KNAB aiztur ”Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētāju Magoni

Aizturētais atcelts no amata, akcionārs LDz vadību uzdevis valdes loceklim Strakšam

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki vakar aizturējuši valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni, vēsta aģentūra LETA, atsaucoties uz satiksmes ministra Anrija Matīsa (”Vienotība”) sniegto informāciju.

Ministrs aģentūrai BNS paudis, ka KNAB darbinieki ceturtdien sarīkojuši kratīšanu Magoņa darbavietā, ziņo Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv. Matīss uzsver, ka Satiksmes ministrija (SM) sadarbosies ar KNAB, taču nekādas sīkākas informācijas par Magoņa aizturēšanas iemesliem ministra rīcībā neesot.

Šodien LDz akcionārs atcēlis Magoni no amata. Par valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju iecelts LDz valdes loceklis, viceprezidents Aivars Strakšas, žurnālistus informēja SM valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa. Strakšas par LDz valdes locekli kļuva reizē ar Magoni – 2005.gada 1.septembrī. Pēc Innusas teiktā, citas LDz vai Satiksmes ministrijas amatpersonas nav aizturētas.

Innusa skaidroja, ka Magonis atcelts, jo nevar pildīt savus pienākumus. Valde tālāk strādāšot ar trīs locekļiem, un tās darbs nav traucēts. Valde ir vairākumā, un tai neesot problēmu uzņēmumu pārvaldīt.

Gan Innusa, gan Strakšas norādīja, ka Magoņa aizturēšana viņiem ir pārsteigums, un neko tādu viņi nav gaidījuši. Abas amatpersonas atturējās minēt jebkādu iemelsu, kas varētu būt par pamatu Magoņa aizturēšanai. Uzņēmumā informē, ka tā darbība Magoņa aizturēšanas dēļ nav traucēta, ziņo Latvijas Radio 1. LDz arī neesot zināmi Magoņa aizturēšanas iemesli, un KNAB pagaidām komentārus nesniedz.

Likums paredz, ka personu var aizturēt uz 48 stundām, informē LETA. Pēc aizturēšanas termiņa beigām personai var tikt piemēroti drošības līdzekļi, un bargākais no tiem ir apcietinājums, par kuru pēc izmeklētāja lūguma jālemj tiesai.

Magonis jau agrāk nonācis KNAB redzeslokā, vēsta Latvijas Radio. Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2012.gada februārī KNAB sācis vērtēt Magoņa iespējamo atrašanos interešu konfliktā. Tas darīts saistībā ar SIA “LDz Cargo” noslēgto līgumu. Portāla “pietiek.com” rīcībā esošā informācija tolaik liecināja, ka Magoņa civilsievas vadītajai firmai SIA “Pro Logistic Services” izdevies noslēgt izdevīgu līgumu ar LDz meitasuzņēmumu SIA “LDz Cargo”. Magonis toreiz uzsvēra, ka jau vismaz gadu ar savu civilsievu Helēnu Bibiku kopā vairs nedzīvojot, līdz ar to arī kopīga budžeta viņiem neesot.

2010.gada oktobrī “pietiek.com” ziņoja, ka KNAB bija sācis padziļinātu izpēti par Magoņa darījumiem, kas bija radījuši aizdomas par iespējamu nelegāli iegūtu līdzekļu atmazgāšanu. Pēc Magoņa teiktā, KNAB pārbaude beigusies, neko nelikumīgu neatklājot. Laiks, kad KNAB sāka interesēties par Magoņa darījumiem, sakrīt ar laiku, kad viņš, paša vārdiem runājot, pārtrauca kopdzīvi ar civilsievu Bibiku, kuras vadītā firma slēgusi saimnieciskus darījumus ar “LDz Cargo”.

Magonis LDz valdes priekšsēdētāja amatu ieņem kopš 2005.gada 1.septembra, vēsta LETA, atsaucoties uz ”firmas.lv” datiem. Pirms tam no 2003.gada viņš bija valsts uzņēmuma padomes loceklis un priekšsēdētājs. Kā liecina šogad pavasarī Magoņa iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija, pagājušajā gadā viņam piederēja 150 kapitāldaļas SIA “JE Enerģija” 7455 eiro apmērā un 10 daļas uzņēmumā SIA “Tretja Gruzoperevozočnaja Kompanija” 1250 eiro vērtībā. LDz vadītājam piederēja 2009.gada “Mercedes Benz CL”, kā arī 2007.gada kuteris “Formula 310SS” un 1990.gada “VAZ 2109”. Viņam pieder arī trīs zemes gabali Ādažu novadā un dzīvoklis Rīgā.

Magonis deklarējis parādsaistības 217 670 eiro apmērā, savukārt bezskaidrā naudā viņš bankā uzkrājis 22 216 eiro un 1249 ASV dolārus. Pērn LDz vadītājs atdevis aizdevumu 52 000 eiro apmērā, palielinājis kredītu – 30 000 eiro apmērā, savukārt alimentos izmaksājis 17 074 eiro. Magonis pagājušajā gadā par darbu LDz saņēmis 100 929 eiro. Kā ienākumus Magonis norādījis arī “Nordea bank Finland” Latvijas filiāles pārskaitījumu 30 000 eiro un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pabalstu 421 eiro.

Jaunieceltajam LDz valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājam Aivaram Strakšam ir 233 100 eiro parādsaistības, liecina šogad pavasarī iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija, ziņo LETA. Strakšas ir izsniedzis vairākus aizdevumus, kuru kopējā summa ir 55 400 eiro. Divi no šiem aizdevumiem – 11 000 un 17 000 eiro apmērā – izsniegti pērn. Viņam ir 32 995 eiro naudas uzkrājums AS “Swedbank”, īpašumā zeme Drabešu un Annas pagastā, kā arī zeme un dzīvoklis Siguldā. Strakša īpašumā ir 2009.gada izlaiduma transporta kravas kaste – piekabe.

Algā LDz Strakšas pērn saņēmis 89 108 eiro. Strakšam pieder arī 150 kapitāldaļas SIA “J.A.Lejas”, 119 kapitāldaļas SIA “Vienotās apgādes centrs” un sešas kapitāldaļas SIA “Agro Centrs”. LDz valdes locekļa amatu Strakšas ieņem kopš 2005.gada, pirms tam viņš gadu bijis ministra palīgs Finanšu ministrijā, bet vēl pirms tam – ministra palīgs Zemkopības ministrijā. Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Strakšas bijis toreizējā ekonomikas ministra Aigara Kalvīša padomnieks. Laikraksts “Diena” savulaik vēstīja, ka Strakšas un Kalvītis ir tuvi draugi kopš studiju laikiem.