Liela daļa jauniešu izrāda pilnīgu intereses trūkumu par politiku
Lai arī pārsvarā mazākumtautību skolu skolēni Latvijā apgūst izglītību skolās ar krievu mācībvalodā, viņi sevi bieži vien neidentificē kā krievus un nejūtas piederīgi Krievijai, liecina biedrības “Ascendum” atbalstītā pētījuma “Mazākumtautību skolu skolēnu identitāte un piederība Latvijai” rezultāti.
Pētījumu piecu mēnešu garumā veica Māra Laizāne, noskaidrojot mazākumtautību skolu skolēnu viedokli par sabiedrībā ilgstoši pastāvošajiem stereotipiem, kas skar viņus un viņu piederības sajūtu Latvijai.
Pētniece arī secinājusi, ka tajā pašā laikā mazākumtautību skolēni nejūtas arī kā latvieši, jo uzskata, ka tas ir “asiņu” jautājums – par latvieti var piedzimt. Šie divi iemesli rada ne vien atsvešinātību no valsts pamatiedzīvotājiem un politikas, bet arī atstumtības sajūtu kopumā.
Skolēni sevi identificē kā piederīgus Latvijai un biežāk pielietotā pašidentifikācija viņiem ir “Latvijas krievvalodīgais”, norādīts pētījumā. Mazākumtautību skolēni identificē sevi kā atšķirīgus no Krievijas krieviem. Skolēni, kuri pašidentificē sevi kā “krievus”, to dara ģimenes tradīciju un vēstures kontekstā, ne kā savas pašreizējās realitātes apzīmējumu.
Latvijā gan latvieši, gan mazākumtautību pārstāvji identificē sevi kā pretstatu otrai grupai, taču atpazīst sevi galvenokārt pēc dzimtās valodas. Vienotas, apvienojošas identitātes nav, kaut mazākumtautību skolēni atzīst savu piederību Latvijai, norāda pētniece.
Tomēr pētījuma rezultāti atklāj, ka mazākumtautību jaunieši ir patriotiski un jūtas piederīgi Latvijai kā savai dzimtenei, īpaši to izjūtot brīžos, kad ir lieli, visu tautu vienojoši notikumi, piemēram, 18.novembra svinības, Dziesmusvētki, Līgo.
Īpaši augsta atsvešinātības sajūta mazākumtautību skolēnu vidū vērojama no politiskā procesa Latvijā. Politiku viņi vērtē kā netīru, korumpētu jomu, politiķus – par personām, kurus neinteresē iedzīvotāji. Liela daļa jauniešu izrāda pilnīgu intereses trūkumu par politiku, norādīts pētījumā. Kā savu politisko izvēli vairums balsstiesīgo definē “Saskaņas centru”, taču izturas pret šo spēku nevienprātīgi – neatbalsta, ka šis spēks netiek ņemts valdībā, bet vienlaikus šaubās, vai tas spēs pilnvērtīgi piedalīties varas darbā vai tikai nodarbosies ar etnisko politiku.
Izrādās, ka nepilsonības problemātika mazākumtautību skolēniem ir maznozīmīga. Pilsonība tiek definēta kā individuāla izvēle un tai tiek piešķirta utilitāra nozīme (proti, kādas iespējas tā dod vai liedz). Savu piederību valstij mazākumtautību skolēni sajūt kā piederības sajūtu zemei vai ģimenei, nevis kā politiskas darbības kategoriju. Krievijas pilsonības pievilcība jauniešu acīs ir ļoti zema (jo tai ir maza utilitāra nozīme – tikai iespēja vieglāk ceļot uz Krieviju, kas vairumam mazākumtautību skolēnu nav nozīmīgi).
Pievēršoties izglītībai, bilingvālās izglītības jautājums tiek uztverts ļoti racionāli, pamatā izglītības kvalitātes nozīmē. Jaunieši izvēlas mazākumtautību skolas, jo vēlas apgūt un kopt savu kultūru, bet tajā pašā laikā svarīgākais ir konkurētspējīgas izglītības iegūšana. Savukārt domājot par izglītošanos nākotnē, jaunieši plāno studēt ārzemēs, tomēr vēlas pēc studijām atgriezties Latvijā.
Mazākumtautību skolēnu galvenais informācijas ieguves avots ir internets, tai skaitā, Latvijas krievu valodas interneta ziņu portāli. Viņi augstu vērtē valodu zināšanas vispār, tai skaitā latviešu valodas zināšanas. Komunikāciju ar latviešiem latviešu valodā uzskata par cieņas izpausmi.
Daļa mazākumtautību skolēnu bilingvālo izglītību neuzskata par labu. Uzskata, ka mācību priekšmetus apgūt citā valodā ir sarežģīti. Tomēr novērojams, ka šī attieksme ir drīzāk novērojama jauniešiem, kam ir vājākas latviešu valodas zināšanas. Tie, kam tās ir stiprākas, nesaredz problēmas bilingvālajā izglītībā. Vienlaikus visi atzīst, ka labas latviešu valodas zināšanas ir nepieciešamas studijām valsts valodā, kuras daudzi apsver.
Tomēr mācību valodas jautājums nav nozīmīgs satraukuma iemesls skolēniem. Daudz būtiskāks ir uztraukums par vispārējās izglītības kvalitāti kopumā.
Visu pētījumu varat lasīt šeit.
Komentāri (48)
eltae 06.05.2015. 14.15
Ja 90-tajos gados būtu pieņemts politisks lēmums par bezmaksas izglītību tikai valsts (latviešu) valodā līdzīga situācija nebūtu izveidojusies.
Par politiķu mīkstčaulību, darbošanos savās personīgajās interesēs, ne tikai izglītības laukā, maksāsim vēl ilgus gadus.
6
edge_indran > eltae 06.05.2015. 14.28
——–
Ukrainā jau tādu likumu pieņēma – tagad maksā augstu cenu: – Krima, Donbass….:
“На Украине отменили закон о региональном статусе русского языка,” 23 февраля 2014 http://lenta.ru/news/2014/02/23/language/
0
edge_indran > eltae 06.05.2015. 15.00
——-Bet egde, nemels niekus, jo Ukrainā pieņēma divu valsts valodu lietošanu…
===============================================================================
Tagad var pieņemt kaut vai trīs un vairāk valodu….
http://toloka.hurtom.com/photos/1211181925112760_f0_0.jpg
0
Bet > eltae 06.05.2015. 17.37
Starp citu, Egde, ukraiņi ar krieviem tīri labi sapratās kaut krievi runāja krieviski un ukraiņi ukrainiski, bet saprata. ja netici paskaties ukraiņu TV!
Bet, redzi, Putinam vajadzēja janukoviča Ukrainu un iesūtīja savējos krievvalodīgos … un kas notiek!
Ukrainas armijā cīnās gan krievi un ukraiņi, bet krievvalodīgie karo pret Ukrainas brīvību!
0
Bet > eltae 06.05.2015. 14.17
pilnībā piekrītu!
0
Bet > eltae 06.05.2015. 14.54
egde, nemels niekus, jo Ukrainā pieņēma divu valsts valodu lietošanu, bet krieviem nekad nav diezgan, kā jau parasti: ienāk citā valstī un prasa sev priekšrocības
0
Ebenemezers-3 > eltae 06.05.2015. 14.56
es Jums šai jautaajumaa piekriitu , pats cik reizes esmu uzsveeris , ka lielaakaa kļuuda bija taa ka uzreiz peec neatkariibas pasludinaašanas nenolikvideeja krievvalodiigo skolas ,krievi tai briidii bija uz to gatavi , jo saprata ka tajaa briidii jau nonaakuši aarzemees, tagad vesela paaudze izaudzinaata kaa krievijas patrioti , tiiraakaa interfronte , maajaas viņiem tiek skalota krievijas propaganda gan no vecaakiem , gan televiizijas
0
traductrice 06.05.2015. 14.03
Jaunieši izvēlas mazākumtautību skolas, jo vēlas apgūt un kopt savu kultūru.
—-
1) skolu pārsvarā izvēlas vecāki. Sasniedzot jaunieša vecumu, var izvēlēties labākajā gadījumā vidusskolu.
2) kas ir tā SAVA kultūra, kuru viņi vēlas kopt? Jautājums saistībā ar apgalvojumu, ka nejūtas piederīgi Krievijai un ir Latvijas patrioti. – sava Krievijai un Latvijai nepiederīga kultūra?
Par bilingvālo izglītību jau ne reizi vien izteicos. Ja krievs būtu gājis latviešu bērnudārzā, viņš 1. klasē pat nezinātu, ka ir bilingvāls – vienkārši runātu 2 valodās un netulkotu terminus “uz dzimto”
1
nomale > traductrice 06.05.2015. 15.07
…Jaunieši izvēlas mazākumtautību skolas, jo vēlas apgūt un kopt savu kultūru….
————————————
…un izkopt no sevis krievvalodīgo, kurš tik vien prot, kā izsmiet jebkuru citu kultūru.
0
Valdis Eiserts 06.05.2015. 14.46
Mazākumtautības pārstāvis iet krievu skolā lai izkoptu savu kultūru – 4. maija deklarācijas 25. gadā mēle neraisās to par rusifikāciju nosaukt.
20
+1
-3
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+5
-3
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
+7
0
Atbildēt
+8
-1
Atbildēt
@edge_indran > Valdis Eiserts 06.05.2015. 15.02
——-
Kultūra vai nu ir – vai tās nav.
http://www.jumava.lv/media/k2/items/cache/90c8a860751b252e58c26f97e05856c4_S.jpg
0
v_rostins > Valdis Eiserts 06.05.2015. 21.49
aivarsk
Patiesībā tas, kas sadarīts ir nevis 4.maija, bet 9.maija republika
————-
Patiesībā 4/9 maija republika, jo abām 18 novembra republika kā kauls rīklē.
0
nomale > Valdis Eiserts 06.05.2015. 18.16
Ēriks. Nu gan salīdzināji:/ Talsos pat visdrūmākajos padomju laikos 90% bija latvieši. Pamēģini sapludināt vidusskolniekus Bolderājā! Varbūt ar bērniem (kaut arī pusaudžiem) labāk neeksperimentēt?
0
nomale > Valdis Eiserts 06.05.2015. 15.58
Kalvis Apsītis. Ui, labāk ne! Vai nu no bērnudārza visi kopā vai arī lai atsevišķi līdz vidusskolas beigām. Ja mēģinās sakabināt kopā divas dažādas pasaules būs elle!
0
Ēriks > Valdis Eiserts 06.05.2015. 15.59
Vidusskolā jau iet daudzmaz inteliģenti cilvēkbērni.
0
Kalvis Apsītis > Valdis Eiserts 06.05.2015. 15.36
>>> Andrejs: Mūsu valstī iek tērēta baigā nauda, lai it kā uzturētu skolas aš 11 valodās, bet vienalga tiek audzināti svešas valsts patrioti.
===========
Jūsu stāsts ir skaists bet, diemžēl, neatbilst faktiem. Sk. http://izm.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/statistika-par-visparejo-izglitibu/2014-2015-m-g (sk. tabulu “Izglītojamo skaita sadalījums pēc apmācības valodas vispārizglītojošajās dienas apmācības programmās 2014./2015.m.g.”) . Latvijā vispārizglītojošajās skolās apmācībai tiek izmantotas tikai 7 valodas (nevis 11!) – latviešu, krievu, poļu, ukraiņu, baltkrievu, angļu un franču. Tomēr daudzām valodām attiecīgajās programmās ir neliels skaits apmācāmo. Vairāk par tūkstoti skolēnu mācās tikai 3 valodās – latviešu (142 tūkstoši), krievu (55 tūkstoši) un poļu (1 tūkstotis).
PSRS okupācijas laikā izglītību varēja iegūt tikai divās valodās – pārsvarā visu mazākumtautību pārstāvji mācījās krieviski. Ar ko šāda pieeja būtu labāka? Manuprāt, daudz labāks risinājums – arī nelielo mazākumtautību skolēni var skolā teicami apgūt savu dzimto valodu, netiek uzspiesta pārkrievošana. Un vienlaikus – valsts kopumā virzās uz integrētām skolām, kurās dažādu tautību bērni var pārsvarā mācīties visi kopā – latviešu valodā (vismaz 7.-12.klasēs).
0
nomale > Valdis Eiserts 06.05.2015. 16.04
Vidusskolā tieši notiek hormonu vētras un galvenā cīņa par vietu zem saules.
0
vvilums > Valdis Eiserts 06.05.2015. 20.13
Tieši tā. Pirms neilga laika biju šokēts, kad bērnudārzā atsevišķā grupiņā viss krieviski un pat ne bilingvāli tika notikušas nodarbības. Ilgi nevarēju aptvert, ka tik liela aplamība var būt pieļauta mūsu izglītības sistēmā.
Tas bija pašvaldības bērnudārzs.
0
Kalvis Apsītis > Valdis Eiserts 06.05.2015. 17.28
>>> Lai gan tās ir detaļas, tomēr – kur palikušas igauņu un lietuviešu skolas?
Vai ievērojāt, ka jau kādu piekto gadu palielinās krievu skolēnu skaits salīdzinot ar latviešiem?
========
Ir arī mācību iestādes Rīgas Lietuviešu vidusskola un Rīgas Igauņu pamatskola – bet tajās mācību valoda ir latviešu. Lietuviešu un igauņu valodas tur ir mācību priekšmeti. (Līdzīgi arī Rīgas ukraiņu vidusskolā, kaut arī tur ukraiņu priekšmetu bloks ir lielāks.) Krievu plūsmās skolēnu skaits pieaug, iespējams, demogrāfisko “bedru” dēļ. Bija visai maz krievu jauniešu, kas dzimuši 90-to gadu sākumā – jo tolaik ļoti daudzi jaunākās paaudzes krievi brauca prom no valsts. Savukārt pašlaik skolās mācās tie bērni, kas dzimuši jau 90-to gadu pašās beigās vai 00-to gadu sākumā, kad šādas bedres nebija. Nu un vēl – 2004.g. reforma (visādas interfrontistu akcijas) radīja vecākos bažas par krievu skolu izglītības kvalitāti; iespējams, tagad viņi atkal vairāk izvēlas krievu skolas. Varbūt arī uzturēšanās atļauju tirgošana šo procesu iespaido; bet krievu skolēnu īpatsvars sāka pieaugt arī pirms masveida TUA.
>>> Nomale: Ui, labāk ne! Vai nu no bērnudārza visi kopā vai arī lai atsevišķi līdz vidusskolas beigām. Ja mēģinās sakabināt kopā divas dažādas pasaules būs elle!
===========
Runājot par bērnu kopīgu mācīšanu – iespējams, taisnība: jāsāk jau no bērnudārza. Bet vārds “nekad” man nešķiet iepriecinošs, jo tad faktiski par valsts naudu tiek mākslīgi veidota divkopienu sabiedrība. Tas jau ir viens no uzturēšanās atļauju tirgotāju argumentiem – ka Latvijā var dzīvot ar vienu pašu krievu valodu un pat bērnus laist krievu skolās. Manuprāt, šāda pašizolācija nav nekas labs.
Par “elli” arī nevaru piekrist. Manuprāt, skolām ir jāgatavo adekvātai pasaules bildei – visai tai pasaulei (vismaz informācijas/kultūras jomā), kas gaida jaunieti pēc skolas beigām. Ja mākslīgi izveido kaut kādas vietiņas ar “dzidrinātu realitāti”, kurā skan tikai krievu valoda un tiek godināts 9.maijs (vai arī otrādi) – tad nekas labs tur nevar sanākt. Izņēmums varētu būt Daugavpils, jo tur skolas ir vienīgās latviskuma saliņas.
0
Ēriks > Valdis Eiserts 06.05.2015. 16.03
Ja vidusskolās apvienotu krievus ar latviešiem,būtu iespēja tikt vaļā no tādiem skolotājiem un kaitīgās atmosfēras.
0
Ēriks > Valdis Eiserts 06.05.2015. 15.57
Pat PSRS laikos ko tādu darīja,biologiem pirmos divus gadus krievi un latvieši bija atsevišķi,kad dalīja zoologos,botāniķos utt.,visus salika kopā,un nekāda vaina,visi mācījās latviski.
0
Ēriks > Valdis Eiserts 06.05.2015. 18.47
Labi,Bolderājā nevajag,bet tur,kur latviešu bērni ir skaitliskā pārsvarā?Pētījums taču parādot,ka krievvalodīgie skolnieki nejūt saistību ar Krieviju,bet Latvijā jūtas atstumti.
0
nomale > Valdis Eiserts 06.05.2015. 19.04
Ēriks. No bērnudārza latviešu skolās, latviskā vidē, ar iespējām pēc izvēles pastiprināti mācīties krievu valodu un literatūru. Viss! Nav jārīko nekādi eksperimenti!
0
Ēriks > Valdis Eiserts 06.05.2015. 18.02
Mums Talsos sen jau nav ne krievu skolas ne klases.Tiesa,te krievvalodnieki ir stipri maz,kad pats gāju skolā,mums bija divas latviešu klases ar 30 skolniekiem katrā + viena krievu klase ar skolniekiem 15.Tas viss ir saplūdis bez jebkādām direktīvām un norādēm no augšas.Talsos pēdējoreiz krievu valodu uz ielas dzirdēju,kad ziemā vienreiz bij uzkritis sniegs.
0
aivarsk > Valdis Eiserts 06.05.2015. 16.04
Andrejs, palielinās krievu skolēnu skaits salīdzinot ar latviešiem? Vienotības TUA programmas sekas, vai cits iemesls
———————-
Nu viņi taču gaida savas varas atgriešanos!
0
aivarsk > Valdis Eiserts 06.05.2015. 16.05
Ēriks Ja vidusskolās apvienotu krievus ar latviešiem,
—————–
Nu nevar sākt no otra gala!!!!!!!!
Vai nu bērnudārzā, vai nekad!
Nu adopcija arī izdosies labāk, ja notiks ātrāk.
0
aivarsk > Valdis Eiserts 06.05.2015. 16.01
Andrejs,. Interesanti, vai šī tante joprojām vada lielu skolu… :) ???
————-
Un Tu vēl jautā!? Rafaļskis arīnekur nav pazudis! 9. Maijā redzēsi visā košumā.
Patiesībā tas, kas sadarīts ir nevis 4.maija, bet 9.maija republika, jo izdarīts viss, lai saglabātu 9.maiju.
0
andrejs > Valdis Eiserts 06.05.2015. 15.52
Lai gan tās ir detaļas, tomēr – kur palikušas igauņu un lietuviešu skolas?
Vai ievērojāt, ka jau kādu piekto gadu palielinās krievu skolēnu skaits salīdzinot ar latviešiem? Vienotības TUA programmas sekas, vai cits iemesls?
0
guna > Valdis Eiserts 06.05.2015. 18.47
Kalvi, kā mazākumtautības pārstāve (ne krievu) negribu piekrist – lielākā daļa manu tautiešu nemaz neizmanto šīs pāris skoliņas, jo tās atrodas tālu no dzīvesvietas, bet laiž bērnus krievu vai latviešu skolās (prezentācijas slaidā bija viens tāds piemērs). Tāpēc uzskatu, ka mazākumtautību projekts nav efektīvs. Mani tautieši daudz labāk savu valodu vai kultūru varētu kopt svētdienas skolās vai vēl labāk – klasēs ar valodas un kultūras novirzienu, kuras atrastos visā Latvijā nevis tikai Rīgā.
Runāsim atklātu valodu! Šķiet, šī cēlā mazākumtautību skolu sistēma tomēr tika radīta nevis, domājot par Latvijas igauņiem, lietuviešiem, ukraiņiem utt., bet, lai saglabātu padomju laiku privilēģijas krieviem.
0
andrejs > Valdis Eiserts 06.05.2015. 15.14
Reiz kādā diskusijā S.Kalnietei (Vienotība) uzjautāju par ebreju skolu ar apmācību krievu valodā nepieciešamību Latvijā. Viņa kko nomurkšķēja, ka latviešiem pašiem vairāk jārunā latviski un vēl visādu bla, bla…
Mūsu valstī iek tērēta baigā nauda, lai it kā uzturētu skolas aš 11 valodās, bet vienalga tiek audzināti svešas valsts patrioti.
p.s. Vai atceraties sižetu LTV Aizliegtais paņēmiens, kurā kādas Rīgas skolas direktore taisnojās it kā SC pārstāvim, ka tas, ja skolai uzspiedīs (!) Latvijas bruņoto spēku karavīru apmeklējumu, tas viņas audzēkņus nepadarīšot par Latvijas patriotiem, arī jaunsargos viņi nestāšoties. Lai SC šefi neuztraucās… Interesanti, vai šī tante joprojām vada lielu skolu… :) ???
0