Valdība piešķir papildu 16 miljonus eiro Stradiņa slimnīcas būvniecībai (papild.)

Nosacījums – darbi veikti nākamgad, bet apmaksa – 2017.gadā

Valdība atbalstīja papildu 16 miljonu eiro piešķiršanu no valsts budžeta Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas būvniecībai, ziņo LETA.

Līdzekļu piešķiršana tika atbalstīta ar nosacījumu, ka darbi tiek veikti 2016.gadā, bet apmaksa par tiem notiek 2017.gadā.

Veselības ministrija (VM) vērš uzmanību -, ja papildu finansējums netiks piešķirts, jaunā korpusa telpas netiks uzceltas, kā arī nebūs iespējams pienācīgi aprīkot un nodrošināt korpusa pilnīgu funkcionalitāti. Savukārt daļēja jaunā korpusa pirmās kārtas telpu izmantošana var palielināt slimnīcas izmaksas, jo nebūs iespējams pilnībā atbrīvot esošos korpusus un tos izmantot citu darbību veikšanai.

Tāpat, ja slimnīca papildu vajadzības finansēs no pašu līdzekļiem, kritiski samazināsies līdzekļi veselības aprūpes nodrošināšanai, uzskata VM. Šādi tiktu radīta nepieciešamība samazināt veselības aprūpes pakalpojumu klāstu un apjomus, tādējādi palielinot pacientu rindas un samazinot pieejamību.

Ministrija uzskata, ka, nesaņemot papildu finansējumu, slimnīcai nāksies samazināt cilvēkresursu izdevumus, kas jau patlaban ir katastrofāli zemi un nepietiekamā finansējuma dēļ netiek risināti jau vairākus gadus.

Daļu no Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa nāksies demontēt un pārbūvēt, otrdien Saeimas deputātiem komisijas sēdē atzina Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Viņa stāstīja, ka no neatkarīgā būveksperta Arta Dzirkaļa ir saņemts atzinums par risinājumiem tālākā būvniecības procesa izpildei. Atzinumā norādīts, ka daļu no korpusa nāksies noārdīt un pārbūvēt, bet daļu varēs atstāt tādu, kāds tas uzbūvēts. Zvidriņa norādīja, ka plašāk ar atzinumu VM vēl nav paspējusi iepazīties.

Valsts sekretāre arī stāstīja, ka slimnīcas jaunā korpusa būvniecībā ieguldīti 11 miljoni eiro no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, kurus nāksies atmaksāt valsts budžetā, ja projekts netiks turpināts. Viņa arī skaidroja, ka šobrīd jaunā korpusa būvniecības projekts ir sasniedzis 50 miljonu eiro lielu apjomu, tādēļ tas uzskatāms par “lielo projektu”, kuru var no ERAF līdzekļiem apmaksāt, pirms būve ir pabeigta.

Izvērtējot papildu aizdevumu ņemšanu, VM secina, ka papildu aizdevumu uzņemšanās slimnīcai nav atbalstāma un tas kopumā palielinās slimnīcas saistību apjomu, kas negatīvi ietekmēs slimnīcas finanšu stabilitāti, pazeminās likviditātes rādītājus un spēju pildīt uzņemtās finanšu saistības.

Bez papildu finansējuma piešķiršanas valdība arī apstiprināja, ka VM sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādās iesniegumu, kuru iesniegt Eiropas Komisijai (EK), lai tā atļautu Eiropas Reģionālajam attīstības fondam (ERAF) izmaksas par jaunā korpusa būvniecību apmaksāt, pirms tas ir pabeigts.

Ja EK apstiprinās VM iesniegumu, tad slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas būvdarbi, kā arī aprīkojuma, medicīnas iekārtu, mēbeļu ārstu birojiem un laboratorijām uzstādīšana un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveide būtu jāpabeidz ne vēlāk kā līdz 2017.gada 31.martam. Savukārt slimnīcai un būvniekam SBRE būtu jānodrošina, ka būvdarbi tiek pabeigti līdz nākamā gada 31.maijam.

Kā ziņots, lai nezaudētu Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecībā ieguldītos ERAF līdzekļus, VM plāno vērsties pie EK, lūdzot izdevumus par korpusa būvniecību no fonda līdzekļiem apmaksāt jau pirms būvniecības pabeigšanas.

Deformāciju dēļ kopš 11.februāra Rīgas pilsētas būvvalde apturējusi Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību. 23.februārī darbu sāka ekspertu komisija, kas vērtē iespējamos risinājumus, lai varētu atsākt būvdarbus. Atzinums par objektā konstatēto deformāciju novēršanas pasākumiem būvniekiem jāiesniedz līdz aprīļa sākumam. Stradiņa slimnīcas jauno korpusu būvē pilnsabiedrība SBRE.