Kreditoru izvirzītās prasības jaunajā Grieķijas glābšanas programmā (papild.)

Avots: Grieķijas bankas paliks slēgtas

Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, pirmdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka Grieķijai nākamajos trīs gados jaunās glābšanas programmas ietvaros būs nepieciešami 82-86 miljardi eiro, ziņo LETA/DPA.

Merkele norāda, ka līdz 25 miljardiem eiro no šīs programmas tiks izmantoti Grieķijas banku rekapitalizēšanai.

“Eirozonas samitā panākta vienbalsīga vienošanās. Viss ir gatavs, lai īstenotu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) programmu Grieķijai ar nopietnām reformām un finanšu atbalstu,” pavēstīja Tusks, norādot uz eirozonas glābšanas fondu, kas pārraudzīs jau trešo Grieķijas palīdzības programmu.

Tomēr Grieķijas bankas paliks slēgtas arī pēc pirmdienas, paziņojis informācijas avots valsts Finanšu ministrijā. Grieķijā bankas ir slēgtas kopš 29.jūnija un valstī noteikti skaidras naudas izņemšanas ierobežojumi – 60 eiro dienā.

Eirozonas līderi pirmdienas naktī izvērtēja iespējas par vienošanās panākšanu Grieķijas krīzes atrisināšanai pēc tam, kad Atēnām tika izteikts ultimāts pieņemt bargas ekonomikas reformas vai kļūt par pirmo valsti, kas izstātos no eirozonas.

Kreditoru izvirzītās prasības jaunajā Grieķijas glābšanas programmā

Eirozonas dalībvalstu līderi pēc 17 stundas ilgušām pārrunām beidzot panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, kas kopš 2010.gada būs jau trešā.

Grieķija panākusi nosacījumu vienošanos, lai nākamo trīs gadu laikā saņemtu līdz 86 miljardiem eiro, lai arī šis aizdevums vēl nav garantēts.

Turklāt Grieķijai apmaiņā pret šo aizdevumi nācies piekāpties vairākās kreditoru prasībās un to sekas uz Grieķijas ekonomiku varētu būt plašas.

Svarīgākās ekonomikas reformas, kas noteiktas pārrunās ar kreditoriem:

– Panāktā vienošanās paredz Grieķijas valdībai restrukturizēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu un paplašināt nodokļa bāzi, lai palielinātu valsts ienākumus. Šobrīd šķiet, ka augstākā PVN likme 23% apmērā tiks piemērota vairākām nozarēm, tostarp restorāniem, kamēr iecienītie brīvdienu galamērķi Grieķijas salās vairs nesaņems atbalstu, ko nodrošināja zemāka PVN likme. Arī uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks palielināts – līdz 28%.

– Paredzēts īstenot atklātus pasākumus, lai uzlabotu pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspējību. Tas nozīmē, ka pensionēšanās vecums līdz 2020.gadam tiks paaugstināts līdz 67 gadiem, kamēr atbalsts nabadzīgākajiem pensionāriem tiks pārtraukts līdz 2019.gada beigām.

– Darba tirgi, kā arī veikalu darbalaiki tiks liberalizēti, paredzot stingru pārskatīšanu un modernizāciju attiecībā uz darba koplīguma slēgšanu, darbinieku streiku rīkošanu un saskaņā ar attiecīgām Eiropas Savienības (ES) regulām arī darbinieku kolektīvu atlaišanu. Grieķijas valdība tikusi brīdināta, ka tās iepriekšējā pieeja “nav savienojama ar mērķiem ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanai”.

– Grieķijai nepieciešams īstenot pasākumus finanšu sektora stiprināšanai. Tas nozīmē bargāku pasākumu realizēšanu attiecībā uz tā dēvētajiem sliktajiem kredītiem un banku pārvaldības stiprināšanu, tostarp likvidējot jebkādu politiskās iejaukšanās iespējamību.

– Elektroenerģijas sadales tīklu paredzēts pārdot ievērojami paplašinātas privatizēšanas programmas ietvaros ar uzlabotu pārvaldību.

Tieši privatizācija radījusi lielākās nesaskaņas pārrunās ar kreditoriem. Samita paziņojumā teikts, ka “vērtīgi Grieķijas aktīvi tiks nodoti neatkarīgam fondam, kas tos pārvērtīs naudā ar privatizācijas vai citu pasākumu palīdzību.”

Samita paziņojumā norādīts, ka fonds tiks izveidots Grieķijā un to pārvaldīs Grieķijas varasiestādes, taču ar attiecīgo Eiropas institūciju – Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Komisijas (EK) – uzraudzību. Būtībā tas tiek plānots kā trasta fonds ārpus Grieķijas valdības kontroles, kas var izraudzīties Grieķijas aktīvus un pārdot tos, lai nomaksātu valsts parādsaistības.

Ziņojumā norādīts, ka fonda apjoms varētu veidot 50 miljardus eiro, no kuriem puse līdzekļu tiktu izmantota valsts banku rekapitalizēšanai. Savukārt ceturtdaļa no fonda ienākumiem tiktu izmantota Grieķijas parādsaistību samazināšanai, bet atlikušie 12,5 miljardi eiro tiktu paredzēti investīcijām Grieķijā.

Eirozonas valstu līderi norāda, ka šie nosacījumi ir nepieciešami, taču nepietiekami, un viņi necietīs jebkādas novirzes to realizēšanā.

(papildināta ar kreditoru prasībām Grieķijai)