Londonas policija: Litviņenko slepkavībā iesaistīta Krievijas valsts

Britu policija to uzskata arī par kodoluzbrukumu Londonas ielās

Bijušā Krievijas izlūkdienesta darbinieka Aleksandra Ļitviņenko slepkavībā, kas pielīdzināma “kodoluzbrukumam Londonas ielās”, tādā vai citā formā bijusi iesaistīta Krievijas valsts, ceturtdien izmeklēšanas noklausīšanās sēdē atzina Londonas policiju pārstāvošais jurists Ričards Horvels.

Kremļa kritiķis Litviņeko nomira dažas nedēļas pēc tam, kad Londonas prestižajā “Millenium” viesnīcā 2006.gadā izdzēra zaļo tēju, kas bija saindēta ar poloniju-210. Savā nāves gultā Litviņenko apsūdzēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu slepkavības pasūtīšanā, taču Kremlis jebkādu savu lomu noliedz, ziņo LETA/Reuters.

“Kā liecina pierādījumi, vienīgais ticamais izskaidrojums ir, ka tādā vai citā formā Litviņenko slepkavībā bija iesaistīta Krievijas valsts,” sacīja Horvels, noslēdzot Lielbritānijas izmeklēšanai teikto.

Pretrunas, kuras izraisīja Litviņenko slepkavība, pasliktināja Krievijas un Lielbritānijas attiecības līdz līmenim, kāds nebija piedzīvots kopš Aukstā kara. Izmeklēšanas vadītājs jau iepriekš atzina, ka pirmajā acu uzmetienā bijuši redzami pierādījumi par Krievijas vainu.

Lielbritānija slepkavības veikšanā apsūdzējusi Dmitriju Kovtunu un Andreju Lugovoju, kurš arī ir bijis Krievijas izlūkdienesta darbinieks, bet tagad ir jurists. Abi to noliedz, un Krievija atsakās viņus izdot.

Izmeklēšanai tika norādīts, ka polonija pēdas tika atrastas visur Londonā, kur abi šie cilvēki bija bijuši, arī birojos, viesnīcās, lidmašīnās un pat “Arsenal” futbola laukumā.

“Vienalga, cik goda zīmju Putins piespraudīs Lugovoja krūtīm par kalpošanu dzimtenei vai cik reizes Kovtuns solīs iznīcināt šo izmeklēšanu, Lugovojam un Kovtunam nav ticamas atbildes zinātniskiem pierādījumiem un polonija pēdām, kuras viņi aiz sevis atstāja,” sacīja Horvels.

Nevienam no viņiem nebija personisku motīvu un viņi nebija “parasti slepkavas”, teica Londonas policijas pārstāvis.

Taču Krievijas valsts vēlēties Litviņenko nāvi varēja daudzu iemeslu dēļ, piemēram, aizbēgšana uz Lielbritāniju, kur viņam tika piešķirta pilsonība īsi pirms nāves, viņa Kremlim adresētie pārmetumi par korupciju, viņa simpātijas pret čečenu separātistiem, viņa 2006.gadā internetā publiskotais “eksplozīvais” paziņojums, ka Putins ir pedofils, skaidroja Horvels.

“Nav šaubu, ka Krievijas valstij bija pa pilnam iemeslu ne tikai vēlēties nodarīt ļaunu Ļitviņenko, bet [vēlēties viņa] nāvi,” teica Londonas policijas pārstāvis.

Iepriekš viņš sacīja, ka retais polonijs, no kura kopējā pasaulē pieejamā daudzuma 97% tiek ražoti Krievijā, varēja apdraudēt Londonas iedzīvotāju dzīvības.

“Mēs nekad neuzzināsim, cik bīstama kopumā sabiedrībai bijusi saskare ar poloniju un kādu ilgtermiņa ietekmi uz Londonas iedzīvotājiem mēs sagaidīsim,” norādīja Horvels.

Ļitviņenko atraitni Marinu pārstāvošais jurists Emersons “teicis, ka tas bija kodoluzbrukums Londonas ielās. Šis izteikums ir atbilstošs”, atzina Londonas policijas pārstāvis.

Izmeklēšanas ziņojums gaidāms šī gada beigās.