Elektroenerģijas tirgus Baltijā – mazs reģions ar lielām atšķirībām

Perspektīvā, kad visās Baltijas valstīs būs atvērts elektroenerģijas tirgus, būtiskāko elektrības izdevumu atšķirību noteiks tieši obligātā iepirkuma komponente

Baltija ir viena soļa attālumā no visaptverošas atvērtā elektroenerģijas tirgus darbības visās valstīs, – Latvijā pagājis pirmais pusgads, kopš pilnīgi visi patērētāji elektrību iegādājas atvērtajā tirgū, un tikai Lietuvai atlicis ievest mājsaimniecības atvērtajā tirgū. Vienlaikus arī atvērtajā tirgū saglabājas nozīmīgas atšķirības katras valsts patērētāju elektrības rēķinos. Turklāt tieši mājsaimniecību tirgus ir aktuālākais segments, kurā vērojamas krasākās atšķirības, kas ļauj novērtēt kopējo tirgus attīstību katrā valstī un likumdošanas veidotāju pieņemto lēmumu iespaidu.

Skaidrs, ka Lietuvā iezīmējas viskrasākās atšķirības, jo tur mājsaimniecībām vēl pastāv regulētā cena. Tas gan netraucē novērtēt, kā katrā valstī kopējās izmaksās ir sabalansētas elektroenerģijas gala cenu veidojošās sastāvdaļas, un uzdot loģisku jautājumu – kāpēc tik nelielā tirgus reģionā pie līdzīgām izmaksu sastāvdaļām joprojām pastāv nozīmīgas atšķirības gala cenā?

Elektrības rēķinu gala patērētājam veido trīs galvenās komponentes – elektroenerģijas cena, maksa par sadales tīkla pakalpojumiem elektroenerģijas piegādei un obligātā iepirkuma komponente jeb atbalsta maksājumi enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem vai citiem stratēģiskiem enerģētikas projektiem.

Lietuva elektroenerģijas cenu kāpuma gaidās

Pašlaik regulētās cenas elektroenerģijai ir likvidētas gan Latvijā, gan Igaunijā, tomēr līdz vienotam Baltijas tirgum vēl pietrūkst samērā daudz, jo nosacījumi tirgus darbībai katrā valstī ir atšķirīgi. Arī tehniskie faktori, kas nosaka elektroenerģijas ražošanas apjomus un elektroenerģijas plūsmu starp valstīm, uzliek savus ierobežojumus. Latvija un Lietuva ir pastāvīgā elektroenerģijas ražošanas deficīta zona, ko nosaka ierobežotas iespējas ražot elektroenerģiju stacijās ar augstu efektivitāti un zemām mainīgajām izmaksām.

Savukārt Igaunijā ir labvēlīgāki apstākļi zemākām elektrības cenām – to veicina jaudīgi savienojumi – divi zemūdens kabeļi, kas ļauj pārvadīt elektroenerģiju no Skandināvijas, kur patlaban valda īpaši zemas cenas periods. Pagaidām ierobežotās kapacitātes Igaunijas-Latvijas starpsavienojumam dēļ šī lētākā elektroenerģija līdz Latvijai un Lietuvai nonāk nepietiekamā apjomā, lai izlīdzinātu cenu līmeni Baltijā.

Lietuvas mājsaimniecībām elektroenerģijas cenas patlaban ir zemākas nekā Latvijā, bet šo līmeni galvenokārt uztur regulētais tarifs, kas pēdējo reizi tika pārskatīts 2014.gadā. Ja regulēto cenu Lietuvā likvidētu tagad, Lietuvas patērētājiem nāktos saskarties ar cenu kāpumu un mājsaimniecību elektroenerģijas cena tuvinātos Latvijas cenu līmenim. Taču, tā kā šobrīd publiski ir izskanējis, ka Lietuvas Enerģētikas ministrija neplāno likvidēt regulēto cenu mājsaimniecībām pirms 2017.gada 1.janvāra, tad var prognozēt, ka, atverot tirgu, Lietuvas mājsaimniecības par elektroenerģiju nemaksās vairāk nekā patlaban.

Sagaidāms, ka cenu atšķirības Latvijai un Lietuvai ar Igauniju samazināsies, tomēr tik un tā saglabāsies arī 2016.gadā, kad darbu sāks jaunie Lietuvas starpsavienojumi ar Zviedriju un Poliju, jo to nosaka pastāvīgais enerģijas ražošanas deficīts.

Iespējama Sadales tīkla tarifa optimizācija

Otra nozīmīgākā cenu sastāvdaļu atšķirība vērojama Sadales tīkla tarifos. Šī pozīcija Lietuvā pagaidām ir viszemākā. Šeit gan jāņem vērā, ka tā ir regulētā cena jeb tarifs un zināms, ka Lietuvā šo pozīciju regulators jau ilgstoši ir atteicis pārskatīt. Šī grandiozā sadales pakalpojuma tarifu atšķirība starp Lietuvu un pārējām Baltijas valstīm liek domāt, ka šāds zems tarifu līmenis nav ilgtspējīgs un līdz ar tirgus atvēršanu Lietuvā tas varētu tikt pārskatīts.

Tikmēr Latvijā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi jaunus AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus, kas būs līdz pat par 8,1% mazāki nekā līdz šim. Zīmīgi, ka sākotnēji AST pieprasīja tarifu paaugstinājumu, bet regulators konstruktīvi izvērtēja tirgus dalībnieku priekšlikumus efektīvākai izmaksu pārskatīšanai, arī “Enefit” ierosinājumu potenciālo tarifu kāpumu kompensēt no sastrēgumu vadības ieņēmumu uzkrājuma, kā tas reiz tika darīts Igaunijā.

Jaunie tarifi stāsies spēkā šā gada 1.augustā, un tie attieksies uz sadales sistēmas operatoru AS “Sadales tīkls” un atsevišķiem lietotājiem, kas tieši pieslēgti pārvades sistēmai. Rezultātā regulators panācis tarifa samazinājumu, un šis solis ir labs pamats tam, lai brīdī, kad tiks pārskatīti sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, tos nepaaugstinātu un visdrīzāk vienīgi optimizētu, ieviešot fiksētu maksājumu par pieslēgumu. Nenoliedzami SPRK ir parādījis vēlmi izskatīt dabisko monopolu tarifa uzbūvi pēc būtības, un tās ir labas ziņas Latvijas patērētājiem.

Latvijā dāsnākais atjaunojamo energoresursu atbalsts

Vislielākās atšķirības Baltijas valstu starpā ir vērojamas subsidēto projektu atbalstā jeb tajos maksājumos, ko Latvijā pazīstam kā obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Katrā valstī gan nedaudz atšķiras likumdošanā definētie nosacījumi, kāda veida enerģijas ražošanas projektiem tiek piešķirts šāds atbalsts. Igaunijā atbalsta maksājumus saņem atjaunojamo energoresursu spēkstacijas un dažas efektīvās koģenerācijas stacijas, Lietuvā tas tiek piešķirts gan atjaunojamo energoresursu, gan arī koģenerācijas spēkstacijām. Latvijā situācija ir līdzīga kā Lietuvā, bet ar vienu būtisku atšķirību – atbalstāmo spēkstaciju vidū lielāko daļu sastāda koģenerācijas spēkstacijas, kuras tiek darbinātas ar gāzi. Tādējādi Latvijā maksājumi koģenerācijas atbalstam ir tik pat lieli, kā, piemēram, visi Lietuvas OIK maksājumi kopā.

Izskatot iespējas mazināt OIK slogu Latvijas patērētājiem, pašlaik visa uzmanība tiek veltīta tam, lai atturētu OIK no kāpuma, un izskanējuši ierosinājumi to samazināt atsevišķiem lielajiem patērētājiem, tādējādi stimulējot to interesi par investīcijām Latvijas ekonomikas attīstībā. Līdz ar subsidētās elektronerģijas nodokļa ieviešanu, valsts budžeta dotācijām un EM liegumu izsniegt jaunas tiesības elektroenerģijas ražotājiem saņemt atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros līdz 2016.gadam, pašreiz ir rasts risinājums, kā apturēt OIK kāpumu. Bez šo risinājumu ieviešanas OIK būtu ievērojami lielāks. Vienlaikus gan rodas jautājums, kāds ir Latvijas plāns šīs būtiskās elektroenerģijas izmaksu sastāvdaļas pārvaldīšanai nākotnē? Piemēram, abas Latvijas kaimiņvalstis pēdējos gados spējušas panākt pretēju tendenci valsts maksātā atbalsta apjomā – noturot to ievērojami zemākā līmenī vai pat būtiski samazinot.

Lielākās cenu korekcijas gaidāmas Latvijā un Lietuvā

Būtiskākās tirgus pārmaiņas tuvākajā nākotnē gaidāmas galvenokārt Latvijā un Lietuvā, jo Igaunijā tirgus visiem patērētājiem atvērts jau vairāk nekā divus gadus, un tur nav paredzētas arī nozīmīgas izmaiņas infrastruktūrā vai ražošanas objektos. Jau samērā drīz Latvijā un Lietuvā zināmas cenu korekcijas ieviesīs jaunie Lietuvas starpsavienojumi, kurus paredzēts palaist šā gada rudenī. Tie nodrošinās lielāku kapacitāti lētākas elektroenerģijas piegādēm no Skandināvijas un Polijas. Tas potenciāli ļaus samazināt vidējo cenu līmeni Latvijā un Lietuvā, kas būs īpaši būtiski Lietuvai, kurai vēl jāatver tirgus mājsaimniecībām un jārod veidi, kā mīkstināt potenciālo cenu kāpuma triecienu patērētājiem.

Var paredzēt, ka nākotnē elektroenerģijas cenas un sadales pakalpojuma cenas Baltijā izlīdzināsies. Elektroenerģijas jomā to stimulēs jaunie starpsavienojumi 2016.gadā un arī jau plānotie nākamie savienojumi, kuri sāks darbu 2020.gadā, savukārt labākās prakses pārņemšana sadales tarifu regulācijas un sadales operatoru darbības jomā visticamāk nodrošinās, ka arī šī cenu komponente izlīdzināsies starp Baltijas valstīm. Tas nozīmē, ka ilgākā perspektīvā, kad visās Baltijas valstīs būs atvērts elektroenerģijas tirgus, būtiskāko elektrības izdevumu atšķirību noteiks tieši obligātā iepirkuma komponente.

Autors ir elektroenerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs