Ar vērienīgiem koncertiem maijā atklās Dzintaru slēgto koncertzāli
Pēc triju gadu restaurācijas un rekonstrukcijas darba šomēnes, 20.maijā, ar koncertiem tiks atklāta 1936.gadā celtā vēsturiskā Dzintaru koncertzāles mazā zāle. Pēc arhitektu Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta būvētā zāle ir vienīgā koncertzāle Latvijā, kas iekļauta kultūras kanonā.
Šo unikālo Jūrmalas koka arhitektūras pērli, kas ar mākslinieka Anša Cīruļa sienu gleznojumiem ir iekļauta arī valsts nozīmes mākslas pieminekļu sarakstā, tagad veido vecā un jaunā apvienojums – restaurēta ne tikai vecā koncertzāles ēka, bet pazemē, respektējot Jūrmalas apbūves prasības, izbūvēti papildu 1500 kvadrātmetri telpas, ierīkotas mākslinieku grimētavas, plaša garderobe apmeklētājiem, labierīcības un tehniskās telpas.
Ar plašajām pazemes telpām un labierīcībām, kā arī grimētavām ar dušas un atpūtas telpu māksliniekiem droši vien tagad būs apmierināts arī komponists Raimonds Pauls, kurš pirms dažiem gadiem vēl “Jaunā viļņa” laikā šķendējās, ka māksliniekiem nav pat kārtīgas tualetes telpas Dzintaru koncertzālē.
Apjomīgie restaurācijas un rekonstrukcijas darbi galvenokārt bija saistīti ar pagrabstāva izbūvi piecu metru dziļumā. Pagrabstāvs ir izbūvēts zem esošās vēsturiskās koncertzāles ēkas.
Atjaunotajā koncertzālē, ko piektdien izrādīja medijiem, izbūvēta unikāla un Latvijā patlaban vienīgā īpaši projektētā transformējamā grīda un krēslu sistēma ar 460 skatītāju vietām. Ir arī divi klavieru pacēlāji un īpaša instrumentu glabātuve pagrabstāvā, kas līdz šim nebija, stāstīja koncertzāles direktors Guntars Ķirsis. Tagad koncertzāles klavieres varēs uzglabāt konstantā temperatūrā, kas līdz šim nebija iespējams, tāpēc klavieres „ieziemoja”, bet pavasarī tās izskatījās kā „ar temperatūru slims cilvēks”, stāstīja Ķirsis, priecājoties, ka tagad mūzikas instrumenti tiks uzglabāti pareizā temperatūras režīmā.
Savukārt arhitekte Māra Ābele no arhitektu biroja „Jaunromāns un Ābele”, kas izstrādāja koncertzāles rekonstrukcijas projektu, skaidroja piebūves koncepciju – jauno telpu apdarē izmantoti finierēti gaiši koka paneļi, dabīgā akmens plāksnes un stikls, kas skatītājus un klausītājus no ieejas foajē gaišām telpām pa kāpnēm pakāpeniski aizved uz restaurēto „Art Deco” zāli, kas ir tumšāka. Tas darīts tāpēc, lai skatītājs pakāpeniski ienāktu no gaismas tumšākajā telpā, acīm pierodot pie apgaismojuma maiņas.
Dzintaru koncertzāle ir labākā zināmā pirmskara akustiski projektētā telpa Latvijā un tiek uzskatīta par Aleksandra Birzenieka akustiķa un arhitekta meistardarbu. Otrs koncertzāles arhitekts ir Viktors Mellenbergs.
Piektdien sapulcējušies celtnieki, koncertzāles un Jūrmalas vadības pārstāvji norādīja arī, ka nākamais, kas būtu jāpaveic, ir 1962.gadā uz dārza pusi piebūvētās vasaras koncertestrādes uzlabojums. Tās autors ir Latvijas arhitektūras klasiķis Modris Ģelzis.
Dzintaru koncertzāles restaurācijā, kas sākta 2012.gadā, Jūrmalas pilsēta ieguldījusi vairāk nekā 12 miljonus eiro. Dzintaru slēgtās koncertzāles atjaunošanas darbus veica SIA “Re&Re” pēc arhitektu biroja “Jaunromāns un Ābele” izstrādātā rekonstrukcijas un restaurācijas projekta.
Dzintaru koncertzāles atklāšanas programmu varat atrast šeit.
Komentāri (23)