Trīs stundas. Tik daudz vajadzēja, lai apbraukātu visus Gžibovska laukus 1500 hektāru platībā netālu no Gulbenes. «Pa labi mieži, pa kreisi – kvieši. Vai nav feini?» saka saimnieks, braukdams džipā gar saviem laukiem. Viens no tiem, aptuveni astoņus hektārus liels, zied rudzupuķēs. «Kad sēklas būs gatavas, kulsim ar kombainu, kaltēsim un pārdosim.» Pagājušajā gadā 30 kilogramu maiss aizceļoja uz Vāciju, kur rudzupuķu sēklas tiek jauktas kopā ar magonēm, kumelītēm un citām puķēm, tādējādi izveidojot dekoratīvu zāļu maisījumu. Tādu pērkot cilvēki, kuri vēlas skaistu pļavu pie savas mājas. Tā jāpļauj tikai vienu reizi – rudenī.
Zemnieku saimniecības Lācīši pamatnodarbe ir augkopība. «Audzēju sēklai, pārtikai un lopbarībai.» Gžibovskis stāsta, ka lopi ēd tritikāli – kvieša un rudza krustojumu, bet pārstrādei pārdod kviešus un miežus. Visvairāk platību atvēlēts sēklas materiāla audzēšanai: pļavas auzenei, ganību airenei, timotiņam, āboliņam un citiem. To sēklas Gžibovskis pārdod Krastmaļu sēklām, kas veido sēklu maisījumus ganībām un zālāja pļaušanai. Piemēram, maisījums Vāls pļaušanai sastāv no āboliņa un timotiņa, bet maisījums aitu ganībām – no baltā āboliņa, ganību airenes, pļavas auzenes, pļavas skarenes, sarkanās auzenes un timotiņa.
Lācīši divreiz novērtēti ar nozares augstāko apbalvojumu Sējējs. Vienu par augkopību, otru – par piena lopkopību. Kūtī, kuras vidū otrajā stāvā ir gleznaina konferenču zāle, mīt 200 govju. «Nezinu, vai vērts ņemties ar lopiem, ja par litru tagad maksā 22 centus. Ar sēklu audzēšanu nākas piesponsorēt govis.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.