Patiesības mirklis • IR.lv

Patiesības mirklis

6
Ieva Ozoliņa.
Ieva Puķe

Saņemot ziņu, ka Malaizijā ir atradies viņas tēvs, 1994.gadā no Latvijas aizbēgušais baņķieris Boriss Osipovs, māksliniece Ieva Ozoliņa izlēma par savu dzīvi veidot filmu

Ieva Ozoliņa (40) uz telefona zvanu atsaucas Žila Verna Rīgas Franču skolā, kur māca keramiku. Brīdī, kad mēģinu ar viņu sarunāt fotosesiju, tiek pabeigts kāds neordinārs projekts – sienas mozaīka, salikta no maziem gabaliņiem. «Ideja – Žila Verna ceļojums apkārt pasaulei, bērni sazīmējuši. Ar pingvīnu, kurš saka: «Bonjour, Jules*!» Domāju, es varētu gulēt uz tās mozīkas, kamēr tā vēl nav pielikta pie sienas, un mani no augšas var fotografēt. Mazi gabaliņi, liktenis… Viss sastājas savās vietās: «Bonjour, es atrodu tēti.»

Uzrakt dzīvi līdz pagrabam

«Taisīju dinamiskās ģeoloģijas ekspozīciju Dabas muzejā. No nulles, pilnīgi tukša telpa, šeit mums vajag vulkānus un zemestrīces!» Ieva atceras kādu 2010.gada dienu, kad atskanēja mammas zvans. ««Zini, ir tāda lieta, viņš ir atrasts.» Tāds patiesības mirklis.» Bijušo TOP bankas prezidentu Borisu Osipovu, kurš 1994.gadā aizbēdzis no Latvijas, Interpols uzgājis Malaizijā, psihiatriskajā klīnikā.

Viņas tēvs, harismātiskais miljonārs, kas vienmēr situāciju spēja vērst sev par labu, dzīvo trako namā? Ieva šo ziņu, kas bija priecīga un skumja vienlaikus, nespēja sagremot. «Ar to galvā braucu uz Jumpravas mākslas skolu, kur strādāju par gleznošanas pasniedzēju. Un lasu Rīgas Laiku: «Ja tu kaut ko nesaproti, taisi par to filmu!» Es pat neatceros, kas to teica, Verners Hercogs varbūt?» Ieva, artistiska un ātra, aizrautīgi smejas. Iespējams, kaut ko izlaižot, stāsta: tā arī darījusi. Mākslas akadēmijas absolvente iestājusies Kultūras akadēmijas maģistrantūrā, režisoros. «Un tiešām, tā bija labi. Taisot filmu, vari domas salikt pa plauktiņiem, jo nākas visu uzrakt līdz pagrabam.» Lai nostādītu balsi un pati spētu ierunāt tekstu, pagājušovasar viņa pieteikusies par gidi Stūra mājā. Arī šī šokējošā pieredze palīdzējusi: daudzas nianses pašas piedzīvotajā vairs nav likušās tik briesmīgas.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu