Informētiem jauniešiem paveras plašākas darba iespējas Eiropas līmenī
9.maijā Eiropas Savienības (ES) valstīs atzīmē Eiropas dienu. Šajā dienā 1950.gadā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans nāca klajā ar plānu, kam bija lemts kļūt par ES pamatu. Kopš 2004.gada Latvija ir daļa no vienotās Eiropas projekta, bet vai mēs patiešām zinām un izprotam ES?
Šogad par Eiropas Savienības notikumiem ir dzirdams biežāk nekā ierasts, jo 2015.gada pirmajā pusē Latvija ir ES Padomes prezidējošā valsts. Līdz ar ikdienišķajiem jautājumiem par to, cik kas maksā un kur noteikti satiksmes ierobežojumi, masu medijos ir bijis iespējams uzzināt vairāk arī par to, kas un kā ES pieņem lēmumus.
Īpaši svarīgi, lai Latvijas jaunieši būtu informēti par ES. Izprotot Eiropas jautājumus, jauniešiem paveras plašākas darba iespējas Eiropas līmenī. Un ar to es nedomāju tikai Eiropas brīvā tirgus sniegto iespēju izmantošanu, bet arī apzinātu karjeras izvēli, strādājot Eiropas institūcijās un organizācijās, piemēram, kļūstot par Latvijas interešu pārstāvjiem ES kā institūciju darbiniekiem, lobētājiem vai uzņēmējiem.
Skolās par ES jautājumiem var uzzināt atsevišķos mācību priekšmetos, piemēram, politikas un tiesību, vēstures vai ekonomikas stundās, taču nav speciāla mācību priekšmeta, kas skolēniem sniegtu pilnu izpratni par ES. Tiesa, mūsdienās arī ārpus skolas sekot ES jaunumiem ir pavisam vienkārši. Katrai institūcijai ir sava mājas lapa un konti populārākajos sociālajos portālos. Arī svarīgākajiem notikumiem ir atsevišķi sociālo mediju konti, piemēram, 2015.gads ir pasludināts par Eiropas gadu attīstībai, un par iniciatīvas notikumiem var uzzināt gan no sociālo portālu kontiem, gan speciāli tam veltītā mājas lapā.
Ērts ES jautājumu izzināšanas veids ir nevalstiskā sektora veidotie projekti un ES institūciju piedāvātie ES jautājumu izzināšanas konkursi. Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā katru gadu aicina skolas piedalīties konkursā „Euroscola”, kura uzvarētāji viesojas Eiropas Parlamentā Strasbūrā. Tikmēr Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā rīko „Eiropas eksāmenu”, kas šogad norisināsies jau otro gadu. 8.maijā tiešsaistē www.esmaja.lv ikviens Latvijas iedzīvotājs un jo īpaši skolēni aicināti parādīt savas zināšanas par ES un cīnīties par iespēju doties uz ES „sirdi” Briseli vai iegūt citas vērtīgas balvas.
Sekojot līdzi sociālajos portālos publicētajai ES jautājumu informācijai, ir iespējams uzzināt ne tikai par konkursiem, bet arī par tām iespējām, kādas ES piedāvā jauniešiem zināšanu, pieredzes un iniciatīvas attīstīšanai. Zināmākā no tām ir programma „Erasmus+”, kurā kopš 2014.gada ir apvienotas visas Eiropas Savienības atbalsta programmas izglītības, jaunatnes un sporta jomā. Cita aktuāla iespēja ir Eiropas Komisijas iniciatīva „Jauniešu garantija”. To var izmantot arī ikviens Latvijas jaunietis, kurš nestrādā un nemācās, bet vēlas atrast darbu. Jauniešiem tiek piedāvāts atbalsts darba meklēšanā, pamatprasmju apgūšanā un karjeras konsultācijas, kā arī dalība konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, par ko vairāk var uzzināt adresē www.jauniesugarantija.lv.
21.gadsimts mums sniedz daudz iespēju zināt vairāk un uzzināt ātrāk, tomēr ir jāatceras, ka katram pašam ir jārūpējas par savām interesēm un jāmāk izmantot pieejamās iespējas. Jo vairāk jaunieši zinās par ES, jo pilnvērtīgāk viņi zināšanas varēs izmantot savā un arī Latvijas labā.
Autors ir vecākais valdes loceklis jaunatnes organizācijā „Klubs „Māja” – jaunatne vienotai Eiropai”
Komentāri (23)
aivars15 09.05.2015. 21.36
‘Eiropas lietas’ ir pārāk vispārīgi, cilvēki neinteresējas par kaut ko vispārīgu, piemēram ‘Latvijas lietām’, bet gan to, kas viņus skar un patīk tieši. Piemēram, hokejs, alus brūvēšana, mūzika, zemes iegūšana būvniecībai, ekoloģiskā pārtika, ceļošana.
Līdzīgi ir arī ar ‘Eiropas lietām’. Raksts ir par jauniešiem, kuru tiešās interesēs ir zināt par ERASMUS. Aktīvākie var interesēties par ES grantu programām nevalstiskām organizācijām, un uzņēmīgākie par biznesa atbalsta programmām.
0