Latvijas Universitātes vadībā – bijušās ministres

Jaunais rektors izveidojis politisku augstskolas vadības komandu

Jaunais Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks, kurš pie augstskolas stūres stājās 4.augustā, savai vadības komandai izraudzījies divas bijušās ministres – bijušo ”Vienotības” izglītības ministri Inu Druvieti un bijušo Nacionālās apvienības tieslietu ministri Baibu Broku, vēstīts ”Latvijas Avīzes” interneta vietnē la.lv.

Filoloģijas doktore un LU profesore Druviete būs humanitāro un izglītības zinātņu prorektore, Broka – rektora biroja vadītāja.

Muižnieka komandā iekļautie saistīti ar valdošajām partijām, turklāt viņš būtiski mainījis LU pārvaldības modeli. Iepriekšējā rektora Mārča Auziņa laikā LU bija tikai divi prorektori. Viens no viņiem atbildēja par zinātni, otrs – par studijām visās jomās. I. Muižnieks pieņēmis darbā trīs prorektorus, un katrs atbildēs par savu zinātņu jomu pilnībā. Sociālo un tiesību zinātņu jomā prorektors būs LU Sociālo zinātņu fakultātes profesors, Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors, politikas zinātņu doktors Jānis Ikstens, eksakto un dzīvības zinātņu jomā – Ģeogrāfijas un dabas zinātņu fakultātes profesors, Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs, ģeoloģijas zinātņu doktors Valdis Segliņš.

Jautāts, vai apzināti izvēlējies tik politisku komandu, Muižnieks atbildēja: “LU vienmēr bijusi un, ceru, arī vienmēr būs ārpus politiskām cīņām. Manai izvēlei nebija politiska zemteksta.”

Prorektori izraudzīti starp cilvēkiem, kuri aktīvi piedalījušies Muižnieka kā rektora amata kandidāta programmas izstrādē. “Viņi bija gatavi upurēt laiku, ko varētu veltīt akadēmiskai darbībai, lai uzņemtos arī administratīvus pienākumus,” skaidroja Muižnieks. Brokai biroja vadītājas amats piedāvāts tāpēc, ka, universitātei attīstoties, jāpievērš pienācīgi liela uzmanība tiesiskiem jautājumiem. Viņas iepriekšējā darbība gan vadot Tieslietu ministriju, gan strādājot lielu uzņēmumu valdēs un padomēs varot noderēt, gādājot par LU stratēģisko attīstību. Turklāt Broka lasījusi lekcijas gan LU topošajiem juristiem, gan citās augstskolās.

Muižniekam būs arī padomnieks juridiskos jautājumos – Reinis Bērziņš, iepriekšējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks likumdošanas un juridiskajos jautājumos. Komanda vēl neesot pilnībā nokomplektēta, vajadzīgs arī LU administrācijas vadītājs un rektora vietnieks attīstības jautājumos.

Muižnieks skaidro, ka līdz ar vadības struktūras maiņu universitātē sākusies ”administratīvā reforma”. Lai saprastu, kā labāk organizējams darbs, tuvākajā laikā rektora komanda tiksies ar LU fakultāšu dekāniem un institūtu direktoriem. “Jānoskaidro, kā virzīsies naudas plūsma. Cik lielā mērā tā būs prorektoru un cik – dekānu un institūtu vadītāju ziņā. Jānoskaidro, kāda būs hierarhija,” stāstīja jaunais rektors.

Mārcis Auziņš, LU rektors no 2007. līdz 2015. gadam, vērtē: “Katrs rektors izvēlas tādu komandu, ar kādu cilvēciski vislabāk var sastrādāties. Līdz šim gan LU vienmēr centusies turēties nostāk no politikas, cik nu tas bijis iespējams. Tajā pašā laikā augstskolām un arī LU nav iespējams vispār neuzturēt sakarus ar politiķiem. Taču vismaz jācenšas izvairīties no saistīšanās ar vienu partiju. Tā arī līdz šim esam darījuši. Piemēram, nekad neesam izīrējuši telpas kādas partijas saietam. Gribu cerēt, ka arī jaunais rektors pie šī principa turēsies. Vai bijušais ministrs LU vadībā var noderēt, kad jācenšas iegūt finansējumu vai citu atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijā? Gan jā, gan nē. Parasti bijušajiem ministriem ar esošo nav pārāk labas attiecības, taču var noderēt tas, ka bijušais ministrs pazīst sistēmu un tajā strādājošos cilvēkus, saprot politiskos procesus.”