Rīgas brīvosta izlīgst – divreiz mazāks sods par konkurences kropļojumu

KP piekrita izlīgumam – ostai valstij jāmaksā 622 363 eiro

Konkurences padome (KP) parakstīja izlīgumu ar Rīgas brīvostas pārvaldi, kas paredz, ka Rīgas brīvosta par nodarīto konkurences kropļojumu valsts budžetā samaksās naudas sodu 622 363 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja KP.

KP norāda, ka Rīgas brīvostas piedāvātie izlīguma nosacījumi ļauj pilnībā un tūlītēji novērst konkurences kropļojumu, kas līdz šim turpinājās, neraugoties uz KP lemto, kā arī nepieļaut ilgstošu tiesvedību. Lai sasniegtu savas izmeklēšanas mērķi – novērstu pārkāpumu un nepieļautu tā atkārtošanos -, KP piekrita izlīgumam un lēma samazināt naudas sodu, kas bija paredzēts vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā.

Tāpat izlīgums paredz, ka Rīgas brīvosta pārtrauks komerciālu velkoņu pakalpojumu sniegšanu un izbeigs vairāk nekā septiņus gadus ilgušo prettiesisko vēršanos pret privātajiem velkoņu pakalpojumu sniedzējiem.

Tikmēr Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) joprojām nesaskata ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atbildību situācijā, kad KP brīvostai piemērojusi sodu par konkurences kropļošanu, kā arī līdz gada beigām aizliegusi sniegt velkoņu pakalpojumus.

Ameriks aģentūrai LETA sacīja, ka šajā situācijā Loginovs tik tiešām nav vainīgs, jo viņa atbildība nav velkoņu pakalpojuma koordinēšana. Velkoņus koordinē ostas kapteinis.

KP atzina, ka Rīgas brīvosta ilgstoši deformēja konkurenci, izmantojot savu administratīvo varu, lai nodrošinātu konkurences priekšrocības sev piederošās SIA “Rīgas brīvostas flote” velkoņiem un kavētu privāto velkoņu kompāniju iespējas strādāt ostā. Pirmo reizi šādu pārkāpumu Rīgas brīvostas darbībās KP konstatēja jau 2009.gadā, atkārtoti līdzīgs pārkāpums tika konstatēts arī 2011.gadā. Abus līdzšinējos KP lēmumus Latvijas augstākās instances tiesa atzina par pamatotiem, tomēr konkurences kropļošana brīvostā turpinājās un Rīgas brīvosta joprojām ignorēja pienākumu ostā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Izmeklēšana atklāja, ka Rīgas brīvosta nepamatoti neslēdza vai novilcināja līgumu slēgšanu, nelicencēja savu konkurentu velkoņus, ierobežoja to darbību ostā un ietekmēja kuģu aģentu un terminālu izvēli par labu Rīgas brīvostas velkoņiem un citādi izmantoja savu stāvokli, lai kavētu privāto uzņēmumu darbību.

Saskaņā ar noslēgto izlīgumu Rīgas brīvosta līdz šā gada 31.decembrim pārtrauks sniegt un turpmāk vairs nesniegs velkoņu pakalpojumus. KP uzsver, ka šādi Rīgas brīvosta atsakās tikai no komercdarbības, kuru pilnībā var nodrošināt privātie uzņēmumi. Ostai, tāpat kā līdz šim, nebūs liegts ar saviem velkoņiem nodrošināt tai uzticētās publiskās funkcijas, piemēram, ziemas navigāciju, glābšanas, ugunsdzēšanas un piesārņojuma novēršanas darbus.

Pretēji Rīgas brīvostas publiski paustajam, jau tagad NATO kuģus Rīgā un citās ostās apkalpo privāto kompāniju velkoņi, nekādi neapdraudot valsts drošību. Tāpat, lai arī publiski Rīgas brīvosta pauž bažas par privāto uzņēmumu spēju nodrošināt pakalpojumus, oficiāli tā iepriekš ir atzinusi privāto uzņēmumu darba augsto kvalitāti. Līdz šim privāto uzņēmumu vainas dēļ osta nekad nav palikusi bez pakalpojumu sniedzēja.

KP norādīja, ka, pretēji Rīgas brīvostas apgalvotajam, Eiropas Komisija (EK) nekad nav paudusi atbalstu brīvostas darbībām. EK vērtēja atsevišķus Rīgas brīvostas likuma noteikumus un atzina, ka Latvijas normatīvais regulējums pats par sevi neierobežo uzņēmumu iespējas darboties ostā. Savukārt KP vērtē Rīgas brīvostas pretlikumīgās darbības, kas neizriet no Rīgas brīvostas likuma, bet gan no Rīgas brīvostas tirgus varas ļaunprātīgas izmantošanas.