Pirms 10 gadiem Latvijā ieceļojušie somālieši integrējušies vietējā sabiedrībā
Pēdējā laikā arvien vairāk pieaug nelegālo imigrantu skaits, kuri, šķērsojot Krievijas un Baltkrievijas robežu, cenšas nonākt Latvijā. Šogad aizturēti jau 239 nelikumīgie robežas šķērsotāji, lielākoties vjetnamieši, un 48 nelegālo imigrantu pārvadātāji. Salīdzinājumam – pagājušajā gadā tika aizturēti 139 nelegālie imigranti un 19 pārvadātāji, 2013.gadā – 175 nelegālie imigranti.
Imigrantu plūsmai pieaugot, 23.jūlijā Latvijas robežsardze ziņoja par rekordu – diennakts laikā notverti 23 nelegālie imigranti no Afganistānas un Vjetnamas. Arvien satraucošākā tendence iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski mudinājusi aktualizēt jautājumu par bargākiem sodiem notvertajiem nelegālo imigrantu pārvadātājiem, kā piemēru minot Grieķiju, kur sods par katru nelegāli pārvadāto cilvēku var sasniegt līdz pat 10 gadiem cietumā.
Irir.lv meklē atbildes – cik daudz nelegālo imigrantu ir Latvijā un kas viņi ir? Kur viņi uzturas personības pārbaudes laikā un vai var izvēlēties nedoties prom no Latvijas? Ko valsts plāno darīt, lai stiprinātu Latvijas robežu un samazinātu nelegālo imigrantu skaitu?
Kas ir nelegālie imigranti?
Nelegālie imigranti ir trešās valsts pilsoņi, kuriem nav likumīga pamata uzturēties valstī. Viņi valstī ieradušies, nelikumīgi šķērsojot valsts robežu, uzrādot viltotus vai svešus dokumentus vai ieceļojuši legāli, bet pēc vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām nav izceļojuši no valsts. Par nelegālo imigrantu kļūst arī patvēruma meklētājs, kuš lūdzis valstij piešķirt bēgļa statusu, taču tas viņam atteikts, jo mītnes zemē nedraud dzīvības briesmas.
Cik daudz nelegālo imigrantu ir Latvijā?
Daļa no nelegālajiem imigrantiem Latvijā lūdz sev piešķirt bēgļa statusu, tā kļūstot par patvēruma meklētājiem. Taču, lai kļūtu par bēgli, imigrantam jāspēj pieradītīt, ka viņš te ieradies nevis labāka darba vai labklājīgākas dzīves meklējumos, bet gan mītnes zemē ir patiesi apdraudēta viņa dzīvība. Patvēruma meklētāji tiek nogādāti centrā ”Mucenieki”, kur tiek izskatīts viņu pieprasījumu pamatotība, taču pārējie tiek nogādāti Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā ”Daugavpils”. Patlaban tur izmitināti 56 ārzemnieki. Lielākā daļa jeb 43 no visiem ir vjetnamieši, 5 ir indieši, 2 pakistāņi, 2 nāk no Šrilankas un pa 1 no Krievijas, Bangladešas, Lībijas un Nigērijas.
Kur uzturas nelegālie imigranti Latvijā?
Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā ”Daugavpils” uzturas ne vien nelegālie imigranti, bet arī patvēruma meklētāji, kuri aizturēti Patvēruma likuma kārtībā tad, ja nav noskaidrota patvēruma meklētāja identitāte, ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs cenšas ļaunprātīgi izmantot patvēruma procedūru vai, ja kompetentajām valsts institūcijām, to skaitā Valsts robežsardzei, ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs rada draudus valsts vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.
Papildus 56 nelegālajiem imigrantiem centrā ”Daugavpils” pašlaik izmitināti 42 patvēruma meklētāji – 35 vjetnamieši, 5 gruzīni, 1 ukrainis un 1 krievs. Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs vienlaikus spēj uzņemt tikai 84 ārzemniekus. Tā kā visiem nepietiek vietas, daļa tiek nogādāti Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā Daugavpilī. Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs ir slēgtā tipa nometne, kuru imigrantiem nav ļauts patvaļīgi pamest. Centra iemītniekiem tiek nodrošinātas ēdienreizes trīsreiz dienā, kā arī atpūtas un pastaigu iespējas centra teritorijā.
Cik ilgi nelegālie imigranti uzturas Latvijā?
Centrā ”Daugavpils” imigranti uzturas no 1 līdz 6 mēnešiem, līdz tiek noskaidrota imigranta personība un ierašanās iemesls.
Kas maksā par nelegālo imigrantu atgriešanu mītnes zemē?
Kad noskaidrota personība, nelegālajiem imigrantiem piedāvā pašiem atgriezties mājās. To var izmantot tie, kuriem līdzi ir pietiekami daudz naudas, un lielākoties tā tomēr nav. Daļai no tiem, kas paši nevar atļauties atgriezties mājās, palīdz Brīvprātīgās atgriešanās un reintegrācijas fonds, tomēr visbiežāk ceļa izmaksas sedz Latvijas valsts.
Vai nelegālie imigranti var izvēlēties palikt Latvijā, nevis doties prom?
Ja nelegālie imigranti saņem Valsts robežsardzes atzinumu, ka viņiem nav legāla pamata uzturēties Latvijā, viņi tiek no valsts izraidīti bez iespējām uzkavēties mūsu valstī, lai cik ļoti viņi to vēletos.
Kādus maršrutus visbiežāk izvēlas nelegālie imigranti?
Visbiežāk nelegālie imigranti ieceļo Latvjā caur Krieviju un Baltkrieviju. Valsts robežsardzes ziņojumos par nelegālo imigrantu notveršanu parādās vairākas nelegālās robežšķēršošanas vietas, piemēram, Viļakas novada Šķilbēnu pagastā, Ludzas novada Briģu pagastā vai Dagdas novada Šķaunes pagastā. Nelegālo imigrantu meklēšanā robežsardze izmanto gan dienesta suņus, gan vajadzības gadījumā arī Aviācijas pārvaldes helikopteru.
Kāpēc tik strauji aug vjetnamiešu imigrantu skaits?
Ir pagājuši 40 gadi kopš Vjetnamas kara beigām, tāpēc cilvēki vairs nepamet Vjetnamu kara baiļu mākti, bet gan lielākoties ar cerībām izrauties no nabadzības. Lai gan Vjetnamas ekonomika arvien atkopjas, liela daļa sabiedrības joprojām dzīvo nabadzīgi un cer pārticīgajās Eiropas un Āzijas valstīs iegūt labākas darba un izglītības iespējas.
Vjetnamieši aplēsuši, ka labāka darba un izglītības meklējumos no valsts emigrējuši aptuveni 4 miljoni no kopumā 94 miljoniem iedzīvotāju. Daļa no viņiem cenšas šķērsot Krievijas – Latvijas robežu, lai iekļūtu Eiropas Savienībā un turpinātu ceļu uz kādu pārticīgāku Eiropas valsti.
Kas notika ar nelegālo imigrantu izmitināšanas nometni Olainē?
Agrāk nelegālie imigranti tika izvietoti nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnē ”Olaine”. Nometnes telpas bija kritiskā stāvoklī, tām bija nepieciešams remonts, tāpēc 2011.gadā tika pieņemts lēmums imigrantus pārvest uz aizturēto ārzemnieku izmitināšnas centru ”Daugavpils”, bet centru ”Olaine” slēgt un tā ēku nodot Tieslietu ministrijas valdījumā.
Kā Latvija stiprina savu robežu, lai samazinātu valstī nonākušo nelegālo imigrantu skaitu?
Iekšlietu ministrija ir izvirzījusi mērķi gar Latvijas un Krievijas robežu izveidot 12 metrus platu robežjoslu, lai nodrošinātu pastāvīgu uzraudzību gar robežas līniju un robežstabiem un paaugstinātu robežsargu mobilitāti. Šī josla nodrošinās robežsargiem brīvu un netraucētu pārvietošanos gar robežu, ko pašlaik apgrūtina valsts robežas topogrāfiski sarežģītais apvidus.
Lai ierīkotu robežjoslu, valsts pakāpeniski atpērk nepieciešamos zemesgabalus no to īpašniekiem. Šobrīd ministrija apzinājusi 278 zemes gabalus, kuri daļēji atrodas uz robežjoslas, un prognozē, ka salīdzinoši neliels būs to īpašnieku skaits, kas atteiksies sadarboties. Robežjoslu plānots izveidot līdz 2019.gadam, un projekta īstenošanai 2017.gadā valsts atvēlēs 9,2 miljoni eiro, 2018.gadā – 2,03 miljonus, 2019.gadā – 2,62 miljonus eiro.
Kas notika ar septiņiem somāliešiem?
Sabiedrības īpaša uzmanība 2005.gadā tika pievērsta 7 somāliešiem, kas nelegāli ieceļoja Latvijā ar kādu no kravas kuģiem. Trīs no tiem bija nepilngadīgi – divi vecāki brāļi un māsa Azīza. Viņiem patvērumu sniedza mācītājs Juris Cālītis, kurš vada biedrību ”Zvannieku mājas”, un uzņēmās aizbildniecību pār mazajiem imigrantiem.
Pirmos sešus mēnešus visi septiņi somālieši dzīvoja ”Zvanniekos”, bet vēlāk četri pieaugušie ieceļotāji nolēma doties uz Rīgu, lai atrastu darbu. Viens no viņiem ir miris, bet pārējie trīs strādā viesnīcā – mazgā traukus, uzkopj telpas. Visi somālieši ir iemācījušies latviešu valodu un integrējušies Latvijas sabiedrībā.
Trīs jaunieši ”Zvanniekos” palika ilgāk. Trijotne gāja Skujenes skolā un mācījās papildus, lai ātrāk panāktu sava vecuma bērnus. Abi vecākie brāļi visai ātri nolēma mācības pamest, lai atrastu darbu. Tagad abi strādā viesnīcā Rīgā, kur pelna iztiku, apkalpojot klientus.
Azīza, jaunākā no trijotnes, Skujenē pabeidza pamatskolu un vidusskolu, izmācījās Mākslas skolā, nokārtoja autovadītājas apliecību un ieguva sertifikātu ”Kolonnas” frizieru kursos. Jauniete apprecējās ar latviešu puisi un kļuva par Azīzu Balodi. Mācītājs Cālītis stāsta, ka nu jau piedzimis mazais ”balodītis”.
Komentāri (37)