The Baltic countries and Greece have very little in common, perhaps even surprisingly little. Both have been through major crises since the financial crisis struck in 2007-08 but with very little, if any, similarity.
Then one can ponder why that is so but that is really not my mission with this post. My goal here is just to provide some graphs that display how really different these economies have behaved and hoping they may act as some food for thought.
The Baltic countries took a tremendous hit when the financial crisis struck. In retrospect this should actually not have been all that surprising although 2009 still feels shocking. When economies have very high growth rates that are mostly fuelled by cheap credit and when this cheap credit ends in a sudden stop as it did after the collapse of Lehman Brothers on 15 September 2008, then economic activity contracts – and so it did here. But it also recovered quickly – together with Poland the Baltic countries have reported the highest accumulated GDP growth in the EU after the financial crisis, see Figure 1, where I portray GDP development during the crisis (which, roughly, for most countries was during 2008 and 2009 and with GDP peaking in 2007) against its performance after the crisis, i.e. from 2010 until now.
The Baltics suffered a lot during the crisis but they also sprang to life quickly after that while Greece just continued its descent and may even have entered yet another recession after a very short period of growth.
Figure 1: Change in GDP 2007 – 2009 (first axis) against change in GDP 2010 – 2014 (2nd axis)
Source: IMF Outlook Databases and own calculations
The second part I would like to highlight is how or how not these countries have adhered to the Maastricht government budget deficit and debt criteria. One can criticize these criteria for all sorts for reasons but it remains a fact that a country’s fiscal options and maneuverability are limited in a currency zone – and that financial markets stand ready to punish what is perceived as unsustainable fiscal positions with higher interest rates.
Just a reminder: The Maastricht criterion for budget deficits is 3% of GDP and for government debt 60% of GDP.
Below I look at Estonia, Latvia and Greece. Lithuania is not that dissimilar from Latvia and is therefore left out.
Figure 2: Estonia, 2000 – 2013. Budget balance, % of GDP on the first axis, government debt, % of GDP on the 2nd axis. Inside the red box both Maastricht criteria are fulfilled.
Source: IMF and own calculations
For pro-Maastricht people, Estonia is the poster boy. It touched the deficit criterion in 2009 but otherwise always stayed well inside both criteria and is, together with Luxembourg, the only Eurozone country to have avoided the EU Excessive Deficit Procedure.
Figure 3: Latvia, 2000 – 2013. Budget balance, % of GDP on the first axis, government debt, % of GDP on the 2nd axis. Inside the red box both Maastricht criteria are fulfilled.
Source: IMF and own calculations
Latvia violated the budget criterion – and by a long way – during the crisis, mostly because of its reckless fiscal policy before the crisis but brought the budget under control via the (in)famous austerity measures.
Figure 4: Greece, 2000 – 2013. Budget balance, % of GDP on the first axis, government debt, % of GDP on the 2nd axis. Inside the red box both Maastricht criteria are fulfilled.
Source: IMF and own calculations
And Greece – well, ouch, Greece NEVER fulfilled EITHER criterion in the 21st century, although painful austerity has brought it close to the 3% criterion. It joined the monetary union in 2002 with falsified data and this was not found out until several years later.
And this falsification is a deep irony. There is no doubt that Greece would have done better outside the monetary union. Yes, it would have had repetitive devaluations, would have printed money, had high inflation, been as dodgy as ever in terms red tape, lax tax collection, corruption and you name it – but it would not have had a six-year recession that wiped out 25% of its GDP.
Love or hate the Maastricht criteria but events unfold very differently whether fulfilled (Estonia) or completely flaunted (Greece).
And with their higher degree of fiscal discipline – which we hope to see continued in the future – the Baltic countries are just much better suited for the monetary union.
And one last observation, which is too much absent from the debate about Greece: What exactly has decades of fiscal laxity brought Greece?
OK, and the very last: This really was not meant to point fingers; it really was just meant to show how strikingly different the experience of these countries has been.
Morten Hansen is Head of Economics Department at Stockholm School of Economics in Riga and member of the Latvian Fiscal Discipline Council
Komentāri (57)
Edgars Avotiņš 01.04.2015. 15.21
Paskatieties grafiku – loti izceļas Polija. Pozitīvi izceļas. Kas viņiem ir savādāk? Viņiem jau pirms krīzes bija peldošs valūtas kurss. Viņi pirms krīzes varēja ierobežot lēto kredītu pieplūdumu un samazināt sava burbuļa uzpūšanu ar lētiem Eirokredītiem, tad krīzes laikā savukārt zlots “nodevalvējās”, tādējādi straujāk par Latviju uzlabojot Polijas ārējās tirdzniecības bilanci. Jā – Polijas IKP izaugsmes tempi bija mazāki, bet tā kā viņi nepiedzīvoja tik strauju IKP kritumu, tad viņiem neizveidojās tāda ekonomiskā un sociala krīze kā pie mums.
Manuprāt – tas bija pareizais ceļš arī Latvijai.
Vai Igaunija ir labs piemērs?
Nedaudz vieglāk viņi tika cauri, jo pirms krīzes uzkraja rezerves un nebija jāglābj Parex – bet gadu vēlāk arī Igauņi piedzīvoja IKP kritumu … nedaudz vieglāk pārlaida krīzi, bet butībā tāpat ļoti smagi.
Grieķija … viņi nostrādāja vismuļķīgāk – itkā Baltijas scenārijs (tikai viņiem izejas burbulis bija uzpūst plašāks). Un viņi bija spiesti iet to pašu taupības scenāriju, bet darīja to ļoti lēni un tādējādi ievilka savu krīzi daudz ilgāk nekā Latvija – būtībā viņi ar jauno valdību atkal ir iebraukusi krīzes turpinājumā, jo paši ar savām velēšanām sagrāva aizdevēju uzticību.
21
DikembeSakamoto > Edgars Avotiņš 02.04.2015. 01.16
Ivar, sviests!
0
Ēriks > Edgars Avotiņš 02.04.2015. 21.23
Nu nezinu vis…nesen netālu katlumāju uztaisīja par automātisko un kurinātāji vairs nav vajadzīgi…drīz dzeramā ūdens ieguves un atdzelžošanas staciju pilnībā automatizēs un operatorus atlaidīs…nepārtraukti kaut ko modernizē un automatizē un apkalpojošo personālu atlaiž.
0
Viesturs > Edgars Avotiņš 02.04.2015. 11.31
@Edgars
1. Iedzīvotāju kritums no 2.3. -1.9m nav saistīts tikai ar krīzes apsaimniekošanu. Izbraukšana sākās jau daudz agrāk. Un turpināsies neatkarīgi no IKP. Augsta mirstība un zema dzimstība ir nemainīga.
2. Darbaspēka trūkums mums jārisina neatkarīgi no tā veida, kā mēs apsaimniekojām krīzi. Turīgajā REiropā krīze nebija ne tuvu, bet arī viņus apdraud darbaspēku trūkums. Somiem, piemēram, ir visaktīvākā imigrācijas politika Zeiropā. Bērnudārzi, anklāvi un brīva izglītība Ķīniešu valodā.
3. Pat ja mēs izstāsimies no Eirozonas vai izveiksim Federālu pārdali, aizplūšana nemazināsies. Pat ja ticami, tie ir ilgtermiņa projekti. Savukārt cilvēki LV pat nedomā 7 gadu perspektīvā.
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 02.04.2015. 09.37
Ivar – es gan nedomāju, ka Eirozona ir labs projektsa … līdzšinējā formā.
Jo ta veicina kapitāla un darbaspēka aizplūšanu uz konkurētspejīgākam valstīm – manuprāt – plaisa ilgtermiņā palielinās.
Manuprāt šo problēmu var risināt tikai 2 varianti:
1) likvidēt Eiro un atgriezties pie brīviem valūtu kursiem
vai
2) izveidot federālu valsti un veikt finanšu pārdali ES budžetā ap 30-50% no IKP, pretstatā patreizējam 1%
Patreizējais varints ved uz mazākkonkuretspejigo valstu izputināšanu – pirmkārt jau iedzīvotāju aizplūšanu un tālāk ar mazo iedzīvotāju skaitu kļūs neiespejami uzturēt infrastruktūru. Tas jau diezgan spilgti izpaužas Latvijas attālakajos nosturos – itkā ir bagātiba- meži – bet nav pietiekami daudz mežstrādnieku. Nemaz nerunājot par to, ka ceļu kvalitātes dēļ daudzviet nekāds bizness nav iespejams, jo vairākus mēnešus gadā nav iespējams pievest materiālus un aizvest produkciju (nemaz nerunājot par Eiropas tūristiem, kas vispār pa granti nebrauc).
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 03.04.2015. 01.00
Nu piemēram – 2008. gadā Latvijā kredītburbuļa vistrakākaja brīdī jau bija tāds celtnieku trūkums, ka parasti strādnieki birka BMW X5 instrumentu vadāšanai.
Tā ka … naudas drukāšana dara brīnumus – tiesa gan jāspēj laikus apstāties, pirms šādas pārmērības iesākas.
0
Ēriks > Edgars Avotiņš 02.04.2015. 22.02
Jāsaka,pēc tiem grafikiem tā īsti nemaz neizskatās,bezdarba līknes vecajās R-eiropas valstīs viļņojas diezgan simetriski,krīzes nāk un aiziet un sākas viss no gala.Un kvalificēts darbaspēks trūks vienmēr,jo attīstās jaunas nozares – dabiski,ka speciālistu sagatavošana atpaliek,un vecās profesijas atmirst,darbinieki nespēj pārkvalificēties un kļūst par bezdarbniekiem,vienalga,cik naudas piedrukās.
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 02.04.2015. 21.40
Ērik – bezdarbs Eiropa ir tikai tagad – pēc krīzes – jo Eiropa nav izgājusi no krīzes – ražošana nav atjaunojusies.
Ta kā tagad Eiropa beidzot uzsāka naudas drukāšanu (gan Junkersa plāns, gan CB veiktā valstu ilgtermiņa obligāciju iepirkšana), tad Eiropas ekonomika strauji atkopsies – tiesi tāpat ka atkopās ASV ekonomika uzsakos USD drukāšanu pēc krīzes. Un darbaspeks atkal sāks trukt.
p.s. Kvalificets darbaspēks jau tagad trūkst.
Un tā kā dzimstība visās Rietumvalstīs (pēc dzīvestila, nevis ģeogrāfiski) samazinās, tad vietējais darbaspēka deficīts visās pieaugs un šīs valstis sāks savstarpēji konkurēt par Pasaulē pieejamajiem daudzmaz darbaspejīgajiem imigrantiem.
Šādu prognozi lasīju SRATFOR direktora grāmatā.
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 02.04.2015. 21.33
Viestur
1. Par to es nemaz neko neteicu – es tikai teicu, ka iedzīvotāju skaita izmaiņas maksligi padara augstāku agruntes piesaukto IKP per capita
Bet aizbraukšana tomēr ir saistita ar IKP – ja Latvija būs augsts IKP, tad attiecīgi bus arī augsts atalgojums un nebūs nekāda pamata vairak aizbraukt neka atbraukt (ja nu vienigi klimats)
2. … ok
3. Izstājotie no Eirozonas būtu iespejams regulēt importu eksportu, tādā veidā veidojot vairak darbavietas
Savukārt federalizācija ar finanšu pārdali vienkārši māksligi subsidētu nomales (lidzigi ka patreiz Latvija subsidē Latvijas nomales) – līdz ar to nebutu finansiāla stimula izbraukt no Latvijas
abi šie varianti potenciali varētu samazināt cilvēku izbrauksanu.
0
Normunds > Edgars Avotiņš 03.04.2015. 09.30
Automātika izlietni nepieliks un riepas nenomainīs.
0
Normunds > Edgars Avotiņš 03.04.2015. 09.33
Bet aizbraukšana tomēr ir saistita ar IKP – ja Latvija būs augsts IKP, tad attiecīgi bus arī augsts atalgojums
============
Tas nebūt to nenozīmē, ja tagad ir pāri 60% no vidējā ES IKP, tas nenozīmē, ka mums algas ir 60% no ES vidējā, turklāt lv algām nodokļu slogs ir ap 60%, un kamēr netiks mainīta nodokļu politika, darba ņēmēji bēgs no Latvijas.
0
Ivars > Edgars Avotiņš 01.04.2015. 23.17
@Edgars Avotiņš
Neatkarīga monetārā politika, brīvi peldošs valūtas un tiešā inflācija kontrole, kādu īsteno Polija un citas Centrāleiropas valstis – tas izklausās lepni. Bet šai politikai ir daži mūsu sabiedrībai mazāk zināmi zemūdens akmeņi.
Kad iestājas ārvalstu kapitāla ieplūdes fāze, ir jāpalielina naudas piedāvājums, lai straujš valūtas kursa kāpums nenosmacētu eksportētājus. Tiešā inflācijas mērķa politika (ar parlamenta lēmumu noteikts mērķrādītājs) šādos apstākļos savukārt piespiež uzturēt augstas likmes un absorbēt centrālas bankas pašas emitēto tautsaimniecībai lieko naudu – veikt t.s. sterilizāciju, kas vienlaikus pievelk ārvalstu kapitālu. Dažām par Poliju mazākām valstīm bija ļoti uzskatāma šādu nesavietojamu mērķu īstenošanas cena.
Mani interesē, kā tu pats vērtētu, un kādu sabiedrības reakciju un politiskos procesus prognozētu, ja centrālā banka pilnībā zaudētu savu kapitālu, un vēl vairāk – tas turpinātu samazināties negatīvā apgabalā? Pretēji komercbankām, centrālā banka var turpināt darboties, tomēr vai esi pārliecināts, ka kādiem politiskajiem spēkiem tiešām neizdotos pārliecināt sabiedrību, ka tas liecina par valsts monetārās sistēmas sabrukumu un izprovocēt paniku? OK, nespekulēsim par to kā varētu būt, bet labāk pastāsti, kādu rekapitalizācijas mehānismu piedāvā, lai pievienotos Eirozonai.
0
Ēriks > Edgars Avotiņš 02.04.2015. 19.04
Ja ”viņus apdraud darbaspēku trūkums”,kāpēc tad Eiropā ir bezdarbs?
”Tā kā Eiropā ir liels bezdarbs, Eiropas Komisija 2012. gada aprīlī nāca klajā ar vairākiem pasākumiem darba vietu vairošanai jeb tā saukto nodarbinātības paketi.”
Vai tas nav kā ar ēzelim priekšā uzsieto burkānu?
https://www.google.lv/publicdata/explore?ds=z8o7pt6rd5uqa6_&met_y=unemployment_rate&hl=lv&dl=lv
0
Normunds > Edgars Avotiņš 02.04.2015. 20.25
Tāpēc, ka ES par bezdarbu tiek uzskatīts gadījums, ja cilvēks nevar atrast darbu savā specialitātē. Dizainers varētu iet strādāt par sētnieku, bet viņš neies un viņam ir oficiāls pamat būt bezdarbniekam. Eiropa ir saražojusi kaudzēm visādus menedžerus, dizainerus, psihologus, juristus, psihoterapeitus, stilistus u.c., kuriem nav darba , bet ir augstākā izglītība. Savukārt santehniķiem, atslēdzniekiem, galdniekiem darbs nekad nav trūcis.
0
agrunte > Edgars Avotiņš 01.04.2015. 17.50
Edgar, IKP ir tikko radīts produkts, t. i. tas, ko cilvēki paši ir radījuši pēdējā gada laikā. Nevis tas ko saražoja vēl viņu vēcmamiņas un kas vēl joprojām ir saglabājies, bet tagad nu tiek sadalīts starp mazāku cilvēku skaitu. Kāds te sakars ar iedzīvotāju skaita krišanu?
0
Ēriks > Edgars Avotiņš 03.04.2015. 07.32
Nu ja sadrukāto naudu sprauž iekšā vienā šaurā celtniecības nozarē,darbinieku protams pietrūks,visi jau negribēs tā pēkšņi kļūt par celtniekiem – ne gribēšanas ne varēšanas,savedīs iekšā ārzemniekus,bet pēc tam burbulis plīst,nevienam tā produkcija nav vajadzīga,Dombrovski nevar pārdot sabūvētos ciemus un taisa 3a kredītportfelīšus,un iebraucēji kļūst par bezdarbniekiem un pabalstu prasītājiem,kamēr ceļi mums joprojām ir pakaļā un mājas nav nosiltinātas.
0
DikembeSakamoto > Edgars Avotiņš 01.04.2015. 23.59
Polijā ir reālā ekonomika, kamēr Latvijā finanšu spekulanti, bankas, TUA. DŽINI Latvijā ir sliktāks.
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 01.04.2015. 17.08
Latvijas fiskāla politika ietekmē tikai Latvijas valsts un pašvaldību bezatbildīgo aizņemšanos. Bet tas ir nieks, salīdzinot ar Latvijas privātpersonu un privāto uzņēmumu aizņēmumiem.
Sava valūta protams neļauj maģiski vairāk aizņemties – tieši otrādi – tas padara aizņemšanos citās valūtās mazāk izdevīgu un riskantāku (vēl pareizāk darīja Čehija, kas aizliedza privātpersonām kredītus citās valūtās, rezultātā saglabāja iespēju regulēt kreditēšanu.)
0
agrunte > Edgars Avotiņš 01.04.2015. 16.22
Polija tikai šajā grafikā labi izskatās, bet citādi nekas īpašs. Viņi par 10 gadiem agrāk atbrīvojās no komunisma, bet mēs Poliju tomēr esam panākuši un apsteiguši.
Eirostatā ir dati no 2002. Polija ir spējusi attīstīties no 47% (no ES vidējā) līdz 67%. Tajā pat laikā EE no 48% līdz 73%, LT pat no 43% līdz 73%, bet Latvija no 41% līdz 64% (patiesībā Latvijai pašlaik vairāk nekā 67%, vnk Eirostatam ir dati tikai līdz 2013. gadam). Tas skaistais Polijas grafiks ietilpa šajos gados, bet vai tas palīdzēja Polijai neatpalikt? Nē. http://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=tec00114&plugin=1
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 01.04.2015. 19.30
agrunte – nu tie dati, ko Tu augšā pieminēji … tas ir IKP uz vienu cilvēku, kas Latvijā izaugusi no 41-64% no ES vidējā. Tīri matemātiski – tas cipars ietekmējas ner tikai no šī gada IKP, bet arī no šī gada cilvēku skaita.
lielu daļu Latvijas IKP dod uzņēmumi, kas maz atkarīgi no iedzīvotāju skaita – ka piemēram Latvenergo HESu saražotā elektrība, tranzīta uzņēmumu ienākumi utml – viņu saražotais IKP arī izdalās uz iedzīvotāju skaitu. Jo mazāk iedzīvotāju, jo lielāks izskatās šo lielo uzņēmumu dotais IKP uz dvēseli.
Bet – palasi kautvai šodien publicēto demogrāfa Ilmāra Meža teikto – ap 2020. gadu Latvija saskarsies ar nopietnu darba roku trūkumu … ko tad darīsim? Krievus imigrantus aicināsim, vai arābu?
Tātad iedzīvotāju skaita kritums – un kritums lielā mērā ir dēļ darbaspējīgu jauniešu aizbraukšanas – grauj Latvijas nākotni – gan ekonomisko, gan vel jo vairāk demogrāfisko.
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 01.04.2015. 17.21
Par Latvijas ļoti labajiem rezultātiem paaugstinot IKP uz dvēseli iepretī Polijai:
Polijā šajos gados iedzīvotāju skaits nesamazinājās – kā bija 38mlj tā arī palika. Latvijas izaugsme lielā mērā saistīta ar iedzīvotāju skaita samazināšanos no 2.3 līdz 1.9 miljoni Tā ka tas gluži nav ekonomikas izaugsmes sasniegums, bet gan ekonomikas nākotnes potenciāla zaudēšana.
Manuprāt – labāk attīstīties nedaudz lēnāk, bet stabilāk – jo tieši dziļās krīzes ir tās, kas rada problēmas cilvēkiem – piespiež emigrēt utml.
0
Gantrijs Tors > Edgars Avotiņš 01.04.2015. 16.25
Polijas iedzīvotāju skaits ir 38 miljoni, salīdzinot ar ~2 miljoniem Latvijas, 1,3 miljoniem Igaunijas. Līdz ar to uzturēt pašiem savu valūtu Polijai ir daudzkārt izdevīgāk nekā mazajām Baltijas valstīm.
Un nacionālā valūta maģiski nepadara neiespējamu bezatbildīgu aizņemšanos. Pamatā ir valsts fiskālā politika nevis, kāds zīmējums ir uz vietējām banknotēm.
0
edge_indran 01.04.2015. 14.44
——-
M.Hansen:”Then one can ponder why that is so but that is really not my mission with this post.”
===============================================================================
Really?!
Armageddon Clock
http://cdn.idigitaltimes.com/sites/idigitaltimes.com/files/2015/01/22/doomsday-clock.jpg
1
+6
-1
Atbildēt
@MZGD > edge_indran 01.04.2015. 15.58
Thank you tovarishch troll for whatever it is. Nice colors. My regards to Lyolik.
0