Bērziņš cer uz Krieviju kā labu kaimiņieni Latvijai

Intervijā Krievijas televīzijai prezidents stāsta, ka Latvijas iedzīvotajiem ir labas cilvēciskās attiecības ar Krievijas iedzīvotājiem

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš cer, ka Krievija Latvijai paliks laba kaimiņiene “uz visiem laikiem” un ir pārliecināts, ka Krima atgriezīsies Ukrainas sastāvā, kad tur dzīve kļūs labāka. Par to viņš svētdien izteicies Krievijas televīzijas RTVi sniegtajā intervijā.

Uz žurnālista jautājumu, kas Latvijai tagad ir draugi un kas ir ienaidnieki, Bērziņš atbild, ka vienmēr vajag meklēt risinājumu, nevis ienaidniekus, vienmēr ir jāmeklē, kā virzīties uz priekšu.

Prezidents teica, ka Krievija Latvijai “bija kaimiņiene, un esmu pārliecināts, ka tā paliks uz visiem laikiem labs kaimiņš. Tas tomēr darbojas abpusēji. Vērojot situāciju pēdējos divos gados, tomēr preču apgrozījums (..) Krievija Latvijai ir otrais lielākais tirdzniecības partneris”.

Viņš arī nevar piekrist tam, ka attiecības starp valstīm ir saspringtas. “Politiskā līmenī varbūt jā, bet cilvēciskajā ir pavisam citādi. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem Krievijā dzīvo radinieki, ieskaitot mani,” teica Bērziņš.

Uz jautājumu par Krievijas kodolieroču draudiem Bērziņš atbildēja, ka viņš netic, ka Krievija varētu īstenot savus draudus pielietot šos ieročus, jo valsts savulaik ir parakstījusi vienošanos, turklāt vēl laikā, kad pasaulē reāli “pastāvēja divas pretējas sistēmas”. Bērziņš ticot tam, ka “jebkurš grib dzīvot”.

Kā prezidents Bērziņš vērtē situāciju Krimā, vaicāja žurnālists. “Tā ir realitāte, un es pilnībā esmu vienisprātis ar [Ukrainas] prezidentu Porošenko, ka Krima atgriezīsies atpakaļ Ukrainā, kad pārējā Ukrainā dzīves apstākļi būs labāki nekā Krimā. Tas ir vienīgais ceļš, tad nebūs jautājumu: “Ko domā cilvēki”,” teica Latvijas prezidents, acīmredzot domājot Krievijas līdzskrējēju pērn sarīkoto pseidoreferendumu Krimā par pievienošanos Krievijai.

Bērziņš arī ir optimists un nedomā, ka var sākties karš starp Krieviju un NATO valstīm: “Domāju, ka saprāts uzvarēs.” 

Par Latvijas galvenajām problēmām viņš uzrāda izglītības jautājumu, tiesa, neprecizējot, ko ar to domā, jo tā esot visas Eiropas problēma, tāpat kā jauniešu bezdarbs. Bērziņš to skaidro tā, ka, palielinot pensijas vecumu, jaunieši nevar nonākt darba tirgū.

Otrā problēma esot, kā attīstīt ekonomiskos kontaktus pasaulē un apturēt cilvēku aizbraukšanu projām no Latvijas. “Mums ar tuvākajiem kaimiņiem nepieciešams izveidot tādas mobilas ekonomiskas vienības, kas spētu darboties ne tikai Eiropas Savienības ietvaros, bet arī ārpus ES,” saka Bērziņš.

Latvijas īpašā kvalitāte ir kultūra, norāda prezidents. Un to šeit devušas “krustceles” – “vācu, krievu, ebreju, skandināvu – tas ir tepat uz vietas, kādu jūs redzat Rīgu tagad”.