Kāpēc rīdzinieki joprojām tērē visvairāk?

Atšķirības starp Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecībām pieaug

Baltijas valstu galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu šī gada pētījums rāda – četru cilvēku ģimene, kurā abi vecāki saņem vidējo galvaspilsētā maksāto algu un kura dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā, nerenovētā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē visvairāk – ap 591 eiro mēnesī. Viļņā šie tēriņi ir 513 eiro, bet Tallinā vismazākie – 499 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms ir līdzīgs un, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, saglabājies teju nemainīgs, līdzekļi, kas pēc pamatvajadzību tēriņu segšanas atliek pārējiem izdevumiem, būtiski atšķiras.

Atšķirības pieaug
Pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek 74% ienākumu jeb 1455 eiro, Rīgā – 56% jeb 751 eiro, Viļņā – 59% jeb 723 eiro. Kamēr vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā ir 1342 eiro un Viļņā 1236 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz jau 1953 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ģimeņu ienākumi palielinājušies visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās: visstraujāk Tallinā – par 9% jeb 168 eiro, Rīgā – par 8% jeb 96 eiro. Mērenākais kāpums bijis Viļņā – par 4% jeb 48 eiro.

Tallinas ģimeņu rīcībā esošie ienākumi gūst aizvien lielāku pārsvaru pār Rīgu un Viļņu.

Ir vērojams straujāks vidējās algas pieaugums, zemāks ienākuma nodokļu slogs un lielāks ģimenes valsts pabalsts par katru bērnu, kas Tallinai nodrošina straujāko kopējo ienākumu pieaugumu. Rīgā vērojams mērenāks uzlabojums.

Pārtikai Latvijā visvairāk
Pārtika joprojām ir lielākā mājsaimniecību izdevumu pozīcija visās Baltijas galvaspilsētās. Balstoties uz 2015.gada februārī apkopotajiem datiem Baltijas valstu galvaspilsētu lielveikalos, augstākās izmaksas par optimālu pārtikas grozu ir ģimenei Rīgā – 312 eiro, zemākās Viļņā – 291 eiro. Tallinā par optimālu pārtikas grozu ģimenēm nākas tērēt 299 eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izdevumi par pārtiku ģimenēm Rīgā un Tallinā sarukuši teju par 6%, samazinot tēriņus par teju 20 eiro mēnesī, bet nedaudz – par aptuveni 1% jeb 3 eiro – pieauguši Viļņā.

Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā, cenas samazinājušās visām pārtikas preču grupām, izņemot maizi un graudaugu produktus, kas palikuši dārgāki, un olbaltumvielu pārtikas grupai – gaļa, zivis, rieksti u.c., kas saglabājusi iepriekšējo cenu līmeni. Tikmēr Lietuvā cenas augušas gan piena produktiem, gan olbaltumvielu pārtikas grupai, kā arī citām pārtikas groza sadaļām. Kopumā lielākā daļa pārtikas groza sadaļu visdārgāk izmaksā Rīgā dzīvojošām ģimenēm, izņemot gaļu, zivis, riekstus un taukvielas, kas ir dārgākas Igaunijā, kā arī piena produkti Lietuvā.

Pozitīvi vērtējams fakts, ka samazinās pārtikas izdevumu īpatsvars ģimenes kopējos ienākumos – gada laikā tas sarucis par 4 procentpunktiem, iepriekšējo 27% vietā tagad aizņemot 23% no ģimenes rīcībā esošajiem ienākumiem.

Esam gana tālu no Eiropas Savienības vidējā rādītāja, kas saskaņā ar Eurostat datiem ir 15,6%.

Latvijas iedzīvotājiem izdevumi par pārtiku joprojām ir būtiskākā izdevumu pozīcija, tai pat laikā, salīdzinājumā ar mājokļa un transporta izdevumiem, tā vērtējama kā viselastīgākā – ekonomijas nolūkos tieši uz pārtikas rēķina iedzīvotāji ietaupa, aktīvi izmantojot cenu svārstības un īpašos piedāvājumus. Piemēram, pētījumu kompānijas ”Nielsen” apkopotie dati atklāj, ka preces ar atlaidi veido nozīmīgu daļu no kopējā pārtikas un ikdienas preču tirdzniecības apgrozījuma Latvijā un Lietuvā – vairāk nekā 40%, Igaunijā – vairāk kā 30%. Turklāt akcijās vairāk iegādājas to zīmolu preces, kuras patērētāji jau pazīst un ir iecienījuši.

Īrēts mājoklis – dārgāks
Īpašumā esošā mājokļa izmaksas ir ievērojami zemākas, ja salīdzina ar īrētu vai kredītā pirktu mājokli. Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru mājoklī daudzdzīvokļu mājā, ik mēnesi tērē ap 200 eiro Tallinā, ap 179 eiro Rīgā un ap 158 eiro Viļņā. Lielāko daļu izdevumu veido siltuma un apsaimniekošanas izmaksas, lai gan izdevumi par apkuri visās Baltijas valstu galvaspilsētās samazinājušās par 6,5-9%, veidojot ietaupījumu līdz pat 8 eiro mēnesī.

Salīdzinājumā ar situāciju pērn, izmaksas par ūdens apgādi un kanalizāciju pieaugušas Viļņā par 14% un Rīgā par 25%, kas vērtējams kā nozīmīgākais palielinājums šajā izmaksu kategorijā. Līdzīgu palielinājumu veido elektrības cenu pieaugums Rīgas mājsaimniecībām – 24,7%, kamēr Tallinā un Viļņā dzīvojošām ģimenēm tēriņi par elektrību ir pat samazinājušies par 7-8%.

Visās Baltijas valstu galvaspilsētās ģimenēm visdārgāk izmaksā īrēts mājoklis.

Kopš pagājušā gada īres cenas augušas Rīgā par 15% un Viļņā par 5%. Ierēķinot ikmēneša kredīta maksājumu, mājokļa izdevumi kredītā pirktos dzīvokļos Rīgā un Viļņā ir gandrīz par trešdaļu zemāki nekā īres dzīvokļos – Rīgā par 28%, Viļņā par 35%. Tallinā kredītā pirkta dzīvokļa izmaksas gan ir līdzvērtīgas īrētam, kas skaidrojams ar augstākām nekustamā īpašuma cenām. Daļai ģimeņu šķērslis sava mājokļa iegādei kredītā ir pirmās iemaksas neesamība. Īpaši sarežģīti izveidot uzkrājumus pirmajai iemaksai ir tiem iedzīvotājiem, kuri šobrīd mājokli īrē. Tāpēc īres cenu pieaugums Rīgā un Viļņā šo problēmu aktualizē vēl vairāk. Latvijā situāciju daļēji risina valsts sniegtais atbalsts ģimenēm ar bērniem, kuriem ir regulāri ienākumi, taču nav uzkrājumu pirmajai iemaksai, nodrošinot galvojumu pirmā mājokļa iegādei.

Krasākās atšķirības sabiedriskajā transportā
Rīgā saglabājas visaugstākās sabiedriskā transporta izmaksas, ja salīdzina ar kaimiņu valstu galvaspilsētām – kamēr Tallinas iedzīvotāji sabiedriskajā transportā turpina pārvietoties bez maksas un Viļņā izmaksas ir nemainīgas, Rīgā no pagājušā gada tās augušas par 25%. Ģimene, kurā ir divi pieaugušie un divi nepilngadīgi bērni, pārvietošanās vajadzībām izmantojot sabiedrisko transportu, Rīgā šim nolūkam tērē 100 eiro mēnesī, Viļņā – nepilnus 64 eiro, bet Tallinā sabiedriskais transports ir bezmaksas.

Ja salīdzinām ieguvumus no pārtikas cenu samazināšanās, kas Rīgas ģimenei ir nepilni 20 eiro, redzams, ka sabiedriskā transporta izdevumu pieaugums to pilnībā aizstāj, atstājot ģimenes finanses nulles pozīcijā. Tomēr rīcībā esošo ienākumu pieaugums Rīgā bijis straujāks par transporta un kopējo mājokļa izdevumu kāpumu, kas gala rezultātā pārējiem tēriņiem ģimenes maciņā nozīmē līdz pat 92 eiro vairāk nekā pērn.

Nozīmīgas pārmaiņas neparedz
Salīdzinājumā ar 2014.gadu, finansiālā ziņā tipiskas ģimenes situācija ir uzlabojusies, nozīmējot lielāku rīcībā esošo līdzekļu daudzumu. Tā kā Rīgā un Viļņā dzīvojošajām ģimenēm pēc pamatvajadzību segšanas iztērēta teju puse ienākumu, bet ir vēl gana daudz citu tēriņu – apģērbam un apaviem, saimniecības precēm, medicīnas pakalpojumiem, izglītībai, izklaidei u.c., savu finanšu ikmēneša sabalansēšana un rūpīga plānošana joprojām ir ļoti aktuāla.

Prognozējams, ka arī turpmāk iedzīvotāji aktīvi izmantos iespējas ietaupīt uz pārtikas un ikdienas precēm, iegādājoties tās ar atlaidēm.

Nav sagaidāms, ka turpmākā gada laikā Baltijas valstu galvaspilsētu mājsaimniecību tēriņi par pārtiku, mājokli un transportu varētu būtiski mainīties. Arī šogad novērojām minimālas kopējo izdevumu izmaiņas – atsevišķas pozīcijas uzrādīja kāpumu, citas kritumu, gala rezultātā izlīdzinoties. Rīgā dzīvojošajām ģimenēm sabiedriskā transporta izmaksas veido lielāko pārsvaru pār atbilstīgiem kaimiņvalstu ģimeņu izdevumiem. Līdz ar to arī turpmāk izmaiņas šajā pozīcijā vērtējamas kā ar vislielāko ietekmi salīdzinājumā ar Tallinu un Viļņu.

Pētījums ir turpinājums 2014.gada pētījumam par Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību lielākajām izdevumu pozīcijām pēc ”Swedbank” Baltijas valstu Privātpersonu finanšu institūta radītas metodoloģijas. Pētījumā definētais pārtikas grozs ir veidots, pamatojoties uz Igaunijas Uzturzinātņu asociācijas un Zviedrijas Nacionālā pārtikas dienesta normatīvajām metodēm, nodrošina nepieciešamās uzturvielas un atbilst Baltijas valstu iedzīvotāju ēšanas paradumiem. Datus par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām 2015.gada februārī apkopoja tirgus pētījumu kompānija ”Nielsen”, fiksējot produktu pamatcenas Baltijas valstu galvaspilsētu lielveikalos, kas nodrošina lielāko mazumtirdzniecības apgrozījumu.

Autore Evija Kropa ir ”Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta personīgo finanšu eksperte.