs Pērkons > Arturs Pērkons 21.08.2015. 10.39
Kristap, pamēģini kko foršu uzprojektēt pats, ok?
0
Arturs Pērkons > Arturs Pērkons 22.08.2015. 13.20
Jā, padomjzemē arī bija tautas deputātu kongresi, kuros deputāti vienbalsīgi lēma par sociālisma neatgriezenisko uzvaru.
Pret neesot balsojis it neviens.
0
Arturs Pērkons > Arturs Pērkons 21.08.2015. 10.37
Ir jābūt kādu laiku pastrādājošam būvinspekcijā, lai saprastu, cik stulbu lēmumu pieņēma Vienotības Kampars.
Faktiski kontrolējošas iestādes likvidācija bija izdevīga ikvienam, kuram rūpēja pa fikso kko uzprojektēt, uzbliest un nopelnīt piķi.
Jaunsleinis reiz vietējā Liepājas avīzē atzinās, ka par miljonu $ viņu varētu nopirkt, toreiz tas izklausījās kā nereāla summa, tagad drusku mazāku summiņu valsts kapitālsabiedrību bosi pārvadā kā kurjeri no vienas vietas uz otru :)
0
zanE. > Arturs Pērkons 21.08.2015. 09.42
…Artur…šķiet, Tu esi lasījis gala ziņojumu…saki, vai tajā ir minēts, ka vienošanos par Būvinspekcijas reorganizāciju nevarēja panākt bez sociālo partneru un iesaistīto institūciju konsultācijām un ieteikumiem?…
…Ministru kabineta rīkojuma „Par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju” anotācijā rakstīts:
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas:
* Latvijas pašvaldību savienība
* Būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas
VBI gadījumā – Pašvaldību savienības ierosinājums pašvaldībām pārņemt būvuzraudzību…par Jaunsleiņa kungu visi izskatās piemirsuši:)
….interesants tvīts par tolaiku notikumiem:
https://twitter.com/ArtisKampars/status/406326017838415873
0
zanE. > Arturs Pērkons 21.08.2015. 17.36
…Artur…Tu saki – stulbu lēmumu pieņēma Kampars un vainīgais ir Kampars….
…no parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma:
– “Pēc atbildīgo amatpersonu un ekspertu uzklausīšanas vairākās komisijas sēdēs komisija secinājusi, ka VBI reorganizācijas nepieciešamība iezīmējās jau 2008.gadā EM sagatavotajās Būvniecības nozares attīstības pamatnostādnēs, kurās kā pamats reorganizācijas veikšanai tika minēta funkciju dublēšanās ar pašvaldību būvvaldēm. Sākotnējā ministrijas pozīcija nebija vērsta uz būvinspekcijas likvidāciju, bet gan uz tās stiprināšanu, piedāvājot tās sastāvā iekļaut pašvaldību būvvalžu būvinspektorus. Taču šī iecere tika atmesta, jo tai kategoriski nepiekrita Latvijas Pašvaldību savienība.
……..
Grozījumus Būvniecības likumā, ar kuriem tika likvidēta Valsts būvinspekcija, Saeimā iesniedza Ministru kabinets, bet sagatavoja par būvniecības jomu atbildīgā EM. Saeimā likumprojekts tika nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Komisijas bez diskusijām un priekšlikumiem lēma par šo grozījumu atbalstīšanu, vienīgie priekšlikumi, likumprojektu virzot uz otro lasījumu, bija Saeimas Juridiskajam birojam. Saeimā šie grozījumi tika pieņemti 2009.gada 12.jūnijā, tos atbalstīja visi pozīcijas un opozīcijas deputāti, kuri piedalījās balsojumā, norāda komisija.”
….78 deputāti balsoja PAR, PRET nebalsoja neviens(!)…
0
kristaps_freimanis > Arturs Pērkons 21.08.2015. 09.47
“zemākā iepirkuma cena ”
===
Ja par sūdīgi uzprojektētu pasākumu būtu jāmaksā vairāk, vai tas būtu labāks?
0