Lēmums atcelt Dziesmusvētku gājienu bija politiski, taču ne cilvēciski aplams
Izglītības ministres Mārītes Seiles lēmums neatkāpties no amata, kā bija sākotnēji pieļāvusi pēc bērnu masveida ģībšanas pagājušo sestdien skolēnu Dziesmusvētku ģenerālmēģinājumā, ir vismaz vēsturiski loģisks. Dziesmusvētku dalībnieki ir ģībuši vienmēr, taču ministri tāpēc nebija atkāpušies nekad.
Ja nu ministrei var pārmest kādu aplamu rīcību šādā ārkārtas situācijā, tad pirmām kārtām lēmumu atcelt Dziesmusvētku gājienu nākamajā dienā. Tā gan neviens ministrs nekad nebija darījis.
Var saprast ministri tīri cilvēciski – pat viena bērna noģībšana ir smags psiholoģisks pārbaudījums jebkuram, kam sirds vietā nav akmens. Turklāt tobrīd, nakts vidū, nebija zināms, kas varētu būt vismaz 50 bērnu ģībšanas iemesls, un atbildīgajiem par svētku dalībnieku veselību bija jārēķinās arī ar visļaunāko, piemēram, saindēšanos vai kādas slimības epidēmiju. Panika Mežaparka estrādē, par ko stāsta aculiecinieki, acīmredzot bija skārusi arī svētku rīkotājus. Rezultāts ir kārtējs tiesiska relatīvisma gadījums, turklāt masveidā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.