Zem zīmju virskārtas meklēsim būtību
Tikko Rīgu piedziedājuši un piedancojuši bērnu un jauniešu svētki, šonedēļ Latviju pieskandina folkloras festivāls Baltica, mūsu ikdienas ritmā ar jaunu sparu ienesot daiļās un spēcīgās latvju rakstu zīmes. Svētkos ar tām rotājamies vairāk, taču arī ikdienā, jo īpaši pēdējos gados, tās radušas pielietojumu gan bobsleja kamanās, gan pavisam mūsdienīgos un no tautas tērpiem stipri atšķirīgos apģērbos un sīklietās.
Latviešu nepārejošā un ļoti ilgstošā saikne ar savas tautas sensenajiem rakstiem un zīmēm ir patiesas apbrīnas vērta. To var atzinīgi vērtēt gan no tradīciju noturīguma, gan daiļuma izjūtas viedokļa. Tomēr liekas – ne vienmēr aizdomājamies, ka šiem rakstiem varētu būt vēl kāda dziļāka un arī mūsu ikdienā ļoti noderīga nozīme.
Neesmu nedz zīmju tulce, nedz īpaša tautas mantojuma lietpratēja, taču, pat ar virspusēju skatienu raugoties, manuprāt, ļoti skaidri redzamas ir latvju rakstu un zīmju kopīgās īpašības – formas stingrība, simetrija, harmonija, savstarpēja savietojamība, spēja virknēties un atkārtoties kaut līdz bezgalībai. Tāpat atvērtība dažādiem salikumiem un virknējumiem, tajā skaitā arī jauninājumiem, ja vien tiek ievērotas dažas pamata likumības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.