Mazās vidusskolās ir pārāk dārgi nodrošināt kvalitatīvu izglītību
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) šonedēļ izplatītajā informācijā par 80 vidusskolu likvidēšanu pārāk maza skolēnu skaita dēļ nav runa par tehnisku skolu slēgšanu, bet to tīkla sakārtošanu. Tā šorīt intervijā Latvijas Radio 1 skaidroja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile (Vienotība).
Patlaban no 395 valsts vidusskolām 31 neeksistē 10.klase, un 11 šādas vidusskolas ir Rīgā, sacīja Seile. Ir lauku vidusskolas, kurās ir pa vienai vidusskolas klasei ar 5-7 bērniem. No 60 mazajām vidusskolām šogad tikai pa vienam vidusskolēnam kārtoja fizikas un ķīmijas eksāmenu.
”Vai mēs kā sabiedrība uzskatām, ka šādi varam nodrošināt labu izglītības kvalitāti?” sacīja Seile, skaidrojot, ka vidusskolas uzdevums ir sagatavot jauniešus mācībām augstskolā, lai viņiem būtu pieejamas specializētas mācību klases un augsti profesionāli pedagogi. Šāda izglītība ir dārga, un kā valsts nevaram to atļauties apmaksāt dažiem skolēniem, tāpēc to nevar nodrošināt mazās vidusskolās, norāda ministre.
Tāpēc turpmāk 10.klases, kur ir mazāk nekā 12 bērni, neatvērs, vidusskolu pakāpeniski pārveidojot par pamatskolu. ”Reakcija no sabiedrības būs, tomēr gan arodbiedrība, gan pašvaldības kopumā atbalsta šo procesu,” pauda Seile.
IZM joprojām pieturas pie plāna, ka 1.-6.klase bērnam jānodrošina tuvu mājām, bet vidusskola strādās lielākam apgabalam ar labāku materiāli tehnisko bāzi un lielāku skolēnu skaitu, kur var iegūt labu specializēto izglītību. ”Pieprasījums pēc labas, kvalitatīvas, specializētas vidējās izglītības ir, to pierāda Rīgas Tehniskās universitātes vidusskola, kur 20 vietām ir 160 pieteikumi no visas Latvijas,” secina ministre.
Seile informēja, ka durvis šogad septembrī vairs nevērs četras lauku pamatskolas, kur bija palicis ļoti maz bērnu, vairākas ir reorganizētas no vidusskolas par pamatskolu. Viņa nepiekrīt, ka skola mazā ciematā jāsaglabā kā ”pēdējā gaismaspils”. ”Ja nebūs darbavietu mazā ciematā, tikai skola tās nenodrošinās,” norādīja ministre, piebilstot, ka skolas atver un aizver pašvaldība, tāpēc gala lēmums par izglītības iestādes saglabāšanu ar pašvaldības finansējumu ir vietējās varas ziņā.
Komentāri (10)
Bet 06.08.2015. 08.50
“Patlaban no 395 valsts vidusskolām 31 neeksistē 10.klase, un 11 šādas vidusskolas ir Rīgā, sacīja Seile.”
Jā, tas nu gan ir brīnums, ka šādas nepilnas skolas eksistē arī Rīgā!
Pēdējais laiks savest kārtībā un apvienot skolas un tad nebūs jābrēc, ka skolotājiem ir mazas algas, jo līdzekļus skolotāju algu pacelšanai ir jāatrod turpat izglītība ssistēmā. Brīnos, kā tik ilgi tiek vilkts tas suns aiz astes un neka snetika darīts. Gan jau arī citās pilšētās ir vairākas skolas ar nelielu skolēnu skaitu! Nu tad beidzot taču kaut ka sir jāsakārto!
1
aivarsk > Bet 06.08.2015. 14.51
pēdējais laiks LIKVIDĒT KRIEVU SKOLAS, ietaupītos līdzekļus var veltīt latviešu skolu attīstībai.
0
Absints 06.08.2015. 11.27
Tipiskie argumenti PRET mazo skolu slēgšanu – pedējā gaismas pils miestā, kultūras centrs, nodrošina ar darbu, ja nebūs skolas, tad jau viss iznīks, kādreiz bija.., tagad..
Argumenti ir par visu ko, bet tipiski iztrūkst argumentu par skolnieku apmācību kvalitāti – nu ko var iemācīt fizikas- dziedāšanas skolotāja, ja viņai vēl jāpiestrādā par kurinātāju? Un kādi uzskates līdzekļi var būt fizikas kabinetā? Un rezultātā domājošie vecāki savu bērnu nesūta pie kurinātāja mācīties dziedāšanu, bet vadā uz lielāku skolu.
Tāpēc pilnībā piekrītu Seilei, ka mazās skolas ir jāslēdz. Šķiet, ka arī formāts ir atrasts ļoti labs- skolnieku skaita nav, klasi neatver…
Bez tam tagad mums ir divas krasas situācija – skola ir, skola nav. Kāpēc nevarētu pastāvēt apmācību punkti, mazo skolu vietā, lielo skolu filiāles? Galvenā ideja – skolu autobusi uz skolu vestu ne tikai skolniekus, bet uz apmācību punktu vestu skolotājus. Vestu uz abām pusēm, tātad. Tas pirmām kārtām attiektos uz mazajām klasēm. Tāpat reiz nedēļa autobuss skolniekus vestu uz lielo skolu, uz laboratorijas darbiem, piemēram, jo tur “lielajā, labajā” kabinetā ir viss aprīkojums. Lauku skolotāji strādātu lielajā skolā, bet fiziski to darītu turpat uz vietas. Un ,ja kāda priekšmeta skolotāja trūktu, brauktu no lielās… I slodzes būtu, i naudas. Izskatās, ka šāds formāts vispār netiek apvērts. Ir tikai balts un melns, Skola ir, skola slēgta…
Vispār jau gribētos, lai IZM strādātu priekš skolas, skolotājiem, sniegtu tiem palīdzību, nevis tikai izpildītu kontroles un represīvās darbības, kā līdz šim. Tāpat gribētos, lai IZM ierēdņi saprastu, ka jaunā algu reforma “nauda seko skolotājam” nevar tikt balstīta uz algu samazināšanu čaklākajiem, lai vairāk maksātu slinkākajiem – kā tas ir patreiz izdomāts.
1
aivarsk > 06.08.2015. 14.48
Šādi “ekonomiski” “domājošiem” cilvēkiem grūti apjēgt, ka 5 skolotājus VIENMĒR būs vieglāk un ekonomiskāk pievest uz skolu, nekā 40 bērnus transportēt uz blakus pagastu un atpakaļ, vai izmitināšanu internātā!
Tā ir, ka skolā nav iets…
0
kristaps_freimanis 06.08.2015. 20.57
Vai man vienīgajam liekas, ka teksts ir kaut kāda dubuldomas izpausme, kas bišķi atgādina stāstus par “frontes iztaisnošanu”?
0