Latvijā ģimenes ar vairākiem bērniem ir pakļautas nabadzības riskiem vairāk nekā jebkur citur Eiropas Savienībā
Latvijā nabadzības risku pieaugums ģimenēm ar vairākiem bērniem ir divreiz lielāks nekā Igaunijā, četrreiz lielāks nekā Dānijā, Somijā, Vācijā, Zviedrijā, kas mūsu kritiskajā demogrāfiskā situācijā nav pieļaujams.
Salīdzinājumam – Igaunijai ar dažādu finanšu atbalsta instrumentu kopumu ir būtiski izdevies šos riskus mazināt un stabilizēt demogrāfisko situāciju. Piemēram, ģimenes pabalsti ir trīs līdz četras reizes augstāki nekā Latvijā, savukārt zemo algu saņēmējiem un nestrādājošiem vecākiem ir daudz augstāki vecāku pabalsti, kā arī papildu bērnu kopšanas pabalsts, bezmaksas pusdienas visu klašu skolēniem, plaša pirmā mājokļa atbalsta politika utt.
Latvijā viens no netaisnīgajiem nabadzības riskiem slēpjas tieši mūs pensiju sistēmā, proti, sievietes ar bērniem vienmēr saņems mazāku pensiju, nekā sievietes, kuras strādā līdzvērtīgu darbu vienlīdz ilgu laiku un nopelna līdzīgu algu.
Taču tieši šo sieviešu bērnu darbs nākotnē un viņu veiktās iemaksas veidos nākotnes pensiju nodrošinājumu.
Var teikt, ka sievietes, kuras devušas nākotnes pensiju sistēmai vissvarīgāko – vairākus nākotnes nodokļu maksātājus, pašas no šīs sistēmas saņems mazāk.
Zinot to, cik bieži darba devēji Latvijā labprātāk izvēlas algot cilvēkus bez bērniem, manuprāt, Nacionālās apvienības pārstāvja Imanta Parādnieka piedāvātā „solidaritātes nodeva” jeb tautā dēvētā “bezbērnu nodeva” ir taisnīgs, tomēr nepietiekams solis problēmas risinājumam.
Proti, iecerētā nodeva tikai pavisam nedaudz samazina nodokļu maksājumus, kas jāmaksā darba devējiem, kuri nodarbina vecākus ar bērniem. Papildus ir nepieciešami vēl citi risinājumi, piemēram, palielinātas valsts iemaksas šodienas jauno māmiņu pensiju kapitālā. Efektīvs risinājums varētu būt īpaša pensiju kapitāla indeksēšana, piemēram, par katru bērnu palielinot to par 5-10%.
Tiesa, tas līdz galam nerisina pensiju problēmu sievietēm, kurām bērni jau ir piedzimuši, un nekādi neiespaido sievietes, kuras jau tagad saņem mazākas pensijas, tam būs nepieciešami papildus risinājumi.
Lai pensiju sistēma būtu ilgtspējīga, strādājošo skaitam ir jābūt vismaz divas reizes lielākam nekā pensionāru skaits. Pretējā gadījumā vai nu pensijas ir ļoti zemas, vai arī nodokļi ir pārāk augsti. Strādājošo un pensionāru skaita attiecības uzlabosies tikai tad, kad Latvijā ilgstoši dzimstība pārsniegs mirstību.
Patlaban pensiju sistēmas situācija vēl ir relatīvi labvēlīga, jo darba tirgū ienāk astoņdesmito gadu un deviņdesmito gadu sākumā dzimušie jaunieši. Taču spriedze pensiju sistēmā pieaugs, kad darba tirgū ienāks deviņdesmito gadu vidū un beigās dzimušie, kuru ir divas reizes mazāk.
Normālai paaudžu nomaiņai ik gadus ir jāpiedzimst 1,5 līdz 1,6% no iedzīvotāju skaita, tādēļ ir būtiski mazināt netaisnīgo nabadzības slogu, ko vecākiem ar vairākiem bērniem uzkrauj Latvijas nodokļu sistēma un vāja ģimeņu atbalsta politika. Pašlaik Latvijā dzimst tikai 1,0-1,1% no iedzīvotāju skaita, tamdēļ ir nepieciešama valsts politikas uzlabojumu turpināšana, līdzīgi, kā to dara Igaunijas jaunā valdība.
Atgādināšu, ka februāra sākumā Parādnieks nāca klajā ar vairākiem priekšlikumiem, lai darbaspēka nodokļu un atvieglojumu sistēma būtu taisnīgāka, objektīvāka un tā būtu saistīta ar valsts ekonomisko izaugsmi.
Parādnieks rosināja mazināt darba devēja iemaksu likmi par 0,59% tām personām, kurām ir bērni. Savukārt personām, kurām bērnu nav un nav bijis, samazinājums būtu 0,09%, jo 0,5% tiktu novirzīti kā solidaritātes likme jeb tā dēvētā bezbērnu nodeva. Vidējai algai tie būtu ap 3,83 eiro mēnesī. Šo iemaksu reāli veic darba devējs, tādēļ iedzīvotāji ietekmi uz finansēm neizjustu, taču ilgtermiņā tas dotu iespēju padarīt pensiju sistēmu taisnīgāku, kaut vai pret māmiņām ar bērniem, kuru pensijas pašreiz ir vidēji par 10% mazākas nekā tām sievietēm, kuras izvēlējušās karjeru.
Tāpat politiķis piedāvā diferencēt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamajiem, balstoties uz minimālo ienākumu līmeni un vidējo atalgojumu valstī. Tādējādi nodokļu atvieglojumi būtu samērojami ar reālo valsts ekonomisko situāciju, nevis „budžeta iespējām” un „politisko” gribu. Nodokļu politika būtu precīzāk mērķēta un atbalstītu nabadzības riskam vairāk pakļautās iedzīvotāju grupas.
Autors ir demogrāfs, profesors
Komentāri (130)
kristaps_freimanis 21.04.2015. 12.40
“Imanta Parādnieka piedāvātā „solidaritātes nodeva” jeb tautā dēvētā “bezbērnu nodeva” ir taisnīgs, tomēr nepietiekams solis problēmas risinājumam”
===
Pasākumu var risināt otrādi, un ļautiņi arī nebūs aizvainoti. Nodokļus ceļ visiem, bet par bērniem piemēro atlaides. Faktiski šī sistēma jau pastāv, var to padarīt vēl izteiktāku.
10
Andris Doveiks > kristaps_freimanis 21.04.2015. 13.06
Atlaides par bērniem nozīmē, ka arī mātei jāstrādā. Tas ir viltīgi piedāvāts :) Cik bērnus dzemdēs un izaudzinās pilnu slodzi strādājoša māte?
Nabadzīgajās valstīs var daudz dzemdēt tādēļ, ka vajag tikai palaist pasaulē ar kreklu, biksēm, sandalēm.
Latvijā jāpanāk tāds pat līmenis, tikai atbilstoši mūsu standartam – bērnam visa sabiedriskā vide par brīvu – bērnudārzs, skola, sports, māksla, medicīna, bet kad vajag, piemest mājoklim, ziemas mētelim, iztikai. Vai to vienlīdzīgi nodrošina diferencēta māmiņu alga? Nē. Vai vispār jādod nauda rokās? Visbiežāk – ļoti neliela daļa.
Šausmas, bet aizdomīgi līdzīgi PSRS :) Jā, un augstāk minētais ir pareizi tikai tiem, kuri uzskata, ka Latvijā ir domogrāfiskā katastrofa un latviešu (Latvijas) tautai ir vēlēšanās šo zemi piepildīt ar saviem pēcnācējiem un sev līdzīgiem. Individuālās un “cilvēktiesības” un “cilvēkizvirtības” tiek izskatītas kā sekundāras.
0
Normunds > kristaps_freimanis 21.04.2015. 16.43
Nodokļus ceļ visiem, bet par bērniem piemēro atlaides
===========
Nodokļus var celt tikai kapitāla pieaugumam, darbaspēkam nodokļus celt vairs nav kur.
0
edge_indran > kristaps_freimanis 21.04.2015. 13.54
———
Ikvienam der iepazīties ar Eiropas Savienības demogrāfijas un migrācijas poļitikas nostādnēm – tad arī Latvijas politikāņu uzvedību varēs labāk saprast.
Could more immigration compensate for Europe’s low birthrate?
Last year, the European Commission issued its 2012 Ageing Report (PDF), warning that Europe needs to start preparing now for a demographic shift towards an older population supported by a shrinking share of people of working age. http://www.debatingeurope.eu/2013/03/13/immigration-europe-demographics/#.VTYr2dKqqko
0
edge_indran > kristaps_freimanis 21.04.2015. 13.18
——–
Šausmas (nekontrolējamā migrācija) jau notiek, bet modernās tautas staigāšanas (globalizācijas) sekas vēl tikai sākam sajust. Itālijā, ja kas, to jau sāpīgāk izjūt….
African Immigrants in Italy
https://www.youtube.com/watch?v=h0RDdJyd-hg
0
kristaps_freimanis > kristaps_freimanis 21.04.2015. 12.46
“ko darīs ar tiem, kas pabalstu dēl vairosies?Un pēc laiciņa bērnus pametīs? ”
===
Tieši tāpēc runa ir drīzāk par atlaidēm, ne pabalstiem (kaut arī bez tiem neiztikt) – nauda pamatā tāpat jānopelna pašam, vien nodokļi būtiski zemāki = ieguvums lielāks.
===
Vairošanās pabalstu dēļ gan tāpat ir diezgan rets pasākums.
0
edge_indran > kristaps_freimanis 21.04.2015. 13.26
——Andris Doveiks:”(..) Latvijā jāpanāk tāds pat līmenis….”
===============================================================================
http://successlab.lv/wp-content/uploads/2012/04/T%C4%81_k%C4%81_strauss_.png
0
edge_indran > kristaps_freimanis 21.04.2015. 14.01
——-
Andris Doveiks:”(..)Šausmas, bet aizdomīgi līdzīgi PSRS :)”
===============================================================================
Вопрос: Очевидно, старые модели управления нуждаются в пересмотре…
Александр Зиновьев: Непонимание этого погубило в конце концов Советский Союз.
Сверхобщество и процесс глобализации.
http://gtmarket.ru/laboratory/publicdoc/2007/2490
p.s.
“Ziepes” briest – Eiroparlaments šausmīgi atgādina 1989.g. PSKP konferences un kongresus….
“Странное ощущение от просмотра №2: с какими евродепутатами я ни говорил, у всех одна и та же проблема. В душе они ощущают свою глубокую никчемность в системе Евросоюза. Да и саму никчемность Евросоюза — тоже. Все депутаты ЕП в душе — глубокие евроскептики. Но на публику им надо показывать обратное. Иначе нафиг они нужны? Можно, конечно, просто разъяснять решения Европарламента в стиле «так получилось». Но тогда интриги не будет…
http://imhoclub.lv/ru/material/mamikin_bez_evropejskoj_cenzuri#ixzz3XwN9O2j8
0
Andris Doveiks > kristaps_freimanis 21.04.2015. 17.59
edge_indran ——Andris Doveiks:”(..) Latvijā jāpanāk tāds pat līmenis….”
edge, tu neizskaties tik glups, lai nesaprastu manu domu pie citāta (burtiskam lasītājam tas tiešām nav veiksmīgi uzrakstīts), un to, ka Tavā bildītē patiesībā IR Lavijas līmenis bez pēdiņām.
Ja gribēji pajokot, varēji kaut ko ne tik skumju izmantot :)
0
Bet > kristaps_freimanis 21.04.2015. 12.43
Jā, tas ir labs ierosinājums un noteikti ņemams vērā! Bet, ko darīs ar tiem, kas pabalstu dēl vairosies?Un pēc laiciņa bērnus pametīs?
0
kristaps_freimanis > kristaps_freimanis 21.04.2015. 13.26
” Atlaides par bērniem nozīmē, ka arī mātei jāstrādā. Tas ir viltīgi piedāvāts”
===
Drīzāk jau vienam no vecākiem. Nekā viltīga neredzu.
0
Ebenemezers-3 21.04.2015. 08.45
kur ņemt naudu pabalstiem , ja mums taas totaali truukst , aciimredzot igauņiem mazaaka mellaa ekonomika , mazaaks iereednieciiibas slogs , jo viņiem naudas paliek pabalstiem un arii 2%tiigo iemaksu NATO šie mieriigi pilda , bet muusu valsti paarņeemis eenu ekonomikas maakonis , apskatiisim to no ģeopolitiskaa viedokļa , Latvijaa saliidzinot ar Igauniju un leišiem ir visvairaak krievvalodiigie , piebildiišu , ka neesmu baismiigs rusofobs , bet esmu noveerojis tendenci , ka tieši šii diaspora vairaak cenšas izvairiities no nodokļu iemaksaam , sheemojot savu uzņeemeejdarbiibu , taapat koruptiivie daruiijumi , principaa viss kas veicina eenu ekonomiku lielaakaa daļa arii naak no turienes, arii par dziivošanu daudzdziivokļu dziivojamajaas maajaas lielaakie paraadnieki , kaut braukaa ar mersedesiem….tgad luudzu miinusus
27
vvilums > 21.04.2015. 13.14
to klusais.
Šķēles faktors privatizacijā- Šķēle nebija sliktākais saimniekotājs, būtu daudz sliktāk ,ja privatizētu zaglīgie rašisti. Vai kaut vai kāds saimniekot nepratējs Mēle, Dēle utt. Cits jautājums, ka uzkurinatā masu skaudība saimniekošanai neradīja labvēligu atmosfēru.
Uz gāzi gridā un nevis uzkrājumiem ar saucieniem “saeimu nost” agitēja pirmām kārtām arodbiedrības ar pensionāriem un tiem pieslējušies politikāņi kā Repše un viņa komanda.
0
vvilums > 21.04.2015. 16.19
Zane, kuri ir tie kas zog? Privatizēšanas procesu tu taču nesauc par zagšanu. Un ja zog, tad prokuratūra vismaz ierosina krimināllietu.
0
vvilums > 21.04.2015. 19.40
Zanei
Tas ka kaut ko noprivatizēja pēteris vai andris kaut arī ne pārāk ētiskā veidā man neliktos kā zakšana,jo kādam jau tā kopējā manta bij jāatdod,un es noteikti tas nevarētu būt bijis. Drīzāk valsts parāda uzaudzēšana neskaidrām vajadzībām dèļ kuriem ik gadu apt.200 milj. jāmaksā procentos un dēļ kuriem trūkst nauda daudzbērnu ģimenēm vai armijai uzskatāma manā sapratnē par zakšanu.
0
vvilums > 21.04.2015. 16.27
klusais- Šķēles saimniekošanas modelis paredz administratīvā resursa izmantošanu …
Kāpēc gan administratīvais resurss nevarētu kādam palīdzēt saimniekot? Kāpēc gan kāds nevar kaut ko tirgot, jo it sevišķi ja riņķī visiem skauž?
0
vvilums > 21.04.2015. 16.35
andrejs Piekrītu par štokiju un Pabriku, bet nāk bilde prātā kā Repše ,sāvēdams uz saeimas kāpnēm ,piebalsoja naudu prasošam pūlim -” saeimu nost …”
0
andrejs > 21.04.2015. 14.08
Uz gāzi gridā un nevis uzkrājumiem ar saucieniem “saeimu nost” agitēja pirmām kārtām arodbiedrības ar pensionāriem
————-
KO? :) Tie bija no TP atšķēlušies “sociāldemokrāti” štokijs UN Pabriks, kas dažus mēnešus pirms krīzes sākuma bija sarīkojuši referendumu par pensiju palielināšanu. Repše nekad nav spiedis gāzi grīdā.
0
Normunds > 21.04.2015. 09.13
Nauda valstij ir, bet mūsu jenotu plutokrātu valdīšanai ir citas prioritātes – gaismas pils, biodegvielas subsīdijas, air baltic, TUA, Liepājas metalurgs utt.
0
Andris Doveiks > 21.04.2015. 12.51
Jā, ASV, Lielbritānija, viņiem rūp… :)
http://www.youtube.com/watch?v=97nAvTVeR6o
http://www.youtube.com/watch?v=cXgdMmYG8aU
0
vvilums > 22.04.2015. 00.26
Zane ,bet 2007. gadā mēs vēl bijām Igaunijas pozīcijās,apt.10 % no IKP. Mans jautājums.Kur bez Parexa glābšanas valsts ir tērējusies,ka ārējais parāds ir tik strauji pieaudzis -tagad 40%? Ja mēs šodien varētu nodrošināt 2% aizsardzībai, nedaudz demogrāfijas uzlabošanai kā igauņi es te lieki neceptos.
0
vvilums > 22.04.2015. 00.47
Klusais
Neesmu informēts par kaut kādām nelukumībām.Ja tavā rīcībā ir kaut kas,tad iesniedz tiesībsargājošām institūcijām.
0
zanE. > 22.04.2015. 00.53
…vvilums….atver norādīto saiti un iepazīsties…
…taču…lasot Tavus komentārus – nepārsteidz, ka Tev nerodas jautājums, kāpēc treknajos gados no 2007.gada līdz 2009.gada krīzei – valsts parāds no 7% pieauga līdz 30% no IKP…bet krīzes laikā tas pieaudzis tikai par 10%…
0
Mārtiņš Kriķis > 21.04.2015. 20.58
Salīdzinājumi ar ASV ir sarežģīta lieta—viņiem ir ārprātīgs valsts parāds, un sociālajai sistēmai arī paredz krahu, IIRC. Bet par bērniem runājot, tieši jau par viņiem neko nemaksā, gluži otrādi, var nākties savus $10K atdot par dzemdībām vien, ja nav veselības apdrošināšanas. Taču pēc tam gan nodokļu atlaides ir ievērojamas. Pavisam maznodrošinātajiem arī pabalsti. Par to lielākās daļas dzīvošanu no rokas mutē gan nesapratu—vai ar to ir domāta dzīvošana uz kredīta? Tas dzīvē nebūt neizskatās tik peļami, lai arī mēdz švaki beigties nekustamā īpašuma krīžu laikos u.tml. gadījumos. Un kas bija domāts ar darba laiku? Mazāk brīvdienu? Tas ir pareizi.
0
klusais > 21.04.2015. 09.40
Bet – izglītības sistēmas sakārtošana ietver plašāku jēdzienu un pasākumu kopumu :)
0
Bet > 21.04.2015. 09.52
Ebenemezer! Piekrītu, un ar šausmām skatos cik Latvijā ir augstskolu, un cik tās apvienojot var ietaupīt līdzekļus kaut vai uz administrēšanu. Vakar nejauši uzzināju, ka Romas universitatē ir vairāk nekā 100 000 studentu!
Mums bija atbraukuši nesen radi no ASV un uzzināju cik radu meitenei skolēnu ir skolā. uzmini? Veseli 5 tūkstoši, kurus saved skolā ar skolas autobusiem, kuri ir skolai vismaz 30 gabali! Lūk, un ASV neraud TV, ka katram skolniekam pienākas viens skolotājs. Lūk, ekonomiska domāšana un darīšana un tad arī naudas būtu diezgan, nevis katrā ciemā pa vidusskolai ar 30 skolniekiem! Kad vienreiz tas beigsies- noriebies tās gaudas klausīties, ka skolotāji ir pārstrādājušies. Liekēžu bars, kas mani sanikno!Viņiem vēl izdienas pensija svajagot!Kas tad tās pelnīs?
0
Bet > 21.04.2015. 09.29
Ebenemezer, ja mums vienreiz par visām reizēm tiktu sakārtota izglītības sistēma, un netiktu bezjēgā izšķērdēta tur nauda ,ražojot visādus sabiedrisko attiecību muldētājus, politologus, ekonomistus uzņēmējdarbības nespeciālistus uut, un sakārtotu skolu tīklu ar kaut cik pieklājīgu skolotāju un skolnieku skaitu, tad naudas būtu pietiekami arī ģimenēm ar bērniem.
ASV, cik zinu, neko nemaksā par bērniem un cilvēki tāpat strādā no rokas mutē lielākā daļa, bet bērnu netrūkst!Un darba laiks tad ASV kāds???
Kaut kas mums nav kārtībā ar vērtību sistēmu Latvijā, jo ja visu nosaka nauda, tad jau bagātajiem būtu vairāk bērnu, bet vai ir?
0
zanE. > 21.04.2015. 21.53
….speciāli vvilumam…par valsts parādu…
Latvijas parāda līmenis 40% no IKP (9.6miljrd.€) ir 5.zemākais rādītājs starp 28 ES valstīm, deficīts -1.4% no IKP (347milj.€) – 6.labākais…
…kas ir valsts parāds un kā tas veidojas – vari iepazīties:
http://www.kase.gov.lv/l/kas-ir-valsts-parads/7382#valsts_parads_10
0
zanE. > 21.04.2015. 21.54
http://pbs.twimg.com/media/CDGztbeW8AAlqu2.png
0
zanE. > 21.04.2015. 21.53
http://pbs.twimg.com/media/CDGzta1WIAEF0uy.png
0
Bet > 21.04.2015. 09.30
klusais, un izglītības sistēmu Igaunijā sakārtoja jau 90 gadu beigās, par spīti skolotāju protestiem! To labi atceros!
Dombrovskis nepaguva, jo skolotāji lūdzās, lai viņu skaitu tolaik nesamazina! Tagad visi ir atkal kājās, un krīze mums draud atkal no jauna! Vai tad tādos nedrošos apstākļos var būt bērni?
0
Ebenemezers-3 > 21.04.2015. 09.41
Bet -par izgliitiibu esmu izteicies jau simtreiz , jau rokas pieuust atgaadinot , ka valstij jaafinaansee izgliitiiba valsts valodaa un tikai.
0
zanE. > 21.04.2015. 18.53
…vvilums….privatizācijas process bija vislielākā un nekaunīgākā zagšana Latvijas vēsturē…un tam ar skaudību nav nekāda sakara…..ja to Tu neesi pamanījis un dažu “veiksminieku”, kuri bija pie lemšanas un pareizajos amatos, kas veikli tika pie attiecīgu objektu privatizācijas – Tu uzskati par normālu “biznesu” – piedod, nekas Tavus “godīguma” kritērijus nespēs mainīt…ar pirkstu norādīt uz acīm redzamām lietām – būtu nelietderīgs laika patēriņš…
0
klusais > 21.04.2015. 23.06
vvilums – protams ,ka var palīdzēt … teiksim izdomājam būvēt vēja stacijas un iestrādājam likumā speciālu cenu , lai bizness noteikti būtu rentabls :) un vēl izdomajam licences , kuras jāsaņem … pietuvinātajiem :)
0
klusais > 21.04.2015. 09.20
rostins – neaizmirsti ,ka Šķēle de facto ir Latvijas politikā jau no trešās atmodas paša sākuma :)
0
zanE. > 21.04.2015. 14.22
…vvilums raksta: -“Šķēles faktors privatizacijā- Šķēle nebija sliktākais saimniekotājs, būtu daudz sliktāk ,ja privatizētu zaglīgie rašisti. Vai kaut vai kāds saimniekot nepratējs Mēle, Dēle utt. Cits jautājums, ka uzkurinatā masu skaudība saimniekošanai neradīja labvēligu atmosfēru.”
….baisi!….cik, ilgi cilvēku prātos dzīvos – tas tak mūsējais, lai jau zog, viņš taču arī padalās = tik ilgi arī nebūs nekādu cerību, ka valstī kaut kas varētu mainīties…
…joprojām nespējam atbrīvoties no verga filozofijas par labo saimnieku…un tas ir nožēlojami!…
0
klusais > 21.04.2015. 15.29
wilums – ja uzmanīgi papētīsi , tas Šķēles saimniekošanas modelis paredz administratīvā resursa izmantošanu … un cik no savulaik privatizētajiem Šķēles uzņēmumiem tagad pieder viņam ? :)
0
klusais > 21.04.2015. 09.36
rostins – pie G24 Šķēle arī ir pielicis ne tikai mazo pirkstiņu … daudziem varbūt ir paskŗejis garām tas laiks ,kad Šķēle esot Lauksaimniecības ministra Ģēģera vietnieks reāli rīkojās ar ministrijas naudu … kas šodien tiesāts … kā Gatis Krūze , Ģēģeris , kurš to naudiņu smuki apgrozījis un izsprucis kā teiksim Daumants Vītols un protams Šķēle :)
0
klusais > 21.04.2015. 09.06
Par igauņiem trīs piezīmes :
1. Labākas starta pozicijas
2. Nebija Šķēles faktora privatizācijā
3. Kad mums bija gāzi grīdā , tad igauņi atlicināja naudiņu nebaltām dienām
0
klusais 21.04.2015. 07.55
No kādas aptaujas 2011.gadā Latvijā –
Secinājumi:
1. Sarežģīti ekonomiskie apstākļi valstī un līdzekļu trūkums ģimenēs nav galvenais iemesls tam, ka bērnu nedzimst vairāk.
2. Ja šobrīd valsts un pašvaldību atbalsts ģimenēm būtiski palielinātos, kā arī tiktu samazināts bezdarbs, radītas darba vietas, uzlaboti dzīves apstākļi, tad tas teorētiski motivētu radīt vairāk bērnu tikai ap 43% Latvijas iedzīvotājiem reproduktīvajā vecumā. Praktiski to izdarītu ne vairāk kā 30%. Rezultātā bērnu skaits uz 1 sievieti pieaugtu no 1,17 uz 1,52.
3. Ļoti daudzi vēlas redzēt savās ģimenēs tikai 1 bērnu vai nevēlas tos vispār – 15% sieviešu un 18% vīriešu.
4. Vēlme veidot karjeru, dzīvot bez saistībām, neuzņemties papildus atbildību un piemērota partnera meklējumi ir galvenais cēlonis, kāpēc atliek bērnu radīšanu vai rada maz bērnu. Ir cilvēku grupa, kas vispār nevēlas bērnus.
5. Nekādi pabalsti, dzīves labumi un ideāli apstākļi nepalīdzēs, ja paši mēs nevēlēsimies vairāk bērnu savās ģimenēs.
6. Šobrīd Latvijas sabiedrība vēlas savās ģimenēs redzēt tikai vidēji 2,2 bērnus. Zinot, ka vēlēšanās ir viena lieta, bet reāla darbība ir cita lieta, tad pat pie ideāliem apstākļiem Latvijā šobrīd nebūtu vairāk kā 1,7 bērni 1 sievietei.
7. Izskatās, ka citas tautas (t.sk. lietuvieši un igauņi) tomēr sev grib vairāk bērnu nekā mēs.
8. Egoisms un dažāda veida aizbildināšanās ir galvenā mūsu problēma, kāpēc mums ir maz bērnu.
9. Lai tauta neizmirtu un būtu vismaz 2,2 bērni katrā ģimenē, tad:
– 60% ģimenēs ir jābūt 2 bērniem;
– 35% – 3 un vairāk bērniem.
šeit saite – http://neogeo.lv/?p=12275
10
+3
-7
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+7
-4
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
+12
-7
Atbildēt
+6
0
Atbildēt
+8
-2
Atbildēt
+11
-2
Atbildēt
+9
0
Atbildēt
@Andris Doveiks > klusais 21.04.2015. 11.48
klusais: Lai tauta neizmirtu…….
……ir jābūt definētam mērķim, ka tauta grib dzīvot pati par sevi un priekš sevis, nevis priekš “starptautiski atzītām cilvēktiesībām”. Kamēr “starptautiskais” (līgums, “vispārpieņemtā” norma) ir obligāta Latvijas ierēdņa izpildei, tikmēr demogrāfiskās aktivitātes ir burbuļu laišana vannā. Interesanti, bet apkures sistēmu ar to neiedarbināsi.
Protams, ir jādara, bet vajag arī saprast, ka problēma nav vienā vai otrā likumā vai ierēdnī. Problēma ir rāmī, kurā ierēdnis darbojas.
0
andrejs > klusais 21.04.2015. 14.00
klusais: Ļoti daudzi vēlas redzēt savās ģimenēs tikai 1 bērnu vai nevēlas tos vispār – 15% sieviešu un 18% vīriešu.
———————
man no skolas laikiem bija (un ir) draugs , kas jaunībā deklarēja, ka viņš negrib bērnus, jo ir egoists un vēlas baudīt dzīvi, utt. Turklāt tas bija dziļos padlaikos, kad šāds viedoklis bija galēji nepopulārs.
Pašlaik viņam ir 4 bērni no trīs sievām un vēl viņš ir audzinājis trīs bērnus no sievu iepriekšējām attiecībām.
0
klusais > klusais 21.04.2015. 09.23
Normunds – un vai tad es ko saku citu ? :) Ceru , ka esi tajos 28% kuri grib un kuriem ir 3 un vairāk bērnu :)
0
Bet > klusais 21.04.2015. 09.23
Klusais, piekrītu gan tev gan raksta autoram!
Es arī nesaprotu kāpēc jaunā paaudze tik ļoti ceņšas izvairīties no saistībām un nauda te nav visa pamatā. Acīmredzot Latvijā navlabvēlīgi apstākļi ģimenēm. Tas laikam nav moderni, manuprāt un viss.
Ne nu dzīvo visi slikti, ka nevar atļautie sbērnus, bet vienkārši trūkst motivācijas un vēlmes veidot ģimeni, ja var dzīvot kopā vienkārši tāpat bez saistībām un bērniem!
Labi, ka manā laikā tā nebija!
0
klusais > klusais 21.04.2015. 09.18
Normunds – neiet runa par piespiest , runa iet par iemesliem …
0
Normunds > klusais 21.04.2015. 09.10
Mēs nevaram piespiest radīt bērnus tiem, kas to negrib, bet mēs varam palīdzēt tiem, kas grib bērnus, bet nevar atļauties. Pirmkārt māmiņalga tikai māmiņām un visām vienāda.
0
uldis_rats > klusais 21.04.2015. 09.47
Protams, nauda neatrisina visu, bet, manuprāt, tas nav godīgi un loģiski, ka sievietes, kurām ir bērni saņem jūtami mazāku pensiju nekā tās, kurām nav bērnu. Lai arī bērni ir prieks u.tml., tomēr tas ir arī darbs – izaudzināt kārtīgu jauno paaudzi. Nu, nav tas bērnu dārzu un skolu pienākums.
Lai arī, protams, bērnu izvēle primāri nav saistīta ar naudu, tomēr, manuprāt, pilnīgi loģiska ir situācija, ka ģimene apsverot otro, trešo bērnu ir spiesta ņemt vērā savas finansiālās iespējas – jānodrošina jau dzimušie bērni un ne jau tikai ar ēdienu. Nevar taču vienkārši “sadzemdēt” un “gan jau viss pats nostāsies savās vietās” un “gan jau viss kaut kā nokārtosies”. Bērni, ģimene ir atbildība.
Bet: “Ne nu dzīvo visi slikti, ka nevar atļautie sbērnus, bet vienkārši trūkst motivācijas un vēlmes veidot ģimeni, ja var dzīvot kopā vienkārši tāpat bez saistībām un bērniem!”
Vai tad kāds saka, ka visi dzīvo slikti un nevar atļauties bērnus? Runa ir par to, ka PĀRĀK MAZ Latvijas jauno ģimeņu ir bērni un iemesli ir dažādi – viens no tiem ir finansiālās iespējas. Nedomāju, ka valstiski ir iespējams (un vajadzīgs) OPERATĪVI atrisināt “nevēlēšanos”, būtiski ir palīdzēt tiem, kuri vēlētos, bet kuriem šobrīdējos apstākļos tas nozīmētu būtisku dzīves kvalitātes (tajā skaitā jau piedzimušajiem bērniem!) kritumu (tāpēc daļa atliek – un ar atlikšanu, jādomā zini kā ar to mēdz būt?)
0
Normunds > klusais 21.04.2015. 09.21
Bet es atkal saku – liekam mierā tos, kas negrib radīt bērnus un palīdzam tiem, kas grib.
0
Bet > klusais 21.04.2015. 09.59
Aizmirsu, ka svarīgākā lieta ģimenes dibināšanai ir savs dzīvoklītis!!!!
Lūk, te nu valsts var palīdzēt un vajag palīdzēt, jo to, ko prasa dzīvokļu īpašnieki- tas ir vajprāts, jo īre ir augsta un dzīvokļu cena sjaunajām ģimenēm- tāpat!
0
Aldis-2 > klusais 21.04.2015. 20.34
klusais raksta:
“9. Lai tauta neizmirtu un būtu vismaz 2,2 bērni katrā ģimenē, tad:
– 60% ģimenēs ir jābūt 2 bērniem;
– 35% – 3 un vairāk bērniem.”
Skaitlis “2,2” ir bīstams.
Jo tas kļūst par dogmu cilvēka smadzenēs: sākumā tas tiek noapaļots līdz “2”, tad “2” kļūst par ideālu, savukārt ideāli nav sasniedzami, un prāts samazina mērķi līdz “1”.
Vidēji 2,2 bērni nozīmē, ka 100 sievietēm ir 220 bērni.
Tâ kâ ap 15% pāŗu esot neauglīgi, tad tas nozīmē, ka 220 bērni ir jādzemdē 85 sievietēm. Jeb 2,6 bērni vienai sievietei.
Tad vēl 10% cilvēku ir geji un lesbietes. Tâtad 220 bērni ir jādzemdē 75 sievietēm. Jeb 3 bērni vienai sievietei.
Tad vēl ir sievietes, kuŗas neviens negrib precēt. Katrā ziņā, lai sasniegtu paaudžu atražošanas līmeni, sievietei ir jābūt vairāk par 3 bērniem. Un tas ir tikai ideāls, jo šo sieviešu vidū būs arī tādas, kuŗas negribēs dzemdēt nevienu bērnu.
Katrā ziņā, mazākais skaitlis, uz kuŗu vajadzētu orientēties, ir 4 bērni vienai sievietei.
Ja sievieti, kas grib un spēj radīt bērnus, orientē uz 2 bērniem, tad pat tad, ja viņa pilnībā “izpilda šo pienākumu”, vidējais bērnu skaits būs tikai mazliet lielāks par vienu.
Bet ja sieviete orientētos uz 4 bērniem, tad dzimstības līmenis tuvotos paaudžu atražošanas līmenim.
Skaitļiem piemīt arī šādas īpatnības:
Kas ir 2 bērni ģimenē? Katram vecākam ir viens bērns.
Tas politiķiem liek domāt: Ja vecāks spēj uzturēt sevi, tad jau viņš arī spēs uzturēt arī vienu bērnu. Līdz ar to, politiķi nemaz nedomā par to, lai sievietes gribētu vairāk dzemdēt.
Savukārt, ja orientieris būtu 4 bērni, tad viss izskatītos citādi. Tad politiķiem neatliktu nekas cits, kâ pilnībā mainīt dēmografijas politiku valstī, lai nodrošinātu pienācīgus apstākļus sievietēm, kas grib dzemdēt bērnus.
0