Grieķijas premjerministrs oficiāli paziņo par demisiju

Ārkārtas parlamenta vēlēšanas valstī plānots rīkot 20.septembrī

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs ceturtdienas, 20.augusta, vakarā paziņojis par savu atkāpšanos no amata, ziņo Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv. Līdz ar to tiek ierosināts Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanu process, tās iecerētas 20.septembrī, vēsta ziņu kanāli.

”Es drīzumā tikšos ar republikas prezidentu un iesniegšu savu un valdības atkāpšanās rakstu,” uzrunā televīzijā paziņoja Ciprs. ”Es vēlos nodot Grieķijas tautai visu, ko esmu paveicis, lai viņi varētu izlemt vēlreiz,” sacīja Ciprs.

Vēlēšanās Ciprs uzņemsies savas partijas „Syriza” līderību, lai gan viņš ir saskāries ar nesaskaņām ar dažiem partijas biedriem saistībā ar taupības pasākumiem. Ciprs zaudēja vairākumu parlamentā pēc domstarpībām ar paša partijas “Syriza” radikālo spārnu, kas iebilda pret piekāpšanos starptautiskajiem aizdevējiem, vēsta “Reuters”.

Iepriekš 44 “Syriza” deputāti atteikušies atbalstīt Cipra akceptēto vienošanos ar aizdevējiem. Ciprs grasās piedāvāt rīkot ārkārtas vēlēšanās, mēģinot stiprināt savu atbalstu pēc domstarpībām paša partijā. Avots Grieķijas valdībā, kas vēlējās palikt anonīms, iepriekš norādīja, ka Ciprs varētu rosināt uzticības balsojumu viņa administrācijai, kas savukārt var novest pie ārkārtas vēlēšanām, vēsta “Bloomberg”.

Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Vinotība) šorīt LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pauda, ka Ciprs sāk zaudēt atbalstu un izmantoja šo brīdi, lai ātri izziņotu vēlēšanas, apzinoties, ka pretējā gadījumā zaudēs savu popularitāti. “Diemžēl nav pārliecības, ka izdosies glābt Grieķiju, jo šajā valstī ir pārāk haotiski politiskie procesi, tur nav stabilitātes,”  teica Kalniete.

Deputāte pauda pārliecību, ka situācija politiskajā līdzsvarā pēc vēlēšanām Grieķijā daudz nemainīsies. “Tas populisma vilnis, kas šobrīd ir Grieķijā, un visi tie kreisie kārdinājumi ir satraucoši mums visiem,” pauda eiroparlamentāriete. “Cipram, grieķu tautai un vēlētājiem jāapzinās, ka šī ir viņu pēdējā iespēja. Ja Grieķija nepildīs savus solījumus, tad ir tikai viens ceļš – iziešana no eirozonas,” uzsvēra Kalniete.

Deputātepiebilda, ka gadījumā, ja Grieķija nepildīs savas saistības, Latvijai ir risks zaudēt vairākus simtus miljonus eiro no Eiropas Stabilitātes mehānisma Grieķijai aizdotās naudas. Tas gan uz citu valstu iespējamo zaudējumu fona nebūtu lielākais zaudējums.

Grieķijas valdības vadītāja lēmums nav negaidīts. Par iespējamo uzticības balsojumu un ārkārtas vēlēšanām šonedēļ paziņoja enerģētikas ministrs. Arī premjers jau jūlijā pauda, ka politiskie satricinājumi nav vēlami tikai līdz vienošanās panākšanai ar partneriem eirozonā par jaunu glābšanas aizdevuma programmu. Ciprs par premjeru kļuva pēc šogad janvārī notikušajām ārkārtas vēlēšanām.

Ceturtdien, 20.augustā, Grieķija no trešās finanšu palīdzības programmas saņēmusi aizdevuma daļu – 13 miljardus eiro. Dienu pirms tam memorandu par līdzekļu piešķiršanu apstiprināja eirozonas finanšu ministri. Kopumā turpmāko trīs gadu laikā Grieķija saņems 86 miljardus eiro. Tā priekšnosacījums ir reformas cīņai ar saprašanās memorandā uzskaitītajām nopietnajām ekonomiskajām un sociālajām problēmām.