Katra studenta ieguvumi praksē atkarīgi no personīgās motivācijas

Par studentu mācību praksēm kā nodarbinātību veicinošu faktoru tūrisma un viesmīlības nozarē

Pēdējos gados tūrisms ir paplašinājies, kļūstot par vienu no straujāk augošajām nozarēm. Tas ne tikai rada ekonomiskos ieguvumus, bet arī nodrošina lielu sabiedrības daļu ar darbu. Eiropas un Latvijas plānošanas dokumentos tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība nodarbinātībai un to ietekmējošajiem faktoriem, piemēram, prasmēm un kvalifikācijai.

Tā kā tūrisms ir ļoti dinamiska nozare, pārmaiņas tūrisma pakalpojuma pieprasījumā un piedāvājumā izraisa izmaiņas arī prasmju un kompetenču pieprasījumā. Lai nodrošinātu darba tirgu ar kvalitatīvu darbaspēku, ir būtiski pielāgot izglītības programmas šim pieprasījumam, ko iespējams īstenot, pateicoties savstarpējai darba devēju, izglītības iestāžu un studentu sadarbībai. Šīs sadarbības būtisks aspekts ir tieši mācību prakses.

Mācību prakses ir veids, kā studenti, apgūstot teorētiskās zināšanas, spēj iegūt, attīstīt un pilnveidot praktiskās iemaņas, kas ir būtisks aspekts uzņēmumos darbinieku pieņemšanai darbā. Ja netiek izprasts studentu, darba devēju viedoklis par mācību praksēm un analizēta iesaistīto pušu savstarpējā mijiedarbība un nozīme, praksēs gūtā pieredze var neatbilst nozares prasībām un neveicināt nodarbinātību. Mana pētījuma mērķis bija izanalizēt tūrisma un viesmīlības nozares mācību prakšu lomu nodarbinātības veicināšanā uzņēmumu vadības un studentu skatījumā.

Pētījuma ietvaros tika veikta nozares studējošo un darba devēju anketēšana. Lai vairāk izprastu pētījuma problēmu, aptauju dati tika papildināti ar intervijām. Darba devēju viedokļa noskaidrošanai tika izmantota Biznesa augstskolas „Turība” Starptautiskā tūrisma fakultātes 2014.gadā veiktā prakses devēju aptauja. Savukārt studentu viedoklis tika noskaidrots, aptaujājot šīs pašas augstskolas studentus. Intervijas tika veiktas gan ar sešiem darba devējiem no dažādiem tūrisma uzņēmumiem, gan trīs izglītības sistēmas pārstāvēm. Iegūtie dati tika savstarpēji analizēti, vienlaicīgi apskatot gan aptaujās, gan intervijās iegūtos datus.

Tūrisma un viesmīlības nozares darba tirgum raksturīga mazkvalificēta, bet vienlaicīgi elastīga darbaspēka dominance līdz 35 gadiem. Tā kā pastāv maza šķēršļu esamība iekļūšanai darba tirgū, būtiska loma ir potenciālā darbinieka praktiskajām iemaņām un iepriekš gūtajai pieredzei. Nozares profesionāļi uzsver, ka mācību praksēm tūrisma un viesmīlības nozarē ir ļoti liela loma, jo darba specifikas dēļ, kas saistīta ar mainīgu vidi un balstīta uz klientu apkalpošanu, nepieciešamas praktiskās iemaņas, ko students var gūt mācību praksē.

Gan studenti, gan nozares profesionāļi uzskata, ka mācību prakse ir studentam iespēja gūt zināšanas, praktiskās iemaņas un pieredzi, vienlaicīgi iepazīstoties ar nozares uzņēmumu darbības specifiku, kā rezultātā viņš var secināt, vai arī turpmāk vēlas strādāt šajā nozarē. Taču nozares profesionāļi uzsver, ka katra studenta ieguvumi no mācību prakses ir atkarīgi no viņu personīgās motivācijas izzināt un iemācīties. Savukārt darba devējiem studenta mācību prakse ir iespēja iegūt potenciālo darbinieku, kā arī papildus darbaspēku prakses laikā, kas neprasa papildus finansiālus izdevumus.

Liela daļa studentu piekrīt apgalvojumiem, kas saistīti ar mācību praksēs iegūtajām prasmēm un zināšanām, kā arī to lomu konkurētspējas veicināšanā. Būtiskākās atšķirības iegūtajos datos vērojamas pie apgalvojuma, ka augstskolā studiju ietvaros iegūtās zināšanas ir pietiekamas, lai izpildītu darba devēja dotos uzdevumus, šim apgalvojumam piekrīt daudz mazāka respondentu daļa. Dati parāda, ka šim apgalvojumam īpaši nepiekrīt otrā un trešā kursa studenti, kas skaidrojams ar to, ka vecāko studiju kursu studentiem ir iegūta lielāka pieredze iepriekšējās praksēs. Tas ļauj secināt, ka mācību praksēs studenti bieži sastopas ar situācijām, kad iegūtās zināšanas ir nepietiekamas, Tāpēc šīs zināšanas jāsniedz prakses devējam.

Mācību prakses kvalitāti un ieguvumus nosaka gan studenta personīgā motivācija, gan savstarpējās komunikācijas kvalitāte starp iesaistītajām pusēm – darba devējiem, studentiem un augstskolu.

Problēmas, ar ko saskaras gan darba devēji, gan studenti mācību prakses laikā, saistās ar zemo savstarpējo komunikāciju, īpaši pirms mācību prakses, kad tiek parakstīts prakses līgums. Tāpēc abām iesaistītajām pusēm rodas problēmas, kas saistītas ar darba grafiku, darba laiku, veicamajiem pienākumiem un uzdevumiem.

Tāpat ir darba devēji, kuri atsaka studentiem mācību prakses, kā iemeslus minot papildus laika un cilvēciskos resursus, apdraudējumu pakalpojuma sniegšanas kvalitātei, praktikantu zemo zināšanu un prasmju dēļ. Līdzīgi tiek minēti arī citi iemesli – piekļuve konfidenciāliem datiem, studentu zemā motivācija un uzņēmuma darbības specifika, kas nedod iespējas uzņemt praktikantus noteiktā laikā un uz noteikto periodu.

Nozīmīgākie faktori studentam, pieņemot lēmumu, kurā uzņēmumā pieteikties mācību praksē, tika minēti uzņēmuma darbības veids un atrašanās vieta. Studentiem, kuriem iespēja pēc prakses sākt patstāvīgu darbu uzņēmumā, bija svarīgs vai ļoti svarīgs faktors lēmuma pieņemšanā, biežāk ir izdevies iegūt patstāvīgu darbu.

Tikai 38% aptaujāto studentu atzīst, ka viņiem ir izdevies iegūt patstāvīgu darbu, pateicoties mācību praksei.

Nozares profesionāļi atzīst, ka tas, kāpēc studentiem neizdodas iegūt patstāvīgu darbu pēc mācību praksēm, saistāms ar viņu personīgajām īpašībām un motivāciju. To apstiprina gan esošais darba piedāvājums no nozares, gan prakšu devēju ieinteresētība uzņemt praktikantus kā potenciālo darbaspēku.

Būtiskākais secinājums ir tas, ka mācību praksēs studentiem tiek dota iespēja gūt kvalitatīvu praktisku pieredzi, tā tiek pilnveidotas studenta nodarbinātības prasmes, kas paaugstina viņa konkurētspēju darba tirgū.

Pētījums sniedz iespēju izvērtēt, vai mācību praksēs studenti gūst darba tirgum nepieciešamās prasmes un iemaņas, kas spēj paaugstināt viņu nodarbinātības līmeni, savukārt darba devēju un studentu viedokļu savstarpējā analīze ļāva izvērtēt mācību prakšu trūkumus un ieguvumus. Iegūtās atziņas var izmantot, lai pilnveidotu un uzlabotu mācību prakšu saturu augstskolu studiju programmās, kas saistītas ar tūrisma un viesmīlības nozari.

Autore ir biznesa augstskolas Turība Starptautiskās tūrisma fakultātes studente