Kas paveikts Bulduru Dārzkopības skolā, kam izdevīgi sēt nedrošību?
Aizsteigušies pieci gadi, kopš Bulduru Dārzkopības skolas simtgades svinībām. Man bijis tas gods četrarpus gadus no šī laika vadīt skolu. Šis bija interesants un trauksmains laiks. Atskatoties uz kopumā trīsdesmit astoņiem Bulduros nostrādātajiem gadiem un pašam vērtējot gandrīz vienpadsmit gadu pieredzi skolas vadītāja statusā, jāsaka, ka nekad šie gadi nav bijuši rāmi un vienmuļi.
Šī ir vieta, par kuru vienmēr bijusi interese visos laikos un pie visām varām. Skolu daudzkārt centušies reorganizēt, pārcelt, pat likvidēt. Skola joprojām ir šeit baltajās jūrmalas smiltīs kā kāpu priede ar plašām, sazarotām un dziļām saknēm, kas ļauj tai pretoties visbargākajiem vējam. Tik nežēlīgi vēji, kā šajos piecos gados, skolu nav purinājuši nekad iepriekš. Šo vēju radījusi naudas vara, kura mūsdienu Latvijā kļuvusi par visa mēru – dzimtenes mīlestības, godaprāta, sirdsapziņas, ideālu, jūrmalas zemes un arī Bulduru skolas vērtības mēru.
Taču, par laimi, Bulduros pat visos juku laikos tika mācīts pavisam citāds vērtību mērs. Tā cilvēciskotā, humānā būtība ir ļoti vienkārša. Jāmēro ir darbi, kas paliks aiz tevis, kad tevis šeit nebūs.
Padarīto nevar atņemt, par to var skaust, par to var aprunāt, par to var sodīt, bet tas runā pats par sevi. Jo lielāka ir laika distance, jo labāk tas saskatāms. Laiks visu noliek savās vietās un acis dara redzīgāks un prātu skaidrāku. Bulduriem par šiem gadiem nav jākaunas.
Pēc interneta portāla www.prakse.lv ikgadējās uzņēmumu aptaujas Bulduru Dārzkopības vidusskola ierindota 18.vietā kā ieteiktākā izglītības iestāde Latvijā. Pēc 1380 darba devēju domām augstākās vietās ierindotas tikai 14 augstākās mācību iestādes un trīs koledžas. Savu darbinieku Bulduru Dārzkopības vidusskolā iegūto dārzkopības, floristikas un viesmīlības izglītību atzinīgi novērtējuši savās nozarēs vadošie uzņēmumi.
2010.gadā pirmo reizi Bulduru Dārzkopības skolas dārzkopju un floristu komandas piedalījās Eiropas Starptautiskajā jauno dārznieku konkursā (5th European Vocational Competition for Young Gardeners) Igaunijā, Rēpinā. Starp 25 komandām no 17 Eiropas valstīm kopvērtējumā iegūta desmitā un sešpadsmitā vieta. Konkurss ik pēc diviem gadiem norisinās dažādās Eiropas valstu dārzkopības skolās, 2014.gadā mūsu dārzkopji piedalījās konkursā Šveicē.
Šajos gados aktīvi strādājām pie skolas mācību bāzes un infrastruktūras modernizēšanas piesaistot Eiropas finansējumu. Līdzfinansējuma sarūpēšana radīja vislielākās problēmas. To budžeta skolām IZM piešķīra kā pašsaprotamu, bet Bulduriem vienmēr pēc garām sarunām un ar Ministru kabineta lēmumu.
Bulduros no 2010.gada aprīļa līdz 2012.gada janvārim tika īstenots ESF darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” projekts, kura ietvaros tika radīta iespēja mācību intelektuālo resursu iegādei mācību procesa kvalitātes uzlabošanai un bibliotēkas krājumu papildināšanai ar 3644 grāmatām un 500 tematiskajām avīzēm. Klases tika aprīkotas ar informāciju komunikāciju iekārtām, datoriem, interaktīvajām tāfelēm, dokumentu kamerām. Projekta aktivitāšu rezultātā tika uzlabotas profesionālās vidējās izglītības programmas īstenošanas kvalitāte un veicinātas audzēkņu sekmīgas mācības. Projekta finansējums kopā 316 557 lati.
ERAF projekta „Infrastruktūras uzlabošana un mācību aprīkojuma modernizācija profesionālās izglītības programmu īstenošanai Bulduru Dārzkopības vidusskolā” ietvaros 2011.gada 2.novembrī tika ielikts pamatakmens mācību siltumnīcām 2500 kvadrātmetru platībā. Sadarbībā ar beļģu firmu „Deforce” uzbūvētajās siltumnīcās var redzēt patlaban modernākās siltumnīcu konstrukcijas, to aprīkojumu. Darbībā klimata, laistīšanas, mēslošanas un ēnošanas sistēmu datorizētas vadības iespējas. Būvniecības izmaksas – 1 390 839 eiro.
2012.gada 13.jūnijā, piedaloties Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniecei Laumai Sīkai, tika oficiāli atklāta renovētā mācību virtuve. Mācību virtuves modernizāciju īstenoja ERAF projekta ietvaros. Tika modernizēts mācību virtuves aprīkojums un iekārtas, tādējādi nodrošinot profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanu atbilstoši darba tirgus prasībām, īpaši tādās individuālo pakalpojumu izglītības programmās kā „Ēdināšanas pakalpojumi” un „Viesnīcu pakalpojumi”. Būvniecības izmaksas – 114 711 lati.
Mēs joprojām esam vienīgā skola Latvijā, kas sagatavo augstas raudzes floristus un izsniedz tiem valsts atzītu diplomu. Floristu veikumu un varēšanu atzinīgi vērtē arī ārzemju kolēģi.
Laba sadarbība izveidojusies ar Stādu audzētāju biedrību, kuriem esam vienīgā kadru kalve. Apstādījumu veidotāji un kopēji veiksmīgi strādā pie mācību bāzes pilnveidošanas, sadarbojas ar ražošanas uzņēmumiem, iesaistot tos audzēkņu apmācības procesā. Lielāku iniciatīvu un atdevi, profesionālajā jomā, gribēju sagaidīt no dārzkopjiem. Ko tas līdz, ja ir gudras runas, bet darbi neseko? Ko līdz, ja ir skaisti plāni, bet tie netiek pārvērsti darbos?
KPFI projekta realizācijas rezultātā par 50 tūkstošiem latu ēkās tika samazināts enerģijas patēriņš apkurei un elektroenerģijai. Skolā krasi paaugstinājies komforta līmenis. Esam ieguvuši dzīvespriecīgu, skaistu, košu skolas fasādi. Kabinetos uzstādīts enerģiju taupošs apgaismojums, katrā ierīkota autonoma ventilācija. Pirmoreiz skola ieguvusi automātisku ugunsgrēka signalizācijas un vispārēju apziņošanas sistēmu. Koridoros nomainīts kaitīgais azbesta griestu plākšņu segums, vestibilā uzstādīti vienlaidus griesti un visās koplietošanas telpās enerģiju taupošs apgaismojums. Ieguldījumu kopēja summa – 1 083 603 lati.
Šajā laikā ir izbūvētas jaunas siltumtrases 250 metru garumā, pilnībā sakārtojot ārējos tīklus, kas jūtami samazināja siltuma zudumus.
Īstenojot šos projektus, piesaistītie būvuzņēmumi (SIA „Info Būve” un pilnsabiedrība „UNI BŪVE”) līgumā noteiktā termiņā nespēja projektu pabeigt. Radās kritiska situācija un nepieciešamība rast citu risinājumu. Bija jānoslēdz jauni līgumi ar citiem izpildītājiem, radās iepriekš neparedzēts būvniecības izmaksu sadārdzinājums. Skola 2013.gadu beidza ar 61,7 tūkst. eiro zaudējumiem.
Taču, ja investīciju projekti netiktu pabeigti, būtu jāatmaksā no Eiropas Savienības un KPFI saņemtais finansējums, kas sastādītu apmēram 2,5 milj. eiro. Tam piedevām klāt nāktu smags mantojums – celtnieku pusratā atstātie darbi, mācību procesam neizmantojamas skolas telpas un jauno siltumnīcu vietā – stiklu un lūžņu kaudze. Lai gan ar milzu pūlēm, par laimi, to izdevās novērst.
2014.gada jūnija beigās VSIA „Bulduru Dārzkopības vidusskola” parakstīja līgumu un līdz ar to sāka īstenot KPFI projektu ,,Katlu mājas rekonstrukcija siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai Bulduru Dārzkopības vidusskolā” naudas izteiksmē 1 008 358 eiro apmērā. Ar Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas politisku atbalstu tika iegūts nepieciešamais 183 000 eiro līdzfinansējums šā katlumājas projekta realizēšana. Projekts jāpabeidz līdz 2015. gada vidum.
Projekta mērķis – samazināt, siltumenerģijas zudumus par 20% un apkures izmaksas līdz pat 50%, uzstādot automatizētas biomasas granulu katlus. Jaunā katlu māja tiek izvietota mācību korpusa galvenās ēkas siltummezglā, radot iespēju likvidēt veco siltumtrasi 800 m garumā. Īstenojot projektu, noslēgsies siltuma sistēmas sakārtošana un tiks panākts naudas līdzekļu ietaupījums ap 70 000 eiro gadā.
Šajā piecgadē Bulduru Dārzkopības skolas aktīvi no 2,810 milj. eiro 2010.gada sākumā pieauguši līdz 6,021 miljonam eiro 2014.gada beigās. Skolas 2014.gada budžets bija 1,910 miljoni eiro. Pārskata 2014.gadu Bulduru Dārzkopības skola beidza ar pusmiljona eiro peļņu, kuru 2015.gadā paredzēts novirzīt KPFI katlumājas rekonstrukcijas projektam.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres Sandas Liepiņas uzdevumā šīs ministrijas ierēdņi jau otro gadu piebaro rakstveida ziņojumu plūsmu Ministru kabinetam ar dīvainiem redzējumiem par VSIA „Bulduru Dārzkopības vidusskola” turpmāko likteni. Manuprāt, šo administratīvi birokrātisko spekulāciju galvenais uzstādījums ir paslēpt pavisam konkrētu mērķi – ārēji šķietami likumīgā veidā atņemt skolai piederošos nekustamos īpašumus, kuru vērtība mērāma daudzos miljonos eiro un kurus vēl nav paspējuši privatizēt vajadzīgie izmanīgie ļaudis…
Skola tiek ierakstīta neperspektīvo skaitā, organizētas neskaitāmas pārbaudes, arī uz anonīmu ziņojumu pamata, līdz šāgada decembrim pārbaudi veiks Valsts kontrole, regulāri tiek organizētas minora noskaņu un depresīva rakstura publikācijas masu informācijas līdzekļos. Zīmējot drūmu un bezcerīgu skolas nākotnes ainu, tiek sētas šaubas un panika skolotāju un audzēkņu vidū par turpmākām skolas pastāvēšanas iespējām. Nemaz jau nerunājot par to, kā šāda informācija iedarbojas uz nākotnē mācīties gribošajiem jauniešiem.
Ja nebūs audzēkņu, lieka būs arī skola – tā ir ļoti tālredzīga reiderisma, hibrīdkara purvā ieslēpta īpašumu atņemšanas politika. Nākotne parādīs, kādi būs tās rezultāti.
Skaidrs, ka šādas skolas uzturēšana prasa līdzekļus, tomēr, ja darbaspēka trūkums ir reāls drauds Latvijas izaugsmei, tad ir jādomā, kāds ir labākais risinājums, lai jau tagad investētu aroda meistaru izglītībā. Bulduru skola jauniešiem iemāca gan praktiskas lietas, gan attieksmi pret vidi, tā dod attiecīgajā vecumā skaidrību vai, piemēram, dārzkopība ir viņu aicinājums. Šiem jauniešiem nākotnē noteikti paveras daudz plašākas darba atrašanas iespējas, jo bez vispārīgajām zināšanām viņiem ir arī konkrētas apgūtās prasmes.
Ļoti trāpīgi pašreizējo situāciju raksturojusi dzejniece Anda Līce, kura Bulduros bija arī mana skolotāja un vēlāk darba kolēģe: „Kad lepnība un alkatība izspiež valstisko domāšanu un vārdu „Latvija” drukā vairs tikai uz etiķetēm, valsts izputināšanu ir gandrīz neiespējami apturēt. Buldurus var saglābt nevis aiz slēgtām durvīm rīkoto amatpersonu apspriedes, bet gan visu dārzkopības specialitātes nākotnē patiesi ieinteresēto cilvēku forums un valstij izvirzītās prasības.”
Gandrīz nekad neviens neapsūdz pats sevi, ka nav darījis pietiekoši daudz. Vainīgie vienmēr ir citi. Mēs varam sūdzēties par politiķiem, par priekšniecību, par apstākļiem – bet ar to nekas nemainās. Lai šodien risinātu problēmas, pašiem ir jāstrādā un jāmācās, lai kaut kas mainītos uz labo pusi. Tikai to, kas patiesi tā mēģina, ir ļoti maz. Lai cik nepievilcīgi tas skanētu, katram ir jāsāk pašam ar sevi.
Lai veidotos labāka skola, labāka valsts, jāmainās cilvēkiem. Novēlu skolai, audzēkņus veidot par personībām, ne tikai izvēlētajā specialitātē, bet arī dzīvei. Skolotājiem kļūt par personībām. Tad varam gaidīt, ka ziedu laiki, kurus skola piedzīvoja pirmskara Latvijā, gan padomju gados atgriezīsies.
Autors ir Bulduru Dārzkopības skolas vadītājs no 2004.gada janvāra līdz 2014.gada septembrim, Mg.agr., Mg.paed.
Komentāri (25)