Tūrisma speciālists – pieprasījums pret piedāvājumu

Augstskolām jāveido preventīva sadarbība ar darba devējiem

Jau ceturto gadu Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar karjeras portālu Prakse.lv veido darba devēju ieteiktāko izglītības iestāžu un mācību programmu TOPu. Tas skolu absolventiem sniedz ieskatu pieprasītākajās profesijās potenciālo darba devēju redzējumā. Šogad vislielāko kāpumu piedzīvojusi tūrisma speciālista profesija. Taisnības labad gan jāsaka, ka tūrisma nozare jau gadiem saskaras ar profesionālu ceļojumu konsultantu trūkumu. Kvalificētu speciālistu deficīts tūrisma nozarē nav jaunums, tādēļ neparedzu, ka nākamais gads būs citāds.

Topošie darbinieki augstskolas absolvē ar diviem būtiskiem trūkumiem

Patlaban lielai daļai tūrisma programmu absolventu ārkārtīgi iztrūkst iemaņu un prasmju no reālās ceļojumu konsultantu darba ikdienas. Ja vēlamies, lai no augstskolas sola absolventi taisnā ceļā nonāktu labā darba vietā, izvēlētajā nozarē, augstskolām jāveido preventīva sadarbība ar darba devējiem. Pretējā gadījumā mācību iestādes ražo ceļojumu konsultantus ar teorētiskām zināšanām, kam bieži vien ir ļoti attāla saistība ar veicamo darbu. Kamēr šāds jauns cilvēks kļūst par profesionāli, paiet vairāki gadi, un arī tad, kad cilvēks ir sagatavots, jādomā, kā viņu noturēt un motivēt, jo karjeras plāni var mainīties, pieaugot profesionālajām spējām.

Būtu ļoti vērtīgi, ja studiju kursos tiktu apgūtas globālās rezervēšanas sistēmas labā lietotāja līmenī, kas ir vairāk par pamata kursu. Šādas zināšanas ir ļoti noderīgas, jo ar šo sistēmu palīdzību ceļojumu konsultanti var veikt aviobiļešu rezervācijas vairāk nekā 95% pasaules lidsabiedrību, rezervēt viesnīcu numurus, auto nomu, prāmju, dzelzceļa biļetes, veikt kruīzu ceļojumu un tūroperatoru pakalpojumu rezervēšanu, kā arī apdrošināšanas noformēšanu. Tas ir milzīgs pakalpojumu klāsts! Šo sistēmu zināšanas dod neapšaubāmu priekšrocību atrast darba vietu lielās un nopietnās tūrisma aģentūrās. Vēl jāatzīst, ka mācīt iepriekš minētās sistēmas pirmajā vai otrajā kursā ir neefektīvi, jo sistēmas ir balstītas uz kodu komandām, kas ļoti ātri aizmirstas, nepielietojot praksē vairākus gadus.

Uzskatu, ka būtu vērtīgi studentiem sniegt zināšanas par populārākajiem ceļojumu virzieniem ārpus Latvijas robežām, liekot uzsvaru uz pārdošanas un komunikācijas prasmju pilnveidošanu, lidsabiedrībām un to piedāvāto produktu specifiku, tendencēm avio industrijā un tūrisma nozarē kopumā.

Vēl viena būtiska problēma ir studentu vājās vai nepietiekamās svešvalodu zināšanas. Ja angļu valoda daudz maz apgūta, tad krievu valodā lielākajai daļai jauniešu nav pat pamata zināšanu. Gada sākumā “CV Online Latvia” veiktajā pētījumā 14% aptaujāto atzina, ka krievu valodas nezināšana pagātnē ir liegusi iespēju iegūt darbu, savukārt vairāk kā puse jeb 57% aptaujāto uzskatīja, ka jaunieši bez krievu valodas zināšanām darba tirgū tiek diskriminēti. Lai, sākot studijas, sev nodrošinātu darba iespējas izvēlētajā profesijā, jārēķinās, ka tūrisma nozare pieprasa vairāku svešvalodu zināšanas, turklāt labā līmenī.

Šopavasar tiku uzaicināta piedalīties augstskolas “Turība” studentu bakalaura darbu aizstāvēšanas komisijā. Komisijā bija vairāki tūrisma profesionāļi no dažādām tūrisma aģentūrām, viesnīcām un citām potenciālajām nākotnes darba vietām šajā nozarē. Darbu līmenis bija ļoti dažāds un diemžēl jāatzīst, ka liela daļa bija veikti virspusēji vai arī praksē nebūtu īstenojami. Ja izglītības iestādes mācību programmas veidotu, konsultējoties ar nozares profesionāļiem, uzskatu, ka arī akadēmisko darbu līmenis un kvalitāte būtu jūtami augstāka.

Mācību programmas būtu jādiskutē ar potenciālajiem darba devējiem

Aktīvi tiek runāts par pieprasītākajām profesijām, tendencēm darba tirgū un ieteicamajām izglītības iestādēm, taču būtu jādiskutē arī par studiju satura kvalitāti. Proti, neskatoties uz to, ka patlaban gan mums, gan citām tūrisma aģentūrām ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar augstskolām, piedāvājot studentiem prakses vietas, tomēr būtu jāmēģina kopīgi strādāt arī pie studiju programmām. Tas ir pats svarīgākais, jo students, kurš beidzis skolu un ieguvis profesiju “ceļojumu konsultants”, ir visai tālu no tā, lai varētu nākt un veiksmīgi veidot karjeru ceļojumu aģentūrā.

Noteikti būtu vērts organizēt viedokļu apmaiņu starp mācību iestādēm un tūrisma firmu vadītājiem par to, kā pielāgot mācību programmas un izveidot tās tādas, lai pēc augstskolas beigšanas, absolventam būtu visas nepieciešamās iemaņas un atliktu tikai tās papildināt ar praktisko pieredzi. Arī e-prasmes ceļojuma konsultantiem ir nepieciešamas, taču parasti jauniem cilvēkiem ar šīm prasmēm nav nekādu problēmu.

Lielākoties par ceļojumu konsultantiem vēlas kļūt jauni cilvēki vecuma grupā līdz 30 gadiem, kuri lieto internetu, sociālos medijus un ir labi apguvuši prasmes izmantot jaunās tehnoloģijas. Taču tikpat būtiskas ir komunikācijas un pārdošanas prasme, svešvalodu un ģeogrāfijas zināšanas augstā līmenī. Mācību iestāžu programmās būtu jāiekļauj praktisko zināšanu apguve, kas iepriekš tiktu diskutēta ar potenciālajiem darba devējiem. Šāds sadarbības modelis sniegtu lielāku garantiju studentiem un viņu nākotnes darba devējiem veiksmīgi atrast ceļu vienam pie otra.

Autore ir SIA “Latvia Tours” direktore