ES lauž šķēpus par kofeīna un enerģijas dzērienu kaitīgumu

Rūpīgāk jāanalizē uzturbagātinātāju, „sporta” dzērienu un šokolādei līdzīgu izstrādājumu lietošana bērnu vecumā

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pēc Eiropas Komisijas barga pieprasījuma radīja ekspertu grupu, kas ilgos un nogurdinošos pētījumos centās atbildēt uz jautājumu – vai un cik kaitīgs ir kofeīns, īpaši, ja tiek kombinēts ar citām enerģijas dzēriena sastāvdaļām (taurīnu un D-glikurona-γ-laktonu), alkoholu vai fizisku slodzi. Īpaši EFSA pētījusi kofeīna un citu enerģijas dzēriena sastāvdaļu ietekmi uz grūtnieču, zīdītāju un bērnu veselību.

Latvija ar šo problēmu saskaras reizi divos gados, kad publiskajā telpā, Saeimas komisijās vai ministriju kabinetos atsākas diskusija par nepieciešamību aizliegt enerģijas dzērienus un kolu vai, ja ne aizliegt, tad ierobežot to pieejamību bērniem. Tiesa, bargi aizliegumi bērniem nelietot alkoholu pastāv jau sen, bet veikalniece nereti labprāt pārdod jauniešiem pa divlitru pudelītei alus vai puslitra pudelītei šņabja, un, ja nu pārdevēja – neparko, allaž pie rokas ir kāds gādīgais un izpalīdzīgais onka. Galvenais arguments kolas un enerģijas dzērienu aizliegšanai bērniem ir: „Viņi tos ballītēs dzer kopā ar alkoholu.” Nekad pēc šādiem argumentiem Saeimā neesmu dzirdējis deputātus interesējamies, kā šajā bērnu ballītē gadījās alkohols.

Tiesa, enerģijas dzērieni atšķiras cits no cita, un sporta zālēs pārdod sporta dzērienam līdzīgus „uzturbagātinātājus”, kas satur arī Acacia rigidula sastāvā esošo feniletilamīna hidrohlorīdu, dimetilkoklaurīnu, dijodotirozīnu, bet īpaši bieži – sinefrīnu, kas ir dabisks rūgtā apelsīna mizu alkaloīda ekstrakts ar adrenalīnam līdzīga stimulanta iedarbību uz centrālo nervu sistēmu. Apskatīju internetā iegādājamo sporta enerģijas dzērienu sastāvu, iegāju arī specializētajā veikalā un sapratu, ka jēdziens „enerģijas dzēriens” nav ne pusi tā vērts, ja tas vienkāršā veikalā pirkts ar visiem zināmām un saprotamām kofeīnam līdzīgām sastāvdaļām.

Un tomēr – ir reālas bažas – vai arī parastā enerģijas dzērienā kofeīna, taurīna un citu vielu nav par daudz, vai tās nav cilvēka veselībai kaitīgas. Ko tad Eiropa saka par šo tēmu? Pieņemsim, ka vienā enerģijas dzērienā ir 300-320 mg kofeīna. Eiropa saka – vienreizējā devā kofeīns 3 mg uz 1 kg ķermeņa svara ir nekaitīgs arī kopā ar enerģijas dzēriena sastāvdaļām. Maniem 100 kilogramiem tas nozīmē visu enerģijas dzēriena burciņu, svarā mazākiem ļaudīm tas jau būtu par daudz.

Eiropa uzskata, ka pastāvīgs kofeīna patēriņš (dienas laikā) varētu būt pat divreiz lielāks, bet uzreiz piebilst, ka šādas devas ir pārlieku lielas grūtniecēm, zīdītājām un bērniem.

EFSA atzinumā izmantota Visaptverošā Eiropas pārtikas patēriņa datu bāze, lai aprēķinātu kofeīna devu pārtikā un dzērienos. 22 Eiropas valstīs veiktas 39 aptaujas, kopumā intervējot 66 531 dalībnieku. Atsevišķi aprēķināta kofeīna uzņemšana no enerģijas dzērieniem, taču man nekur neizdevās atrast informāciju par kofeīna uzņemšanu no uztura bagātinātājiem, jo patiesībā tieši uztura bagātinātāji ir Eiropas uzturzinību vismazāk regulētā joma.

Tomēr pētījumu sistēma un metodika neapšaubāmi ir intereses vērta – ir novērtēta gan vienreizējas, gan atkārtotas kofeīna devas iedarbība uz centrālo nervu sistēmu pieaugušajiem (miegs, nemiers, uztveres problēmas slodzes laikā, kā arī uztveres traucējumi saistībā ar vienlaicīgu alkohola lietošanu) un bērniem (miegs, nemiers un uzvedības pārmaiņas). Ļoti nopietni vērtējama tā pētījumu daļa, kas pēta bērnu uzvedības paradumus un pārmaiņas kofeīna ietekmē, kā arī tā, kas pēta kofeīna dažādu devu ietekmi uz grūtniecību, īpaši saistībā ar samazinātu augļa svaru, samazinātu gestācijas vecumu un citām nelabvēlīgām ietekmēm uz augli un jaundzimušo.

Visiem tiem, kam nebūs laika iepazīties ar apjomīgo dokumentu, vēlos norādīt, ka alkohola patēriņš līdz 0,65 g/kg ķermeņa masas (kas nozīmētu 0,8 promiles alkohola asinīs – pie stūres sēsties aizliegts) neietekmē atsevišķu kofeīna devu nekaitīgumu līdz 200 mg no jebkura uztura avota, tostarp enerģijas dzērieniem.

Savā dziļākajā būtībā EFSA atzinums ir labvēlīgs kofeīnam un, patiesību sakot, arī enerģijas dzērieniem. EFSA atzinumā starp rindām varam lasīt, ka problēma ir alkohola, nevis kofeīna pārmēra lietošanā.

Diezgan skaidri norādīts, ka enerģijas dzērieni nav jālieto pārmēru, nav jālieto slodzes laikā, nav jālieto kopā ar citiem kofeīnu saturošiem produktiem kā kafija, tēja vai kola, jāierobežo grūtniecēm un bērniem. Tomēr jebkuram interesentam iesaku izlasīt EFSA žurnālu (2015; 13 (5):4102). Galvenā atziņa būtu, ka vienreizējās kofeīna devas, kas nerada bažas veselībai pieaugušajiem (vienas dienas laikā 3 mg/kg ķermeņa masas), var attiecināt arī uz bērniem. Tiesa, pētījumu līmenis par kofeīna ietekmi uz bērnu un pusaudžu trauksmi un uzvedību varētu būt nopietnāks. Kofeīna deva bērniem vairāk nekā pieaugušajiem palielina miega latentumu un samazina miega ilgumu.

Sešās no 16 pētījumā ietvertajām Eiropas valstīm kofeīna uzņemšana no pārtikas produktiem un dzērieniem bērniem (īpaši pusaudžu vecumā) pārsniedz 3 mg/kg uz ķermeņa masu. Lielākajā daļā valstu galvenie uzņemtā pārlieku lielā kofeīna daudzuma avoti ir šokolādes dzērieni un tēja.

Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar SKDS 2014.gadā pētīja bērnu un pieaugušo uztura paradumus, īpašu uzsvaru liekot uz kofeīna patēriņu. Kādi ir Latvijas iedzīvotāju paradumi, dzerot kafiju, tēju, enerģijas dzērienus, kolu vai lietojot šokolādi, proti, ikdienā uzņemot kofeīnu? Izrādījās, ka katru dienu vidēji viens cilvēks Latvijā kopā uzņem 285 mg kofeīna.

Latvijas Ārstu biedrība un SKDS par pētījumu mērvienību izmantoja „krūzi”, pieņemot, ka tās tilpums ir 250 ml. Vienkārši, veicot iedzīvotāju aptauju, „krūze” izrādījās vienkāršāka mērvienība nekā mililitri.

Pieaugušie Latvijā vidēji dienā izdzer 2,3 krūzes tējas, 2,1 krūzi kafijas vai kafijas dzērienus, vienu krūzi atspirdzinošos, kolai līdzīgos dzērienus, 0,8 krūzes sulas, 0,1 krūzi karstās šokolādes un kakao un 0,04 krūzes enerģijas dzērienus, vidēji 11 ml dienā.

Savukārt pusaudži vidēji dienas laikā izdzer 2,4 krūzes tējas, 0,6 krūzes kafijas vai kafijas dzērienus, 1,1 krūzi ar kolai līdzīgiem atspirdzinošiem dzērieniem, 1,1 krūzi ar sulu, 0,4 krūzes ar karsto šokolādi un kakao un 0,05 krūzes ar enerģijas dzērieniem, proti, Latvijas pusaudži dienā vidēji izdzer 12 ml enerģijas dzērienu.

Latvijā pieaugušie 65% kofeīna uzņem ar kafiju vai kafijas dzērieniem, 27% – ar tējas, 5% – ar kolas tipa dzērieniem, 2% – ēdot šokolādi vai dzerot karsto šokolādi un kakao, bet 1% ar enerģijas dzērieniem. Pusaudži 47% kofeīna uzņem ar tēju, 31% ar kafiju un kafijas dzērieniem, 11% – ar kolas tipa saldinātiem dzērieniem, 8% – ēdot šokolādi vai dzerot karsto šokolādes un kakao, bet 3% no enerģijas dzērieniem.

Vismaz izlasot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atzinumu, nerodas iespaids, ka galvenais kofeīna un tam līdzīgo vielu uzņemšanas avots bērniem ir enerģijas dzērieni. Kļūst skaidrs, ka rūpīgāk jāanalizē uzturbagātinātāju, „sporta” dzērienu un šokolādei līdzīgu izstrādājumu lietošana bērnu vecumā.

Autors ir ārsts