Pētnieks: ES jābūt vienotai atbildei, šajā situācijā nav iespējami individuāli risinājumi
Pašlaik nekas neliecina par Krievijas vēlmi izvest savu karaspēku no Ukrainas, intervijā Latvijas televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” teica Austrumeiropas politikas pētījumu centrs (APPC) izpilddirektors Andis Kudors.
Krievija cenšas Eiropas valstis šķelt iekšēji, kā arī vājināt transatlantiskās saites. Eiropas Savienības atbildei ir jābūt vienotības veicināšanai. Šajā situācijā nav iespējami individuāli risinājumi, bet gan reģionāli vai visas Eiropas Savienības (ES) līmeņa risinājumi, teica Kudors.
Viņaprāt, Latvija sper pareizus soļus un tai būtu jāturpina sadarbība Baltijas valstu līmenī, jāstiprina robežas un jāsaliedē sabiedrība. Tāpat nepieciešams vairāk skatīties uz tālākiem kaimiņiem, piemēram, Zviedriju un Somiju. Sadarbība ar šīm valstīm esot principiāla, ziņo LETA.
Kudors uzsvēra, ka obligāti jāstiprina ES un NATO sadarbība.
APPC vadītājs uzskata, ka ES nav tik ļoti atkarīga no Krievijas, kā Krievija atkarīga no ES. Taču problēma ir ES valstu nespējā savstarpēji vienoties un Krievija to izmanto, cenšoties ietekmēt atsevišķu valstu valdības.
Taču Kudors ir pārliecināts, ka Krievijai būs jāsper kādi soļi, situācijas uzlabošanai, jo pret to vērstās sankcijas sāk kost, finanšu rezerves kūst un ja naftas cenas pazemināsies vēl vairāk, tad rezerves kusīs vēl straujāk. Viņš gan atzina ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir iedzinis sevi strupceļā, jo sperot prorietumnieciskus soļus, viņš zaudēs atbalstu Krievijas sabiedrībā.
Kudors uzskata, ka Ukrainas konfliktā nav paredzami ātri un labi risinājumi un konflikts turpināsies puskarstā stāvoklī.
APPC piektdien prezentēs pētnieku sagatavoto grāmatu par jauno drošības un politikas situāciju Eiropas Savienībā (ES) pēc Krimas aneksijas – “The War in Ukraine: Lessons for Europe”.
Rakstu krājums sadalīts trīs tematiskās daļās, kurās apskatīti izaicinājumi Eiropas drošībai, ekonomikai un politikai. Pētnieki piedāvā risinājumus turpmākajām ES un Krievijas attiecībām. Tāpat krājumā nozīmīga vieta atvēlēta jaunajiem drošības izaicinājumiem, kas radušies pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu.
Drošības sadaļā aplūkoti hibrīdapdraudējuma riski Baltijai un iezīmēti nepieciešamie soļi ES kopējās drošības un aizsardzības stiprināšanai. Ekonomikas sadaļā tiek analizēta Rietumu sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku un enerģētikas jautājuma nozīme Krievijas un Ukrainas konfliktā, savukārt rakstu krājuma politiskajā sadaļā analizētas ES, Krievijas un Ukrainas politisko attiecību nākotnes perspektīvas.
“Īstenojot agresiju Ukrainā, Krievija ir metusi izaicinājumu tiesiskajiem un politiskajiem attiecību principiem Eiropā. Šajā rakstu krājumā eksperti centušies meklēt atbildes uz to, kādi varētu būt atbilstoši atbildes soļi Eiropas līmenī,” norādīja jaunās grāmatas līdzredaktors, APPC izpilddirektors Andis Kudors.
Rakstu krājuma autori ir pētnieki no Latvijas, Lielbritānijas, Somijas, Ukrainas un Krievijas, arī bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Ians Bonds, Eiropas ekonomikas eksperts no Somijas Kari Liuhto, drošības eksperti Jānis Kažociņš, Jānis Bērziņš, kā arī citi. Grāmatas redaktori ir Kudors un Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V), informēja APPC pārstāve Ieva Dzelme-Romanovska.
Komentāri (32)
Fikseris 15.05.2015. 12.18
https://www.youtube.com/watch?v=PMw86S0rIPw
0
Fikseris 15.05.2015. 12.03
https://www.youtube.com/watch?v=wRyIaP_PHAg
0
Edgars Avotiņš 15.05.2015. 09.40
Nu tas Ukrainas “puskarstais” karš ar tādiem cikliem – ja vien Krievija neizšķirsies par atklātu iebrukumu.
Drīzumā gaidāms jauns karstais posmiņš, jo abas puses ir atjaunojušas tehniku, norotējušas kareivjus, piegādājušas munīciju un degvielu – aktīva karadarbība var sākties kuru katru brīdi.
Rožins vakar dien savu analīzi publicēja – ka Luhanskas ziemeļos (izņemot Bahmutovku) abas puses gatavo aizsardzību – tur mēģinājumi pārraut fronti mazticami. Pie pašas Doņeckas abām pusēm stipras nocietinājumu līnijas – tur frontes pārraušana pārāk smaga (kaujas tur protams var notikt, bet cauri tikt gandrīz neiespējami). Plašāki uzbrukumi var notikt visos pārējos sektoros.
5
0
-3
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@Andris Doveiks > Edgars Avotiņš 15.05.2015. 10.53
Edgar, tu mazliet paskaties to televizoru, par kuru runā! LNR un DNR Krievijas kanāli netaisās pieņemt Krievijā, tikai kopā ar visu Ukrainu līdz Polijai:)
Arī vāciešus paskaties
http://www.youtube.com/watch?v=fiZYLTocgak
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 15.05.2015. 15.10
Bet Ukraina jau nav gatava piekrist šādam “īpašajam statusam” – vienīgais veids, kā Krievija var uzspiest uz Ukrainu ir kara turpināšana. (Ukraina jau pierādīja, ka pat gāzes problēmu spēj atrisināt)
Nu vienīgi vēl – ja Rietumvalstis izlems Ukrainu pazudināt un nepiešķirs vairs kredītus – tad gan Ukrainai nekas neatliks ka padoties Putinam.
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 15.05.2015. 10.45
Nu tā milzīgā armija, kas tur tiek audzēta, nav paredzēta vienkārši sēdēšanai uz vietas … neskatoties uz visām sankcijām, Krievija dos triecienus Ukrainai – līdz kamēr 1) Ukraina sabruks 2) Ukraina piekāpsies 3) Krievija sabruks un nespēs vairs
Putins tur nemaz vairs nevar piekāpties, jo tur tāds “fašisms” uzaudezēts masu medijos, ka nav jau iespejams īsā laika pateikt, ka nu … tagad atdodam LTR un DTR “huntai” un dzīvojam draudzīgi. Tas vienkārši nav iespējams – Ukraiņi tagad būs Krieviem naidnieki uz pus-gadsimtu (tā ka līdz šim vācieši) Tāda piekāpšanās nu gan beigtos ar Putina finišu, jo viņš jau tur turas pie varas tikai ar to impērijas atjaunotāja statusu.
0
StopPutinRegime > Edgars Avotiņš 15.05.2015. 11.11
Es saprotu, ka putins pašreiz zaudē karu, jo mērķis nav sasniegts, taču tas iznīcinās Krievijas ekonomiku, ja virzīsies tālāk.
Viņam ir jāpanāk īpašs statuss okupētai teritorijai, kas nav nelikumīgi anektēta kā Krima. Putins ekonomiski nevar atļauties okupēt visu Ukrainu, nevar arī ekonomiski atļauties pievienot Donbasu Krievijai. Vienīgi uzgrūst tās attīstības un uzturēšanas izmaksas Ukrainai un kontrolēt tur un Ukrainā notiekošo caur Donbasa īpašo statusu ar veto uz visu, kas notiek Ukrainā.
0
StopPutinRegime > Edgars Avotiņš 15.05.2015. 10.24
Jauns uzbrukuma vilnis no Krievijas puses nozīmētu, ka Ukrainai piegādā kaudzēm letālos ieročus un nopietni paplašina ekonomiskās sankcijas, kas atkal RUB noraus podā. Neliels ieskats šim procesam tika dots ziemā. Putina režīms ir patiesībā slazdā ar Ukrainu, progresēt tālākā okupācijā nevar, atzīt okupētās teritorijas kā daļu no Krievijas arī nevar, atvilkt spēkus un izlikties kā nekas nebūtu arī nevar. Laiks strādā pret putina režīmu.
0