Stoltenbergs: NATO un Krievijas starpā nav aukstā kara, nav arī partnerības

NATO pastiprinās klātbūtni Kijevā, paliks Baltijā

Krievijas un NATO attiecības nav aukstā kara stāvoklī, tomēr tā arī nav stratēģiskā partnerība, preses konferencē Belekā, Turcijā, NATO-Ukrainas komisijas sēdes noslēgumā atzina alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

“Krievijas un NATO attiecības neatrodas aukstā kara stāvoklī, ko raksturo militāro bloku pretstāve un ideoloģiskā pretstāve, attiecības nav arī stratēģiskā partnerībā, ko puses bija apņēmušās izveidot,” sacīja Stoltenbergs.

Viņš atgādināja, ka ar alianses lēmumu “apturēta jebkāda praktiskā sadarbība” NATO un Krievijas starpā.

Trešdien Stoltenbergs arī atzina, ka Krievijas darbības liek vairot militāro klātbūtni reģionā. Viņš uzsvēra, ka aliansei ir jābūt gatavai uzbrukumam no austrumiem un tāpēc paliks Baltijā.

NATO pieņēmusi lēmumu nosūtīt uz Kijevu papildus padomniekus, arī militāros, teica Stoltenbergs. “Mēs palielinām NATO militārā personāla skaitu Kijevā. Mēs pastiprinām alianses sakaru biroju Kijevā, nosūtot uz turieni jaunus padomniekus, arī uz Aizsardzības ministriju,” paziņoja Stoltenbergs.

Viņš pavēstīja par plāniem paplašināt praktisko sadarbību starp alianses un Ukrainas spēkiem. “Ukraina šoruden rīkos ar NATO kopīgas mācības. Mūsu partnerattiecības ir spēcīgas un turpina attīstīties,” piebilda Stoltenbergs.

Tajā pat laikā Ukrainas un NATO attiecību formāts nemainās un saglabājas īpašu partnerattiecību līmenī, ziņo LETA/Ukrainskaja pravda.

NATO un Ukraina samitā Turcijā izteikušas raizes par Krievijas paziņojumiem anektētajā Krimā izvietot kodolieročus, vēsta Dw.de. „Mēs esam ļoti noraizējušies par Krievijas vadības paziņojumiem par nākotnē iespējamu kodolieroču un to piegādes līdzekļu izvietošanu Krimā, kam būs destabilizējošas sekas,” paziņojuši NATO valstu un Ukrainas ārlietu ministri kopīgā komunikē pēc konferences Turcijas pilsētā Antaljā trešdien.

Aģentūra „Reuters” precizē, ka Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis šogad martā paziņoja, ka Krievijai ir tiesības Krimā izvietot kodolieročus, tomēr viņš arī norādīja, ka pagaidām nav zināmi nekādi plāni par turpmākām darbībām.

Antaljā pieņemtajā paziņojumā NATO un Ukraina arī aicināja Krieviju pārtraukt „mērķtiecīgu Austrumukrainas destabilizāciju”. Krievija gan noliedz, ka sniedz nepārtrauktu palīdzību Austrumukrainas teroristiem. Tiesa, ceturtdien tiek ziņots, ka Krievija uz Austrumukrainu atkal nosūtījusi kārtējo „humānās palīdzības” kravu, par kuru saturu tiek spriests, ka tur atrodas ne tikai palīdzība civiliedzīvotājiem, bet arī separātistiem.

Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luganskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Patlaban Donbasā atrodas 43 000 nelikumīgo bruņoto formējumu karotāju, arī 9000 Krievijas armijas karavīru.