Kopumā reālo ienākumu kāpums šogad varētu palēnināties, jo ekonomiskā izaugsme ir lēnāka
Martā gada inflācija turpināja paaugstināties un sasniedza 0,4%. Lai gan pasaules naftas cenas eiro pēc neliela pieauguma februāra beigās un marta sākumā atkal saruka, degvielas tirgotāji paaugstinātās degvielas cenas saglabāja. Nedaudz auga pamatinflācija, ko, iespējams, veicina patēriņa izdevumu pārdale no vienām precēm citām precēm un pakalpojumiem, palielinot to pieprasījumu, vietnē “Makroekonomika.lv” raksta Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.
Naftas cenu kāpums februāra otrajā pusē un marta sākumā bija īslaicīgs – lai gan cenas no jauna neatgriezās februāra sākumā sasniegtajā šā gada zemākajā līmenī, tās martā nedaudz saruka, norāda Paula. Šis kritums degvielas mazumtirdzniecības cenās neatspoguļojās, taču arī būtisks tālāks degvielas cenu kāpums netika novērots un to līmenis saglabājās par 4,3% augstāks nekā vidēji februārī, ziņo LETA.
“Siltumenerģijas cenas saruka, kā gaidīts, atbilstoši AS “Latvijas gāze” tarifu prognozei. Tikmēr naftas cenu stabilizēšanās pasaules tirgū arī “Latvijas gāzes” aprīļa redzējumā ļauj iekļaut tālāku tarifu sarukumu – patlaban plānots, ka tas iespējams jūnijā rūpnieciskajiem patērētājiem. Tātad vēl par vienu pakāpi varētu sarukt siltumenerģijas cenas tajās pašvaldībās, kur siltumapgādes uzņēmumi ražošanā izmanto dabasgāzi,” raksta Paula.
Pasaules pārtikas cenas martā turpināja sarukt, un vienīgā preču grupa, kurā lielāko eksportētāju valstu nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ bija vērojams cenu kāpums otro mēnesi pēc kārtas, bija piena produkti, informē ekonomiste.
Eiropas Savienības (ES) kvotu atcelšana rada pretēju piedāvājuma efektu uz cenu līmeni. ES ir viens no lielākajiem piena eksportētājiem pasaulē, tādējādi kopējās tālākās globālās un daļēji arī Latvijas piena cenu tendences būs atkarīgas no tā, vai piedāvājuma kāpuma Eiropā dēļ cenu kāpums pasaulē tiks mazināts. Latvijā pārtikas preču grupā martā galvenokārt (sezonai raksturīgi) auga dārzeņu un kartupeļu cenas, bet pārtikas cenu gada pārmaiņas saglabājās negatīvas.
Martā līdz ar jaunās sezonas apģērbu un apavu pievedumu pieauga to cenu līmenis, tomēr paralēli tam dažviet vēl bija vērojamas arī izpārdošanas. Cenu sezonas kāpums šajās preču grupās nedaudz pārsniedza iepriekšējos gados raksturīgo, taču būtiski neietekmēja gada inflācijas līmeni, jo marta kāpums bija no nedaudz zemāka līmeņa kā, piemēram, pērn, skaidro Paula.
“Pieprasījums un ar to saistītais neregulējamo pakalpojumu cenu gada kāpums Latvijā vēl arvien ir viens no inflāciju uzturošajiem faktoriem, tomēr daļēji šādu iespaidu par pieprasījumu varētu radīt patēriņa izdevumu novirzīšana no preču uz pakalpojumu sektoru. Ņemot vērā pārtikas un enerģijas cenu gada sarukumu, kā arī reālo siltumenerģijas rēķinu kritumu siltākas ziemas un mazāka enerģijas fiziskā apjoma patēriņa dēļ, ietaupītie līdzekļi var tikt novirzīti pakalpojumu patēriņam. Tādējādi izdevumu pārdales efekts var radīt iespaidu par pieprasījuma puses uzturētu pamatinflāciju, jo tajā ietilpst rūpniecības preces un neregulējamie pakalpojumi, kuru cenas ar globālajām pārtikas un enerģijas cenām ir saistītas netiešāk. Martā netipiski auga tūrisma pakalpojumu cenas, kuras netipiski bija sarukušas februārī, kā arī pakāpeniski turpināja sadārdzināties finanšu un ēdināšanas pakalpojumi,” raksta Paula.
Lai gan AS “KVV Liepājas metalurgs” ir atsācis savu darbību un nodarbina vairākus simtus darbinieku, tādējādi pozitīvi ietekmē sabiedrības vidējos ienākumus, tomēr pagaidām uzņēmums darbojas ar krietni mazāku jaudu izmantošanas pakāpi, nekā varētu, un pat, ieskaitot institucionālo faktoru ietekmi uz algu kāpumu tautsaimniecībā, kopumā reālo ienākumu kāpums šogad varētu palēnināties, jo ekonomiskā izaugsme ir lēnāka, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste.
“Citi inflācijas kāpumu veicinoši apstākļi šā gada inflāciju ietekmēs ļoti maznozīmīgi, piemēram, agrāk pieņemtās akcīzes nodokļa pārmaiņas tabakai un iespējamās šī paša nodokļa pārmaiņas alkoholiskajiem dzērieniem var daļēji neitralizēties, jo atsevišķiem dzērieniem plānots samazināt akcīzes apmēru. Savukārt autostāvvietu zonējuma maiņa un tarifu kāpums Rīgā veido tik mazu kopējā patēriņa izdevumu daļu, ka nevarēs būtiski veicināt inflācijas kāpumu,” piebilst Paula.
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015.gada martā, salīdzinot ar 2014.gada martu, palielinājās par 0,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas samazinājās par 0,4%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,7%.
2015.gada martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas palielinājās par 0,8%. Precēm cenas palielinājās par 1,0%, bet pakalpojumiem – par 0,4%.
Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,5%.
Komentāri (30)