ES valstis apstiprina 7,16 miljardu eiro pagaidu finansējumu Grieķijai (papild.)

Valdība pilnvaro Reiru sarunām par aizdevuma piešķiršanu Grieķijai

Eiropas Savienība (ES) piektdien oficiāli apstiprināja īstermiņa aizdevuma piešķiršanu Grieķijai 7,16 miljardu eiro apmērā, paziņoja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis.

“Mēs esam panākuši vienošanos par pagaidu finansējumu. Šo vienošanos atbalsta 28 [ES] dalībvalstis,” teica Dombrovskis, piebilstot, ka šis pagaidu aizdevums nodrošinās Grieķijai iespēju pirmdien veikt parādsaistību maksājumu Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

Valdība pilnvaro Reiru sarunām par aizdevuma piešķiršanu Grieķijai

Valdība piektdien ārkārtas sēdē finanšu ministram Jānim Reiram (V) deva mandātu, lai kopā ar Eiropas institūcijām lemtu par aizdevuma piešķiršanu Grieķijai, ziņo LETA.

Starptautiskais aizdevums Grieķijai tiks nodrošināts caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos.

Šaubu gadījumā par Grieķijas spējām veikt reformas Latvija varēs bloķēt ES un Grieķijas vienošanos, pēc ārkārtas valdības sēdes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). Straujuma atzina, ka valdība nelēma dot Reiram mandātu bloķēt sarunas, ja izrādīsies, ka Grieķija nespēj veikt reformas, taču Latvija tik un tā saglabā veto tiesības.

“Reirs veto tiesības varēs izmantot, ja sarunas neatbildīs tiem nosacījumiem, kādi tika panākti. Tāpēc arī Ministru kabinets šodien nolēma, ka Reirs regulāri informēs valdību par sarunu gaitu un Grieķijas uzņemto saistību izpildi. Latvija vēlas, lai Grieķija dod skaidru signālu, ka reformas tiks īstenotas un aizdevums tiks atdots,” uzsvēra valdības vadītāja.

Savukārt Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss atzina, ka ES lēmumu pieņemšanā darbojas konsensusa princips. “Visām eirozonas valstīm ir kopīgi jāvienojas par kopīgu politiku. Mums tā ir liela atbildība sekot līdzi visam, kas notiek. Latvijas prioritāte ir, ka Grieķija veic trīs gadu programmu, kas paredz, ka šajā laikā Grieķija atgriezīsies finanšu tirgos. Lai tas notiktu, Grieķijai ir jāveicina ekonomika, ko var panākt ar reformām. Latvija sekos līdzi Grieķijas reformu ieviešanai,” uzsvēra Sakss.

Vaicāta, vai Grieķijai būs pa spēkam veikt reformas, Straujuma atzina: “Es dotu 50 pret 50, ka aiziesim līdz galam.” Pēc viņas teiktā, Grieķijas valdības apņemšanās veikt plašās un smagās reformas būs grūts process. “Veicot reformas, Grieķijai ir iespējams atjaunoties. Tiesa, Grieķija uz izaugsmes ceļa nenostāsies trīs gadu laikā kā Latvija, bet tas prasīs vairākus gadus,” norādīja Ministru prezidente.

Vācijas parlaments apstiprina pārrunu sākšanu par jauno Grieķijas glābšanas programmu

Vācijas parlaments piektdien balsojumā apstiprinājis pilnvaru nodrošināšanu valdībai, lai sāktu sarunas par Grieķijas jauno glābšanas programmu.

Šo pārrunu sākšana Vācijas parlamenta apakšpalātā – Bundestāgā – apstiprināta ar 439 balsīm “par” un 119 balsīm “pret”, bet 40 likumdevēji atturējušies.

Pirms balsojuma parlamentā Vācijas kanclere Angela Merkele norādīja, ka vienošanās par jauno Grieķijas glābšanas programmu ir sarežģīta visām pusēm, taču tā ir pēdējā iespēja krīzes atrisināšanai. “Mēs būtu ārkārtīgi nevērīgi, rīkotos patiesi bezatbildīgi, ja mēs vismaz nemēģinātu doties pa šo ceļu,” sacīja Merkele.

Jau ziņots, ka finanšu ministram valdības dotais mandāts sākt sarunas par palīdzības programmas sākšanu, ko caur ESM varētu piešķirt Grieķijai, nerada finansiālās saistības Latvijai. Par Saprašanās memorandu, kurā tiks iestrādāti rezultatīvi rādītāji, termiņi, kā arī finansējuma piešķiršanas apjomi Grieķijai, valdība lems atsevišķi. Tas varētu notikt augusta otrajā pusē, kad starptautiskie aizdevēji un eirozonas dalībvalstis pabeigs darbu pie dokumenta sagatavošanas.

Šajā laika posmā Grieķijas valdībai būs jāturpina realizēt strukturālās reformas, lai pēc iespējas ātrāk stabilizētu ekonomisko situāciju valstī un atjaunotu ekonomikas izaugsmi. Tāpēc līdz 22.jūlijam Grieķijai ir jāizpilda vēl daži nosacījumi. Pirmkārt, parlamentā ir jāpieņem Civilprocesa kodekss, lai nodrošinātu civiltiesību sistēmas fundamentālu pārskatīšanu, ievērojami paātrinot tiesvedību procesu valstī, kā arī lai samazinātu administratīvās izmaksas. Otrkārt, Grieķijai ir jāpārņem nacionālajā likumdošanā kopējo Eiropas Savienības (ES) direktīvu par banku sistēmas noregulējumu, lai nekavējoties stabilizētu finanšu sektoru.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt sākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

Tāpat ārkārtas sēdē valdība neiebilda īstermiņa aizdevuma izsniegšanai Grieķijai no ES glābšanas fonda – Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma, lai tā varētu nekavējoties norēķināties ar kreditoriem – Eiropas Centrālo banku un Starptautisko Valūtas fondu, kamēr tiek izstrādāts Saprašanās memorands, kas vēlāk nodrošinās ilgtermiņa aizdevumu caur ESM.

Plānots, ka augusta otrajā pusē, kad tiks sagatavoti sadarbības līgumi starp Grieķiju un starptautiskajiem aizdevējiem, eirozonas dalībvalstīm vēlreiz būs jāsāk nacionālās procedūras, lai lemtu par programmas finansiālo apjomu. Aizdevums Grieķijai varētu būt uz trīs gadiem. Tā apjoms caur ESM varētu būt no 40 līdz 50 miljardiem eiro.

Ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās ESM, tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos. No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veido 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA.

Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM līdzīpašnieku jeb iegādājas ESM kapitāla daļas.

Jau ziņots, ka Grieķijas parlaments 16.jūlija rītā atbalstīja smagās reformas, kuras pieprasīja veikt starptautiskie aizdevēji apmaiņā pret jaunu palīdzības programmu. Eirozonas dalībvalstis piedāvāja Atēnām iespēju nākamo trīs gadu laikā saņemt 86 miljardus eiro lielu aizdevumu, taču Grieķijai strauji jāīsteno darba tirgus un nodokļu reformas.

Parlamentam vienošanās nosacījumi bija jāapstiprina līdz trešdienai, lai pēc tam to varētu darīt arī citu eirozonas valstu parlamenti.

(papildināta no sākuma)