No 20.maija līdz 16.jūnijam Rīgas Svētā Pētera baznīcā būs apskatāma unikāla dzintara kolekcijas izstāde „Baltijas zelts”.
Izstāde uz Rīgu atceļojusi no Kaļiņingradas (Krievija) Dzintara muzeja. Tajā apskatāma muzeja zinātniskā fonda kolekcija – unikāli dzintara gabali (gan pēc krāsas, gan formas), iedzintarojumu kolekcija, 17.-18. gadsimta dzintara izstrādājumu kopijas un to mūsdienu rekonstrukcijas, kā arī laikā no 1970. līdz 2010.gadam tapuši dzintara juvelierizstrādājumi.
Ekspozīcijā būs visdažādāko krāsu un formu dzintara gabali, iedzintarojumi, kuros saglabājušās augu un dzīvnieku valsts daļiņas, tādējādi radot priekšstatu par „dzintara” mežu floru un faunu un to, kāda tā varēja būt pirms 40 un 50 miljoniem gadu, kad dzintars veidojās mežos, kas tolaik auga Skandināvijas pussalā un teritorijā, ko tagad klāj Baltijas jūra.
Savukārt 15.- 19. gadsimtā tapušo dzintara izstrādājumu kopijas un restaurētie darbi radīs priekšstatu par dzintara mākslinieciskās apstrādes vēsturiskajiem aspektiem. Seno darbu zinātnisko restaurāciju 1999.gadā pēc Kaļiņingradas dzintara muzeja pasūtījuma veikuši Sanktpēterburgas meistari, kuri, pamatojoties uz arhīvu materiāliem, atminēja seno dzintara meistaru darba metodes, apstrādājot Baltijas jūras dārgakmeni.
Vēl viena nozīmīga izstādes sadaļa ir Kaļiņingradas dzintara kombināta produkcijas paraugi, kas tapuši pagājušā gadsimta 50.-80.gados. Tā rada priekšstatu par dzintara dekoratīvajām īpašībām un to, kā padomju gados dzintara apstrādes meistari, iedvesmojoties no krievu juveliermākslas meistaru tradīcijām, padarīja dzintaru par juvelierizstrādājumu galveno akcentu.
Tāpat pagājušā gadsimta 70. un 80. gados Kaļiņingradas meistari Ernests Liss un Genādijs Losecs izpelnījās ievērību, izgatavojot pīpes, tabakdozes, lādītes un izrotājot tās ar dzintara elementiem, bet 90.gados strādājošo mākslinieku darbos par galveno tendenci kļuva tieši dzintara grebumi. Ikviens no izstādē aplūkojamajiem Kaļiņingradas meistaru darbiem uzskatāms par šīs pilsētas mākslinieku firmas zīmi, kas raksturīga tikai šai pilsētai.
Komentāri (27)