Snaiders: Krīze Ukrainā ir daudz svarīgāka par krīzi Grieķijā

Krievija vēlas sašķelt Eiropu nacionālās valstīs un padarīt tās vājas

Eiropiešiem būtu skaidri jāapzinās draudi, ko rada Krievija un maksimāli jāatbalsta Ukrainas valsts. Viens miljards dolāru, kas izsniegts Ukrainai, salīdzinot ar finansiālo palīdzību, kādu ES veltījusi mazāksvarīgās Grieķijas krīzes risināšanai, ir nepietiekams, LTV raidījumā “1:1” otrdienas vakarā sacīja Jeila Universitātes vēsturnieks un grāmatas “Asinszemes” autors Timotijs Snaiders.

ASV vēsturnieks uzskata, ka krīze Ukrainā ir daudz svarīgāka par krīzi Grieķijā. Raidījumā viņš norādīja, ka ES var investēt simtreiz vairāk, lai risinātu Grieķijas problēmu, nevis Ukrainas problēmu, bet Ukrainai, lai risinātu tās problēmas, pat nevajag simtus miljardu. Taču ar vienu miljardu Ukrainai ir par maz.

Kā norāda Snaiders, Ukrainai ir nepieciešamas nopietnas un mērķtiecīgas Eiropas Savienības investīcijas, kas palīdzētu izveidot un nostiprināt Ukrainas valsts institūcijas. Kā reālus palīdzības instrumentus vēsturnieks nosauca simtiem mazu mērķa aizdevumu un palīdzības paketes nevalstiskajām organizācijām un labākajai daļai no Ukrainas ministrijām. “Tas, protams, arī izmaksās miljardiem dolāru, taču tās noteikti būs mazākas izmaksas nekā alternatīvai – ļaut Ukrainai sabrukt,” klāstīja Snaiders.

Vēsturnieks norādīja, ka Ukrainas konfliktā patiesi izšķirīgs ir jautājums par tiesiskumu. Iemesls, kādēļ Kremļa līderi iebilst pret pārmaiņām Ukrainā, slēpjas apstāklī, ka mūsdienu Krievijā pārvaldes modelis nebalstās uz likuma pārākumu, bet ukraiņi vēlas reformēt koruptīvo varu un iegūt tiesisku valsti, kuras stiprināšanai neieciešams asociācijas līgums ar ES, vēsta portāls Lsm.lv.

“Tādējādi pašreizējā sacensība nav vis par Ukrainas teritoriju vai kādām citām teritorijām, tā ir ideju sacensība. Vai Eiropas ideja par tiesiskumu un prognozējamu sabiedrību uzvarēs vai arī nostiprināsies uzskati, ka visā reālajā pasaulē valda autoritārisms un oligarhi jeb tas, ko Krievijas propaganda mēģina iegalvot. Tā ir reālā sacensība,” sacīja Snaiders.

Snaiders arī apgalvoja, ka Ukrainas karā zaudētāji būs visi, izņemot Ķīnu, – nedaudz zaudēs amerikāņi, ievērojamus zaudējumus cietīs eiropieši un ukraiņi, bet vislielākā zaudētāja paliks Krievija.

“Karam ir jābeidzas ne tikai Ukrainā, bet arī Krievijā. Jo ilgāk tas turpināsies, jo grūtāk viņiem būs rast atpakaļceļu uz savu lomu pasaulē un labākām attiecībām ar Eiropu,” prognozēja Snaiders.

Raugoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina šī brīža lielo atbalstītāju īpatsvaru, Snaiders atzina, ka jābūt ļoti sliktam politiķim, lai negūtu cilvēku atbalstu kara laikā. “Atbalstītāju skaits var sasniegt ļoti augstus rādītājus kara laikā, jo iedzīvotājiem ir raksturīgi šādos apstākļos atbalstīt līderus, taču tas ir īslaicīgs fenomens. Tas var būt ilgāks Krievijā, nekā citviet, pateicoties propagandai, bet nevar ilgt mūžīgi,” sacīja Snaiders.

Vēsturnieks lēsa, ka brīdī, kad cilvēki nogurs no kara vai pārāk daudz krievu būs gājuši bojā, Putinam būs jāizvēlas, vai nu eskalēt situāciju un sākt jaunu karu, vai arī meklēt citu veidu, kā saglabāt popularitāti. Situācijas eskalācijas gadījumā Putins saskarsies ar pretsparu, vispirms, no karavīru ģimenēm, un tad arī no pārējās Krievijas sabiedrības. Patlaban sabiedrības reakciju mazina tas, ka Krievija īsteno norobežošanās politiku, noliedzot savu līdzdalību notikumos Ukrainā un karadarbībā izmantojot algotņus, sveštautiešus un citus sabiedrībai mazāk nozīmīgus cilvēkus, kā arī tas, ka līdzšinējie zaudējumi bijuši salīdzinoši nelieli.

Krievija vēlas sašķelt Eiropu nacionālās valstīs

Krievijai nepastāv kāda īpaša programma par iebrukumu Eiropā, taču tās ideja ir salauzt Eiropu atsevišķās daļās jeb nacionālās valstīs, uz kuru fona Krievija kļūtu relatīvi stiprāka, sacīja Snaiders.

„Cilvēki, kuri vada Krievijas ārpolitiku, reizēm kļūdās, un ir lietas, ko viņi neņem vērā. Taču ir jomas, kurās viņi rīkojas ļoti gudri, un šī ir viena no tām. Viņi zina, ka pastāv tehnoloģiskas, ekonomiskas un demogrāfiskas robežas Krievijas ietekmei. Viņu plāns nav kļūt varenākiem par Eiropas Savienību (ES). Viņu plāns ir padarīt Eiropas Savienību mazāk varenu, sašķeļot to komponentēs,” skaidroja Snaiders.

Mērķis ir panākt, ka Krievija būtu liela nacionāla valsts starp daudzām mazākām nacionālām valstīm, sacīja vēsturnieks.

Patlaban no Krievijas skatpunkta Rietumi izskatās stipri. Rietumiem ir NATO, ES un attīstīta ekonomika, taču Krievijai ir veidi, kā tos sašķelt. Tādi ir, piemēram, televīzijā īstenotā propaganda, centrisko politisko partiju darba apgrūtināšana, atbalstot galēji labējos un galēji kreisos politisko spēkus, vilšanās atmosfēras radīšana, kā arī ar mākslīgi izraisītu skandālu palīdzību panākt Rietumu pasaules sašķelšanu eiropiešos un amerikāņos, klāstīja Snaiders.

“Lai īstenotu veiksmīgu plurālisma demokrātiju, nepieciešama uzticēšanās. Tas, ko dara Krievijas mediji, ir ne tik daudz izplata atšķirīgas versijas par patiesību, bet gan iedragā ticību tam, ka patiesība vispār pastāv. Ja patiesības nav, tas nozīmē, ka pasauli vada noslēpumaini spēki, kas darbojas aizkulisēs tam, ko varat redzēt. Visā dominē sazvērestība,” teica vēsturnieks.

Viens no šādiem mītiem, ko Krievija pasniedz pasaulei, ir par to, ka pasauli vada amerikāņu oligarhija, kas arī izraisījusi revolūciju Ukrainā. Šāda mīta radīšana nepieciešama, lai līdz Krievijas iedzīvotājiem nenonāktu atziņa, ka viņi, tāpat kā ukraiņi, kuri lielā mērā ir krievvalodīgie un dzīvo postpadomju valstī, var paši sarīkot revolūciju pret oligarhiju. “Ukraiņi redzēja Eiropu kā atbildi koruptīvai valstij,” teica Snaiders.

Izšķirīgs jautājums šajā situācijā ir par tiesiskumu, raidījumā vairākkārt uzsvēra vēsturnieks. Ukraiņi vēlējās būt eiropieši un iegūt tiesisku valsti, kad izgāja Maidanā. Iemesls, kāpēc Krievijas vadība iebilda pret ukraiņu demonstrācijām, ir tas, ka Krievijas vadība piekopj pavisam citu politiku, kas nebalstās uz likuma pārākumu, teica Snaiders. „Tādējādi pašreizējā sacensība nav par Ukrainas teritoriju vai ko citu, bet tā ir ideju sacensība,” teica vēsturnieks. Vai šajā cīņā uzvarēs Eiropas ideja par tiesiskumu vai arī gluži pretējais – autoritārisms, tā ir reālā sacensība, saka vēsturnieks.

Tieši tas, ka Maidanā ukraiņi izvēlējās iet Eiropas ceļu, ir biedējošākais Krievijai, kas ar propagandu dara visu, lai Krievijas iedzīvotāji neuzzinātu patiesību par notikumiem Ukrainā. „Ja jau ukraiņi, kuri lielā mērā ir krievvalodīgie, varēja sarīkot revolūciju pret oligarhiju, to var arī krievi. Un tonedrīkst pieļaut,” saka Snaiders, skaidrojot Krievijas propagandas nozīmi. Tāpēc notikumus Ukrainā propagandisti traktē kā Eiropas, amerikānu, geju vai pat fašistu sazvērestību. “Tas tiek darīts, lai atturētu cilvēkus no atziņas, ka ukraiņi to paveica paši,” saka Snaiders.

ES gan patlaban nav spējīga tieši pietiekami ietekmēt Krieviju, taču tas, ko Eiropa var darīt, ir radīt un stiprināt atmosfēru, kurā cilvēki saprot, ka tiesiskums strādā. ES arī jāatzīst, ka pastāv intelektuāls, morāls un politisks izaicinājums tās eksistencei, tādēļ tai ir jāspēj reaģēt uz izaicinājumiem, ko rada ārējs spēks, kas patlaban mēģina sašķelt Eiropu.

„Ja Ukraina zaudēs, patiks tas eiropiešiem vai nē, tā būs arī Eiropas sakāve. To šādi uztvers ne tikai Kijevā, bet arī Maskavā un visā pasaulē,” sacīja Snaiders.

Snaiders brīdināja, ka daļa no problēmas meklējama tajā, ka savienībā ir pārāk daudz partneru, kas nefunkcionē saskaņoti.