Neesam taču visnabadzīgākā zeme pasaulē
Man kā bijušajam bēgļu bērnam, kas uzauga Vācijas bēgļu nometnēs (no 1945. līdz 1961.gadam, jā, patiesi tik ilgi!), ir kauns lasīt, ka Latvijai šādu un tādu iemeslu dēļ nevarētu būt iespējams uzņemt sauju izmisušu cilvēku.
Cilvēkus, kas bēg no galvu nogriešanām, dzīvu sadedzināšanām – gandrīz neaprakstāmiem briesmu darbiem savās dzimtajās zemēs. Būtu laiks sākt pierast, ka arī citādas izcelsmes līdzcilvēkam var sāpēt, ir vajadzīgs jumts virs galvas, gribas tīru ūdeni un…
Esmu dzimusi Krustpils pagastā 1941.gadā. Ar vecvecākiem, vecākiem un divām maziņām māsām (kopā septiņi cilvēki) 1944.gada ziemas sākumā nonācām sabumbotajā Vācijā (Minsteres apkaimē). Vācija bija pārpildīta ar Austrumeiropas valstu bēgļiem, tāpat kā pašu vācu bēgļu miljoniem. Sabiedrotie: amerikāņi, briti, francūži kopā ar vāciešiem mēģināja tikt galā ar gandrīz neizdarāmo!
Vai Latvijā patiesi nav vietas nedaudziem briesmas pārdzīvojušiem cilvēkiem – neesam taču visnabadzīgākā zeme pasaulē. Un pasaule tagad, it sevišķi Eiropa, Latvijai daudz palīdzējusi un turpinās to darīt.
Autore dzīvo Minsterē Vācijā
Komentāri (37)
beta 21.05.2015. 17.22
Daudz esmu lasījusi par latviešiem bēgļu gaitās. Vadmotīvs, latvieši negaidīja pabalstus, bet ķērās pie vismazākajiem darbiem, iespējām strādāt un sevi uzturēt.
Pie tam latvieši bija un ir kauls no Eiropas kaula… implantējams, pieaudzējams, neagresīvs un netoksisks…
Vai patreizējie bēgļi arī ir tādi? Jeb tas būs kā riņķis degunā, aiz kura mūs raustīt, bakstīt un vadīt…?
P. S. Vispār tas nav labais tonis sēžot Minsterē spriedelēt ko darīt Latvijā.
0
fretka 21.05.2015. 12.17
“Vai Latvijā patiesi nav vietas nedaudziem briesmas pārdzīvojušiem cilvēkiem – neesam taču visnabadzīgākā zeme pasaulē.”
——
Labi, ka beigās pierakstīts: Autore dzīvo Minsterē Vācijā
1
Normunds > fretka 21.05.2015. 22.28
Mēs atceramies, kā no PSRS iebrauca noziedznieki, labākas dzīves tīkotāji, NKVD asinsuņi, armijas oficieri, alkoholiķi, narkomāni, izvarotāji, slepkavas, prostitūtas. Protams, bija arī kulturāli, izglītoti ļaudis, bet tas bija absolūtais mazākums. Tāpēc saku – No pasaran! Mēs esam piedzīvojuši vardarbīgu etnisko tīrīšanu, kas kundzei Vācijā ir pagājis secen nemanām. Āfrikas bēgļu iesūtīšana Latvijā būtu etniskās tīrīšanas recidīvs, kur mūs tāpat ir tik 60%.
0
Bet 21.05.2015. 12.31
Nu jā, ir jau viegli citus pamācīt, ka Latvijā ir jāuzņem it kā pāris desmiti bēgļi! Kāda runa, jo kā dzirdēts radio, tad pagājušo gadu jau uzņemts un piešķirts bēgļu statuss vairākiem sīriešiem un kam tik vēl ne.
Starp citu Latvijā jau ir uzņemti ap 500 tūkstoši ekonomisko bēgļu no PSRS.
Cik Latvijā vairs dzīvo pamatnācija?
Vai Vācijā ir pamatnācijas sapdraudējums? Jā, starp citu Merkele pati atzina paagājušo gadu, ka šie bēļi nekādi neintegrējas vācu sabiedrībā?
Tad tie noteikti neintegrēsies latviešu sabiedrībā, bet drīzāk krievu, kā Aijo Beness. Un starp citu arī Francija cik dzirdēju ir pret bēļu uzņemšanu vēl un vēl, jo viņiem to bēļu ir vairāk nekā vajag un tie rīko nekārtība svalstī ar mašinu dedzināšanu un veikalu demolēšanu.
Vai Eiropa varēs uzņemt 2 miljardus bēļu no Āfrikas???? Fui fui, kā es drīkstu tā runāt, jo jārunā ir savādāk, vai ne! Kur ‘nemsim ārstus, it seviški jau ģimenes ārstus un skolotājus utt!
Paši latvijā pensionāru liela daļa dzīvo nabadzībā, jo mums vajadzīga apkure un apģernbs ziemai ne tā kā Grieķijā vai Itālijā. Kas tos viņiem gādās?
3
+2
-1
Atbildēt
+10
-4
Atbildēt
+13
-3
Atbildēt
@Abeam > Bet 21.05.2015. 21.15
Biju Cesis uz Muzeju nakti, loti patikami parsteidz Kiniesi, noteikti labak neka kolorado lentites, ja mes sodien nepalidam Italiem risinat beglu problemas, vai mes rit varam prasit no viniem palidzibu ja saasinas attiecibas, ar Austrumu kaiminu, sodien mes palidzam viniem, rit vini palidzes mums, un nevajag baidities no paris simtiem afrikas beglu, esmu parliecinats, ka vini bus tikai ieguvums mums.
0
agrunte > Bet 21.05.2015. 12.43
Beness ir dzimis Latgalē krievvalodīgā ģimenē un krievvalodīgā apkārtējā vidē, tas nav tas labākais piemērs.
Man ir cits: mums te Vidzemē pēdējos gados ir sabraukušas vairākas ķīniešu ģimenes. Krievu skolas pilsētā nav. Bērni mācas ģimnāzijā. Aina: iet pa ielu trīs jauni ķīnieši, apmēram 8 klases vecumā, un sarunājas savā starpā LATVISKI, kaut ir lauztā valodā.
Vajag vnk pareizi bēgļus izvietot, tikai tajās pilsētās, kur nav krievu skolu. Tam vajadzētu būt galvēnajam kritērijam.
Kas attiecas uz pamatnācijas izdzīvošanu – manuprāt to vairāk apdraud palikšana 1:1 ar tevis pieminētajiem 500.000 sovokiem.
0
Bet > Bet 21.05.2015. 13.22
argunte, ja runa ir par Cēsīm, kurā nav krievu skola, tad jā, bet manā pilsētā ir krievu skola un pēdējos gados sabraukuši krievi no Krievijas, kuri nemaz netaisās runāt latviski, jo viņiem ir viss, tai skaitā
arī krievu skola ar apmēram 600 skolēniem un krievu bērnudārzi, kuros kā pati saskāros tiek audzināti šovinisti, kuri tevi uz ielas apries kā aborigēnu, kurš runā latviski.
Bet par ķīniešiem runājot, tas jau tikai kamēr viņi ir minoritāte un arī tad jau esot problēmas ar viņiem. Pati dzirdēju Tv kad runāja Cēsu mērs, ka ķīnieši nesaprot ko nozīmē atkritumu vākšana, nodokļu maksāšana utt!
nav tik rožaini kamēr Cēsīs joprojām nav krievu skola un maz ķīniešu bērnu! Viss ir atkarīgs no skaita, kas nomāc pamatnāciju, un to taču esam izjutuši LPSR laikos, kurus nav te tā gudrā , kas sarakstījusi šo rakstu, pieredzējusi, pie tam pati dzīvo Vācijā kā izrādās. Vācija vispār tagad pēc 2. pasaules kara manuprāt, ir nomākta ar īpašu sindromu, ka nemaz neuzdrošinās kaut ko iebilst!
0