Otrs lielākais īpatsvars Latvijas ēnu ekonomikā ir aplokšņu algām
Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā nemazinās un pašlaik ir gandrīz divreiz augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, secināts jaunākajā “SSE Riga” Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.
Latvijas ēnu ekonomikas lielums 2014.gadā bija 23,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un salīdzinājumā ar 2013.gadu ēnu ekonomikas līmenis ir samazinājies tikai par 0,3% no IKP. Tās ir statistiski nenozīmīgas izmaiņas, tātad Latvijā ēnu ekonomikas līmenis saglabājies iepriekšējā gada apmērā, pētījuma prezentācijā stāstīja pētījuma autors “SSE Riga” docents Arnis Sauka.
Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomika pērn mazinājusies straujāk. Pagājušajā gadā kaimiņvalstu ēnu ekonomika samazinājusies par aptuveni 2,5-2,8% salīdzinājumā ar 2013.gadu.
Lietuvā un Igaunijā 2014.gadā ēnu ekonomika veidoja attiecīgi 12,5% un 13,2% no IKP.
Salīdzinājumam – 2013.gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 23,8%, Lietuvā – 15,3%, Igaunijā – 15,7% no IKP. 2012.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija 21,1%, Lietuvā – 18,2%, Igaunijā – 19,2%, ziņo LETA.
Kopējais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā nav mazinājies, tomēr ir mainījies ēnu ekonomikas sastāvs. 2014.gadā lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veidoja neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi, proti, izvairīšanas no nodokļu maksāšanas, kas pašlaik veido aptuveni 46% no visas Latvijas ēnu ekonomikas. Ja šis aspekts pērn būtu mazinājies, tad Latvijā arī kopējais ēnu ekonomikas līmenis būtu mazinājies, vērtēja pētījuma autors.
Otrs lielākais īpatsvars Latvijas ēnu ekonomikā ir aplokšņu algām – pērn Latvijā tas veidoja 36,1% no kopējā ēnu ekonomikas apjoma. Aplokšņu algu īpatsvars Latvijā pēdējo gadu laikā ir mazinājies, bet to kompensējusi augusī izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Pērn Latvijas uzņēmumi neuzrādīja lielāku savu ienākumu daļu nekā iepriekšējos divos gados.
Ēnu ekonomikas pētījums veikts ar “SEB bankas” finansiālu atbalstu. Pētījuma autori ir Sauka un Tālis Putniņš.
Pētījums apskata ēnu ekonomiku, pētot reģistrētos uzņēmumus. Katru gadu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tiek veiktas aptuveni 500 telefonintervijas ar uzņēmējiem. Intervijas tiek veiktas sadarbībā ar SKDS.
Šogad pirmo reizi mēģināts noteikt arī nereģistrētās uzņēmējdarbības apjomu, proti, to, kas neietver oficiāli reģistrus uzņēmumus. Latvijā nereģistrētā ekonomika tiek lēsta ap 5%.
Pētījumā netiek aplūkota melnā ekonomika, kas ietver pretlikumīgas aktivitātes, piemēram, prostitūcija, narkotiku aprite u.tml.
Komentāri (11)
dzeris49 13.05.2015. 12.28
Taisni brīnums, ka tik korumpētā valstī, kā Latvija, kur pat pie rociņas pieķertā VID vadītāja Jezdakova varēja izvairīties no soda, nerunājot par pārējiem, un vēl ar tādu tiesu sistēmu un likumiem, kas visi radīti valsts izlaupītāju ērtībām, ēnu ekonomika nevis aug, bet, stāv uz vietas.
Īstenībā, ņemot vērā mūsu politiskās elites absolūtu nespēju un nevēlēšanos cīnīties ar korupciju, ēnu ekonomikai būtu jāaug.
0
Ebenemezers-3 13.05.2015. 11.34
punkts viens : mums vairaak krievu , viennoziimiigi sheemotaaji uz augstaako , lielaakie kukuļotaaji , punkts divi: kraapnieciskajaas sheemaas iedzen mantkaariigos iereed;nus , piemeeram jezdakova , kur tagad ir , neko nezinam , punkts trīs: ar deputaatiem un augstiem iereedņiem saistiito radu bizness, punkts triis : nolobeetais ( sasheemotais) buuvnieciibas bizness, beidzot punkts 4: mazais bizness, frizeetavas , zobaarstnieciiba , autoserviizi , tad briinaas ka nav naudas ne ceļiem , ne aizsardziibai , ne tiem iereedņiem kuri straadaa bezpeļņas iestaadees , kaa skolaas , pliicijaa , pažarniekos , videejais slaanis veidojas no kraapniekiem , zemaakais sliikst arvien dziļaak nabadziibaa , ļaudis pamet valsti , nesaprotu ar ko nodarbojas valdiiba , valsts attiistiibai nemaz neseko , galvenais palikt amatos , bet beigsies un arii lielaas penzijas vietaa varees prasiit pabalstus ,
Aizmirsu piebilst , ka valsts nozadzee… pardon oligarhi , sakaartojuši likumdošanu sev piemeerotu , lai nevar iemest cietumaa , … kaa vecaa dziesmaa dzidaaja ,tie zelta rubuļi , tie valda pasauli , pie mums neviens nodokļu nemaksaataajs cietumaa nav ieseedinaams ,tie dziivo cepures kuldami, kautgan citur pasaulee ir otraadi.
1
edge_indran > 13.05.2015. 12.17
——-Ebenemezers:”(..) pie mums neviens nodokļu nemaksaataajs cietumaa nav ieseedinaams ,tie dziivo cepures kuldami, kautgan citur pasaulee ir otraadi.”
===============================================================================
Ne jau tāpēc A.Lembergs 1990.g.4.maijā deklarāciju parakstīja, lai turpinātos totalitāriem režīmiem raksturīgā prakse. Paldies dievam, joprojam dzīvojam liberālā valstī, tāpēc banksteri vēl nevar visu izkontrolēt.
0
traductrice 13.05.2015. 11.44
kamēr valsts būs mierā ar to, ka visus būvniecības iepirkumus izlobē 3 kompānijas, kas ir plaši specializējušās visos iespējamos darbos un ir ar miljoniem lielu “pieredzi” apgrozījuma ziņā, bet bez neviena darbinieka un tehnikas, kamēr atbildība (un ne tikai “morālā”) par apakšuzņēmēja darbu automātiski negulsies uz ģenerāluzņēmēja pleciem, kamēr pastāvēs 10x pakāpju vertikālā hierarhija, kur reālo darbu veic no visas Latvijas ss.lv sakasītie strādnieki – un tā ir tā milzīgā armija, kas saņem aplokšņu algas, taču tās ir niecīgas, jo jāpabaro taču visi 9 augstākie līmeņi – tikmēr nekas nemainīsies.
1
+1
-1
Atbildēt
@edge_indran > traductrice 13.05.2015. 12.27
——–
“Katru dienu Latviju pamet 39 iedzīvotāji,…” http://www.la.lv/sudraba-kritize-varas-attieksmi-pret-sabiedribu-ka-okupetu-cilti/
===============================================================================
Jau nākamgad atsākies “veiksmes stāsts”, tāpēc neo-liberāļu propaganda tikai pastiprināsies:
“….Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks mudina vispirms domāt par Latvijas reģionu attīstību, kas pašlaik stagnē un turpina veicināt cilvēku aizbraukšanu, kā arī neatliekami risināt ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus.”
Jāpacīnās par cilvēkiem http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/japacinas-par-cilvekiem-13942901
0