Par Ķezberi vienoti nobalsoja 80 Saeimas deputāti
Saeima žurnālisti Daci Ķezberi ievēlēja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amatā, ziņo LETA. Par Ķezberi lielā vienotībā balsoja 80 Saeimas deputāti, pret nebija nevienas balss, nebalsoja astoņi deputāti no dažādām frakcijām.
Ķezberes kandidatūru bija izvirzījusi parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Par savu ievēlēšanu amatā Ķezbere pauž prieku, ka ir bijis tik labs balsojums un 80 deputāti ir atbalstījuši viņas ievēlēšanu NEPLP locekļa amatā. “Tas ir vienots rādītājs, manas pieredzes un zināšanu novērtējums šajā jomā,” sacīja Ķezbere.
Runājot par līdzšinējo NEPLP darbību, Ķezbere uzskata, ka NEPLP ir divas problēmas, kuras vajadzētu risināt. “Pirmkārt, ir problēmas ar komunikāciju ar raidorganizācijām un droši vien arī ar sabiedrību, skaidrojot lēmumus vai pozīcijas. Otrkārt, pašreizējā konflikta situācija ļoti labi parāda to, ka padomei tomēr nākotnē ir jānošķir NEPLP likumu pārraudzības funkcija no kapitāldaļu turtētāju funkcijas, kas attiecas uz sabiedriskā pasūtījuma izpildi, uz medijiem LTV un Latvijas Radio (LR). Konflikts starp LR un komercradio stacijām ļoti asi parāda tieši to, ka nevar savienot likumu un kapitāldaļu pārraudzību,” sacīja Ķezbere.
Ķezbere iepriekš sacīja, ka NEPLP locekļa amata pienākumi jāpilda cilvēkam, kurš spēj ātri risināt jautājumus, kas mediju jomā ir svarīgi pašreizējā situācijā. “Ir ļoti daudzi uzdevumi, ar ko šajā amatā ir jātiek galā. Jārisina dažādi jautājumi, kas saistīti ar reklāmu sabiedriskajā medijā. Jādomā par to, vai sabiedrisko radio un televīziju apvienot vai atstāt esošajā situācijā. Tāpat nozīmīgi uzdevumi saistīti ar Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas digitalizāciju. Vēl jāskata jautājumi par mazajām un reģionālajām televīzijām, to dzīvotspēju. Darāmā tiešām ir ļoti daudz, tāpēc man šķiet interesanta iespēja strādāt šajā amatā,” sacīja žurnāliste.
Iepriekš iztaujāšanas laikā komisijā Ķezbere pauda uzskatu, ka plašsaziņas līdzekļos nacionālajam uzstādījumam jābūt saistītam ar lepnumu par sabiedrību un tās profesionāļiem. Viņa norādīja, ka ziņas varētu tikt sāktas ar pozitīvajām lietām par to, ka ir atklāta izstāde, noticis interesants koncerts, un pēc tam sekotu sliktā ziņa, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir kaut ko atklājis. Ķezbere piebilda, ka viņas profesionālā pieredze varētu noderēt, lai plašsaziņas līdzekļu jomu sakārtotu tik lielā mērā, cik tas ir iespējams.
Ķezberes kandidatūru pieteikusi Jūrmalas Vēstures un mākslas biedrība. Viņa iepriekš bijusi Nacionālās radio un televīzijas padomes locekle. Pretendentei ir žurnālistes izglītība.
Tikmēr Saeima jau tuvākajā laikā ir plānojusi lemt par visu NEPLP locekļu atbrīvošanu no amata.
LETA arhīvā atrodamās ziņas liecina, ka 2003.gadā KNAB konstatēja, ka toreizējā Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) locekle Ķezbere ir pārkāpusi likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā,” jo ieņēmusi arī Jūrmalas domes deputāta amatu, par ko jau ir saukta pie administratīvās atbildības un sodīta ar naudas sodu.
Lai arī Ķezbere vērsās Jūrmalas tiesā, sūdzība tika noraidīta kā nepamatota un KNAB lēmums atstāts spēkā negrozīts.
Uz vakanto amatu bija pieteiktas vēl četras citas kandidatūras – Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks, kultūras ministres padomnieks sabiedrības integrācijas un mediju politikas jautājumos Mārtiņš Kaprāns, AS “Lauku Avīze” izdevniecības projektu vadītāja, literārā redaktore, žurnāliste Eva Mārtuža, Komunikoloģisko pētījumu centra valdes loceklis, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas lektors Aleksandrs Mirlins un žurnāla “Bilance” galvenais redaktors Guntis Rozenbergs.
Šogad aprīlī Saeima no NEPLP locekļa amata atbrīvoja Gintu Grūbi, kurš bija iesniedzis atlūgumu.
Komentāri (31)