Šanhajas veikalos Latvijas saldējums parādīsies augusta sākumā
Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” trešdien nosūtīja pirmo saldējumu “Ekselence” un “Nu Smoothie” kravu uz Šanhaju Ķīnā, tādējādi kļūstot par pirmo piena produktu ražotāju Latvijā, kas sācis eksportu uz Ķīnu.
Starp jau Latvijā pazīstamajām “Ekselence” un “Nu Smoothie” garšām uz Ķīnu ceļos arī šīs vasaras jaunumi, kuri Latvijas veikalos tikko sākuši parādīties – “Ekselence” ar zemesriekstu sviestu dubultajā šokolādē, “Ekselence” ar halvu litra iepakojumā, un dabisks aprikožu biezeņa saldējums “Nu Smoothie”.
Pirmā saldējuma krava uz Ķīnu ir 10 tonnas jeb 75 000 porcijas. Plānots, ka pēc 45-60 dienu jūras ceļa no Rīgas brīvostas uz Hamburgas ostu un tad uz Šanhaju saldējumi Šanhajas veikalos parādīsies jau augusta sākumā. Šis sūtījums organizēts sadarbībā ar Ķīnas trešo lielāko pārtikas koncernu “Bright Food Group”. Mēneša laikā ir plānots nosūtīt nākamo saldējuma kravu.
“Ieiešana Āzijas tirgū nav bijusi vienkārša vai viegla. Taču, pateicoties mūsu laika un finanšu resursu ieguldījumiem, eksporta komandas pastāvīgai atrašanās Ķīnā, veiktajiem tirgus pētījumiem un dalībai izstādēs Ķīnā, labām attiecībām ar “Bright Food Group”, kā arī atbalstam Latvijā no Zemkopības un Ekonomikas ministrijām un Ķīnas vēstniecības Latvijā, mums ir izdevies īstenot sapni par Ķīnas tirgu. Tagad nākamais uzdevums ir veikt regulāras saldējuma piegādes, kā arī sākt piena produktu eksportu uz Ķīnu,” skaidro Normunds Staņēvičs, a/s “Rīgas piena kombināts” (“Food Union grupa”) valdes priekšsēdētājs.
Kāpēc tieši ir izvēlēta Šanhaja kā pirmā ieeja Ķīnā, Normunds Staņēvičs stāsta: “Šanhaja kā lielākā un, iespējams, turīgākā pilsēta Ķīnā ir tieši tā, kurā cilvēki ir gatavi pamēģināt dažādus jaunus un gardus saldējumus no Latvijas.”
Arī jaunajai uzlīmes izstrādei, kas ir uz iepakojumiem, tika piesaistīti vismaz 20 cilvēki, tās izstrāde notika vairāk kā mēnesi, jo uz tās ir jānorāda gan sastāvs, gan, ka atbilst visām prasībām. Viņš stāsta, ka, jebkuras importa preces iesūtīšana jaunā tirgū, vietējās uzraugošās institūcijas vienmēr uzliek lielākas prasības nekā saviem vietējiem produktiem. Staņēvičs saprot, ka Šanhajā būs jākonkurē ar pasaules slavenākajiem zīmoliem.
“Food Union” ir vadošais saldējuma ražotājs un eksportētājs Baltijas valstīs. Teju 70% no saražotā “Food Union” pārdod Latvijā, 30% eksportē uz 10 valstīm: Lietuvu, Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju, Nīderlandi, Īriju, Vāciju, Lielbritāniju, Itāliju un Zviedriju. Līdz ar pirmās kravas nosūtīšanu, “Food Union” ir uzsācis eksportu uz Ķīnu. Šā gada eksporta fokusa tirgi, kurus plānots būtiski paplašināt, ir Ķīna un Nīderlande, kā arī Lietuva un Igaunija.
„Food Union” zīmols apvieno divus lielākos piena ražotājus Latvijā – a/s “Rīgas piena kombināts” un a/s “Valmieras piens”, un lielāko saldējuma ražotāju Igaunijā – a/s “Premia Foods”.
Komentāri (34)
simourg 19.12.2016. 11.32
Vienkāršākais aizdevums vai finansējums biznesa izaugsmei, sākot no EUR 30 000 kopā ar Cityfinances Vairāk cityfinances.lv
0
Ēriks 20.05.2015. 23.16
Nez vai ķīniešiem arī tirgos saldējumu,kurš pilns ar guāra sveķiem un citiem E-draņķiem,kā Latvijā?
7
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
@v_rostins > Ēriks 21.05.2015. 09.01
Ēriks
Labi zini, ka LC čekas pederasti cik spēja iznīcināja Latvijas rūpniecīb un šo procesu, kremļa izrīkoti, turpina ZRP(v) slampas, zagļi un pederasti. Kādreiz Latvijā, kolchozā “nākotne” ražoja agar agar no Baltijas brūnaļģēm.
0
v_rostins > Ēriks 20.05.2015. 23.46
Ēriks
Ar ko guāras sveķi būtu sliktāki par līdzīgiem pektīnu vai agar agar?
0
Ēriks > Ēriks 21.05.2015. 07.54
Tomēr kā tiek uzsvērts šajā žurnālistu publikācijā, nav saprotams, kāpēc viena saldējuma sastāvā nepieciešami pat trīs stabilizētāji, turklāt nozarē tas ir savdabīgs zelta standarts: karagināns (E407), guāra sveķi (E 412), akācijas sveķi (E 410). Cik pamatota ir to lietošana sasalušam produktam? Ja vēl ņem vērā, ka, piemēram, par guāra sveķiem ES rekomendācijas ir šādas: “Uz guāra sveķus saturošu pārtikas produktu etiķetes redzamā vietā jābūt īpašai norādei par iespējamu gremošanas traucējumu risku.”
Diemžēl, pārtikas rūpniecība ir viena no tām nozarēm, kur cenšas samazināt ražošanas izmaksas un gādā, lai produkts gadiem varētu stāvēt veikalu plauktos, tiek izmantoti arvien jauni dažādu pulveru un e-vielu sajaukumi, kas it kā atvieglojot ražošanu un nodrošinot nemainīgu izstrādājumu kvalitāti, taču, saprotams, ka tas viss ir tikai bizness. Līdz ar to, lai pasargātu gan sevi, gan savus bērnus, kam vasarā saldējums ir viens no tīkamākajiem kārumiem, tiek aicināts izvēlēties saldējumu, kas satur pēc iespējas vairāk piena un krējuma, izvairoties no neskaitāmām e-vielām to sastāvā.
http://www.tirailatvijai.lv/raksts/57334
0
v_rostins > Ēriks 21.05.2015. 08.19
Ēriks
Šīs vielas visas ir līdzīgas pektīnam, ko cilvēki, kuri ir par smalku, lai ēstu Latvijas ekoloģiskos ābolus ar visām mizām, par bargu naudu pat pērk aptiekās, lai tas koagulētu un izvadītu sūdus no asinīm. Ikviens sevi cienījošs cilvēks pats var savām vajadzībām to saražot no ābolu biezumiem pēc sulas izspiešanas, vai ekstrahēt agar-agar no Baltijas jūras aļģēm. Sevi cienījošs cilvēks arī saldējumu pagatavos pats, bet iesaistot procesā bērnus, šo nodarbi padarīs par ģimenes svētkiem.
Saldējums nav ikdienas pārtika un galvenais, lai tas labi garšo un atsvaidzina. Tici man, lielākā saldējuma vaina ir tā augstā kaloritāte, citā ziņā tas neiekļūs pat mūsu kaitīgo produktu pirmā simtā.
p.s. Krieviem piederošā “Food Union” produkcija noteikti nebūs “košers” un latviešiem to vajadzētu boikotēt.
0
Ēriks > Ēriks 21.05.2015. 08.45
Nu tad kāpēc mūsu ražotāji netaisa pektīnu no ābolu mizām,bet importē kaut kādus sveķus no otras pasaules malas?
0
Raicha > Ēriks 21.05.2015. 01.38
Cik zinu, viņiem tajās valstīs svarīgāk, lai pārtika būtu iepakota pēc iespējas vairāk plastmasā. Sastāvs ir sekundārs.
Iepakojuma atkritumu apjoms pie viņiem ir baiss.
0
morgenstern > Ēriks 20.05.2015. 23.36
Kopš kura laika Ķīna kļuvusi par ekoloģijas lielvalsti?
0